Pēterupe (Saulkrasti)

Pēterupe, agrāk Pēterkapella (vācu: Peterskapelle), ir Saulkrastu pilsētas centrālā daļa uz dienvidiem no Neibādes. Atrodas starp Rīgas līča krastu un Rīgas—Skultes dzelzceļu (stacija Saulkrasti).

Pēterupe
Pilsētas daļa
Pēterupe
Koordinātas: 57°15′40″N 24°24′50″E
Valsts	Latvija
Novads	Saulkrastu novads
Pilsēta	Saulkrasti
Apvienoja ar Neibādi	1933. gadā
Augstums	10 m
Pasta nodaļa	LV-2160 Saulkrasti

Pēterupē atrodas Saulkrastu luterāņu baznīca (1864), vidusskola, vēstures muzejs un pilsētas domes ēka.

Vēsture

Villa Meeresruh Pēterupē pirms Pirmā pasaules kara.

Bērnu kolonija Rūķīši bijušajā Pēterupes skolā (pēc 1929).

Jau 16. gadsimtā paugurā pie Pēterupītes ietekas jūrā atradās koka lūgšanas nams jeb Sv. Pētera kapela (vācu: Peters-Kapelle). Zviedru Vidzemes laikā to apkalpoja Lēdurgas draudzes mācītājs, bet no 1653. gada līdz 1700. gadam gadu baznīcai esot bijis savs mācītājs. Pēc Lielā Ziemeļu kara un iedzīvotāju izmiršanas Lielā mēra laikā Pēterupes draudzi pievienoja Krimuldas draudzei (izveidojās Krimuldas-Pēterupes draudzes novads), vēlāk Liepupes draudzei. 1864. gadā ar Bīriņu, Pabažu, Gāršu, Sējas un Lēdurgas muižu iedzīvotāju palīdzību uzcēla tagadējo mūra baznīcas ēku. No 1895. līdz 1931. gadam par mācītāju Pēterupes, Skultes un Carnikavas luterāņu draudzē bija mācītājs Jānis Stāmers (1859–1940). Viņam Pēterupē piederēja aptuveni 1890. gadā būvētā villa Meeresruh ("Jūras miers"), kurā pirms Pirmā pasaules kara uzturējies arī komponists Jāzeps Vītols. 1897. gadā pārbūvēja Plades krogu un tajā iekārtoja Pēterupes skolu. 1929. gadā skolas ēku no Bīriņu pagasta atpirka Latvijas bērnu palīdzības savienība un tajā ierīkoja bērnu vasaras koloniju "Rūķīši".

1933. gadā Neibādi apvienoja ar Pēterupes ciemu un pārdēvēja par Saulkrasti, vēlāk par Saulkrastiem. Pēc dzelzceļa līnijas Rīga-Rūjiena atklāšanas 1935. gadā starp Neibādi un Pēterupi iekārtoja Saulkrastu dzelzceļa staciju.