Ķekavas pagasts
Ķekavas pagasts ir lielākā no Ķekavas novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Baložu un Ķekavas pilsētām, Daugmales pagastu un Baldones pagastu, kā arī Rīgas pilsētu, Olaines novada Olaines pagastu un pa Rīgas HES ūdenskrātuvi un Sauso Daugavu ar Salaspils novada Salaspils pagastu.
| Ķekavas pagasts | ||||
|---|---|---|---|---|
 | ||||
|
||||
| Novads: | Ķekavas novads | |||
| Centrs: | Ķekava | |||
| Kopējā platība:[1] | 182,9 km2 | |||
| • Sauszeme: | 175,0 km2 | |||
| • Ūdens: | 7,9 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2023):[2] | 12 205 | |||
| Blīvums (2023): | 69,7 iedz./km2 | |||
 Ķekavas pagasts Vikikrātuvē
| ||||
Daba labot šo sadaļu
Hidrogrāfija labot šo sadaļu
Upes: Bērzene (Bērze), Dobupīte, Ķekava, Olekte, Pūķupe, Sausā Daugava, Skujupīte, Sūnupe, Titurga, Vecā Dobupīte.
Ezeri: Melnezers.
Aizsargājamas dabas teritorijas un objekti labot šo sadaļu
No īpaši aizsargājamām dabas teritorijām Ķekavas pagastā atrodas valsts nozīmes dabas piemineklis — Katlakalna priedes. Tas ir dendroloģisks stādījums 13,6 ha platībā, sils. Dabīgais meža masīvs papildināts ar 84 veidu svešzemju augu sugu stādījumiem. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras dižkoku datu bāzē Ķekavas pagastā ir reģistrēti 15 dižkoki, no kuriem vairums atrodas Rāmavas muižas parkā vai tā tuvumā.
Vēsture labot šo sadaļu
Mūsdienu Ķekavas pagasts atrodas agrākā Doles pagasta teritorijā, kas agrāk izvietojās ne tikai Daugavas kreisajā krastā, bet arī uz Doles salas.
Kad bīskaps Alberts 13. gadsimta sākumā izlēņoja Daugavas līvu pilsnovadus saviem vasaļiem, Ķēniņa sala (latīņu: Insula regis) tika piešķirta bruņiniekam Johanam no Dolenes (Johannes de Dolen). 14. gadsimta vidū Rīgas domkapituls viņiem 1316. gadā piešķirtajā Doles salā uzcēla jaunu Doles pili, kas pirmo reizi pieminēta 1359. gadā. 1416. gadā domkapitula ieņēma Livonijas ordenis, ko tas atdeva 1449. gadā. Pēc Viļņas ūnijas noslēgšanas Doles draudzes novadu (vācu: Kirchspiel Dahlen) iekļāva Polijas-Lietuvas kopvalstij piederošās Livonijas Pārdaugavas hercogistes teritorijā. Pēc Lielā Ziemeļu kara Doles pilsmuižu Krievijas Impērijas ķeizariene Elizabete piešķīra feldmaršalam Pēterim Lasī, 18. gadsimtā to mantoja viņa znots V. Levīzs of Menārs. 1783. gadā par Doles muižas īpašnieka Voldemāra Antona Levīza of Menāra līdzekļiem tika celta tagadējā Doles-Ķekavas draudzes Sv. Annas baznīca. Pirmā pasaules kara laikā pagasta teritorijā notika Plakanciema kauja un Ķekavas kaujas (1916).
Pēc 1920. gada agrārās reformas Doles muižu nacionalizēja. 1935. gadā Rīgas apriņķa Doles pagasta platība bija 130 km² un tajā dzīvoja 2286 iedzīvotāji.[3] 1945. gadā pagastā izveidoja Doles un Ķekavas ciema padomes, bet Doles pagastu 1949. gadā likvidēja. Ķekavas ciems ietilpis Baldones (1949-1959) un Rīgas rajonā (1959-2009). 1960. gadā Ķekavas ciemam pievienoja daļu likvidētā Strēlnieku ciema. 1963. gadā daļu kolhoza «Mežvidi» teritorijas pievienoja Baldones ciemam, daļu kolhoza «Sarkanais daugavietis» teritorijas - Baldones un Katlakalna ciemiem. 1974. gadā Ķekavas ciemam pievienoja daļu likvidētā Katlakalna ciema teritorijas, bet daļu teritorijas atdalīja jaunizveidotajam Daugmales ciemam.[4]
1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2008. gadā Saeima atlaida Ķekavas pagasta padomi, kuras darbībā bija konstatēti pārkāpumi, un iecēla pašvaldību lietu ministrijas vadītu pagaidu administrāciju.[5] 2009. gadā Ķekavas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva jaunizveidotajā Ķekavas novadā. 2021. gadā daļa Ķekavas pagasta teritorijas tika pievienota Olaines pagastam, lai apvienotu Olaines pagasta pamatdaļu ar Jāņupes daļu ar vasarnīcu ciemiem. 2022. gadā no Ķekavas pagasta, kā atsevišķu administratīvu teritoriju, atdalīja Ķekavas pilsētu.
Iedzīvotāji labot šo sadaļu
Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu
Esošajās robežās, pēc CSB datiem.[6] Kopā ar Daugmales pagastu.
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu
Lielākās apdzīvotās vietas ir Katlakalns, Valdlauči, Rāmava, Alejas, Vimbukrogs, Bērzmente, Dzērumi, Plakanciems, Misas.
Ievērojamas personības labot šo sadaļu
- Pēteris Sēja (1880—1940), latviešu skolotājs un politiķis, vēlāk diplomāts, kas kopš 1921. gada strādājis Latvijas vēstniecībās dažādās Eiropas valstīs.
- Alfreds Dziļums (1907—1976), latviešu rakstnieks.
Saimniecība labot šo sadaļu
Transports labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Jolanta Plauka. «Rīga var strādāt bez mēra līdz pat nākamajām pašvaldību vēlēšanām». Lsm.lv (latviešu), 2023-07-27. Skatīts: 2023-07-29.
- ↑ CSB
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |