Klintaines pagasts

Klintaines pagasts ir viena no Aizkraukles novada administratīvajām teritorijām tā rietumos, Daugavas labajā krastā. Robežojas ar sava novada Pļaviņu pilsētu un Vietalvas, Aiviekstes, Kokneses, Bebru pagastiem, kā arī pa Daugavu ar Staburaga un Seces pagastiem un Jēkabpils novada Sēlpils pagastu.

Klintaines pagasts
Novads:	Aizkraukles novads
Centrs:	Stukmaņi
Kopējā platība:	93,8 km2
• Sauszeme:	87,7 km2
• Ūdens:	6,1 km2
Iedzīvotāji (2024):	563
Blīvums (2024):	6,4 iedz./km2
Vēsturiskie nosaukumi
vācu:	Stockmannshof
krievu:	Штокманская
Klintaines pagasts Vikikrātuvē

Daba

Hidrogrāfija

Upes

Daugava, Pelve, Pērse, Piešupīte, Rīterupīte.

Vēsture

Stukmaņu pagastā 19. gadsimta beigās izauga Pļaviņu miests. Pēc 1920. gada agrārās reformas Stukmaņu muižu sadalīja 257 vienībās 1693 ha kopplatībā, Rīteres muižu sadalīja 39 vienībās 490 ha kopplatībā. 1925. gadā pagastu pārdēvēja par Pļaviņu pagastu. 1927. gadā Pļaviņām piešķīra pilsētas tiesības un atdalīja no pagasta. 1933. gadā no Pļaviņu pilsētas atdalīja Gostiņu pilsētu. 1935. gadā pagasta platība bija 110 km² un tajā dzīvoja 1695 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Pļaviņu un Klintaines ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Klintaines ciems ietilpis Pļaviņu (1949-1959), Krustpils (1959-1962), Jēkabpils (1962-1967) un Stučkas (vēlāk Aizkraukles) (pēc 1967. gada) rajonos. 1954. gadā Klintaines ciemam pievienoja Pļaviņu ciemu, 1960. gadā padomju saimniecības «Pļaviņas» teritoriju pievienoja Pļaviņu lauku teritorijai. 1977. gadā daļu ciema teritorijas pievienoja Pļaviņu pilsētai. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Klintaines pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Pļaviņu novadā. 2021. gadā, kā viena no Pļaviņu novada administratīvajām teritorijām, iekļauts Aizkraukles novadā.

Pieminekļi

Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi:

• nr. 2.: Robežakmens (14.-15.gs.), Rīgas - Daugavpils šosejas 120. km, Lejas silā
• nr. 112.: Avotiņkalns (pilskalns) - pie bijušajiem Avotiņiem un Lūzāniem
• nr. 113.: Pļaviņu pilskalns (Kaķu kalns) - pie Kaķkalniem
• nr. 114.: Kalnapeļņu senkapi - pie Kalnapeļņiem
• nr. 115.: Vīna kalns (pilskalns) un senkapi - pie Vīnakalniem
• nr. 116.: Oliņkalns (pilskalns) - uz Daugavas salas iepretim Stukmaņiem
• nr. 6156.: Stukmaņu muižas apbūve (17. gs. II p. - 20. gs. s.)
• nr. 6157.: Vecā Stukmaņu muižas kungu māja "Sikadele" (18. gs. 2. p.)
• nr. 6158.: Stukmaņu muižas ratnīca un zirgu stallis ar torni (18. gs. b.)
• nr. 6159.: Stukmaņu muižas klētis

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1935 1 695 —     1959 1 758 +0.15% 1967 1 708 −0.36%	Gads Iedz. ±% g.p. 1979 1 153 −3.22% 1989 930 −2.13% 2000 920 −0.10%	Gads Iedz. ±% g.p. 2011 775 −1.55% 2021 593 −2.64%

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas ir Stukmaņi (pagasta centrs), Rīteri, Klintaine, Mūrnieki, Sturti, Dīķīši, Stēģi, Alkšņi, Čulkstēni, Salas, Zemlejas.

Ievērojamas personības

• Andrejs Auzāns (1871—1953) bija latviešu topogrāfs un astronoms, latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas armijas ģenerālis. Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.

Saimniecība