Vidzemes guberņasMadlienas draudzes novada teritorijā agrāk atradās Ķeipenes, Plāteres, Sila, Lielās, Zādzenes, Lauberes, Vērenes, Meņģeles, Aderkašu, Taurupes, Lakstenes muižu, daļēji arī Suntažu muižas un Ozolmuižas zemes. 18. gadsimtā uz Lielās muižas zemes izveidoja Lielo pagastu, kam 1897. gadā pievienoja Zādzenes un Vērenes muižu pagastus.
1920. gada agrārās reformas gaitā Lielo muižu sadalīja 68 vienībās 1350 ha kopplatībā, Zādzenes muižu sadalīja 62 vienībās 1377 ha kopplatībā, bet Vērenes muižu 67 vienībās 1471 ha kopplatībā.[4]
1925. gadā Lielo pagastu pārdēvēja par Madlienas pagastu. 1935. gadā Rīgas apriņķa Madlienas pagasta platība bija 140 km² un tajā dzīvoja 1550 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Madlienas, Vērenes un Zādzenesciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Madlienas ciemam 1951. gadā pievienoja likvidēto Jaunķeipenes ciemu, 1954. gadā — likvidēto Zādzenes ciemu,[6] 1977. gadā — daļu likvidētā Plāteres ciema.[7]Madlienas ciems ietilpa Ogres apriņķī (1947-1949) un Ogres rajonā (1949-2009), 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[8] 2009. gadā Madlienas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Ogres novadā.
Madlienas luterāņu baznīca. Pirmās ziņas par baznīcu Madlienā meklējamas jau 13. gadsimtā. Ar baznīcas būvēšanu saistītas vairākas šausminošas leģendas par dzīvas jaunavas iemūrēšanu. Baznīcas altāra iekārtas veidojis Kārlis Hūns, altārgleznu darinātājs ir G. Karings (1844). Pie baznīcas atrodas viduslaiku kapsēta.
Piemineklis Pirmajā pasaules karā un Atbrīvošanas cīņās kritušajiem pie Madlienas kapiem. Atklāts 1937. gadā, autors P. Bonders.
Plāteres pilskalns, labi redzams pāri laukiem no Madlienas — Aderkašu ceļa. Pastāv uzskats, ka Plāteres pilskalns pirms Latvijas austrumu robežas pārcelšanas bija Latvijas ģeogrāfiskais centrs. Lai šādai vietai piešķirtu vairāk romantisma, Plāteres lielkungs senajā pilskalnā licis uzcelt mākslīgas pilsdrupas un šis viltojums ir saglabājies līdz mūsdienām. Līdz kalna plakumam, pārrokot senos aizsargvaļņus, uzbūvēts ceļš. Pilskalnā bijusi ierīkota estrāde. Kalna apkārtnē aug divi dižozoli 6 m apkārtmērā.
Madlienas novadpētniecības muzejs "Bet tā bija" netālu no Taurupes pagasta robežas vecā skolā. Pirmā mūra skola draudzē celta 1867. gadā uz barona Tīzenhauzena dāvātās zemes. Šeit strādājis pirmais latviešu preses magnāts un miljonārs Antons Benjamiņš. Mūsdienās ēkā iekārtots muzejs, kur apkopoti materiāli par pagasta vēsturi, kā arī ierīkota savdabīga pastāvīgā ekspozīcija "Boļševistiskās sistēmas spožums un posts". Kopumā muzejā skatāmas septiņas ekspozīcijas, pie muzeja izveidota māzeru kolekcija.
Uženu pilskalns. Pilskalna plakums nodalīts, ierīkojot divus grāvjus un uzbērumus. Plakums paceļas 11 m virs apkārtnes.
Vērenes muižas apbūve. Līdz mūsdienām no kādreizējā muižas kompleksa visvairāk saglabājusies 1771. gadā celtā muižas klēts, ir palikusi arī muižas kungu māja. Pie muižas parks 3,8 ha platībā ar vairāk nekā 20 svešzemju sugu stādījumiem un ap 4 km gara ozolu aleja.
Uguns novērošanas tornis Vērenē. 33 m augstais tornis ir viens no diviem ar lubiņām apšūtiem uguns novērošanas torņiem Latvijā.
Vērenes gobu un vīksnu audze — dabas liegums.
Vērenes purvi — dabas liegums, izveidots maz pārveidotā, purvu - mežu kompleksā pagasta dienvidaustrumu daļā, iekļaujot Sivenīcas purvu. Daļa Vērenes purvu dabas liegumā atrodas Krapes pagastā.
Madlienas pagasts Vikikrātuvē
.png){kind=small}
