Dekšāres pagasts
Dekšāres pagasts[4] (agrāk — Dekšāru pagasts[5]) ir Viļānu novada teritoriāla vienība tā ziemeļrietumos. Robežojas ziemeļos ar Rēzeknes novada Nagļu pagastu, austrumos ar Rēzeknes novada Rikavas un Viļānu novada Viļānu pagastiem, dienvidos ar Riebiņu novada Sīļukalna pagastu, rietumos ar Varakļānu novada Varakļānu pagastu un Varakļānu pilsētu. Pagasta centrs atrodas Dekšārēs.
| Dekšāres pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Viļānu novads |
| Centrs: | Dekšāres |
| Kopējā platība:[1] | 104,7 km2 |
| • Sauszeme: | 102,7 km2 |
| • Ūdens: | 2,0 km2 |
| Iedzīvotāji (2021):[2] | 617 |
| Blīvums: | 6,0 iedz./km2 |
DabaLabot
Aptuveni 43% pagasta teritorijas aizņem meži.
HidrogrāfijaLabot
Pagastā nav neviena ezera.
UpesLabot
Cauri pagastam tek Malmuta, Kaževa, Mežulne un pa pagasta ziemeļaustrumu robežu arī Malta.
PurviLabot
Pagastā atrodas Garanču un Bobas purvs.
VēstureLabot
1945. gadā Rēzeknes apriņķa Varakļānu pagastā izveidoja Dekšāres[6] ciema padomi. Dekšāres ciems ietilpis Viļānu apriņķī (1947—1949) un Varakļānu (1949—1956), Viļānu (1956—1962) un Rēzeknes (pēc 1962. gada) rajonos. Dekšāres ciemam 1975. gadā pievienoja likvidēto Atspuku ciemu, 1979. gadā daļu ciema teritorijas pievienoja Murmastienes ciemam, 1981. gadā daļu teritorijas pievienoja Nagļu ciemam.[7] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Dekšāres pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Viļānu novadā.
Dekšāru pagastā ir dzimis un uzaudzis rakstnieks Alberts Sprūdžs, dzejnieks Aleksandrs Garančs, dzejnieks un mākslinieks Konstantīns Broks, rakstnieks un publicists Leonards Latkovskis, sabiedriskais darbinieks Francis Zeps, prāvesti Jānis Svilāns un Vaclavs Erels.
IedzīvotājiLabot
Pēc PMLP datiem 2016. gadā pagastā dzīvoja 788 iedzīvotāji. Pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem Dekšāres pagastā 89,90% no iedzīvotājiem bija latvieši, bet 8,71% — krievi.
Apdzīvotās vietasLabot
Lielākās apdzīvotās vietas — Dekšāres, Jaunsaimnieki 2, Aļņi, Stiukas, Obeliškas.
SaimniecībaLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Galvenās ražošanas nozares pagastā ir kokmateriālu pārstrāde un lauksaimniecība. Pagastā reģistrētas un darbojas četras kokzāģētavas. Lielākās zemnieku saimniecības ir "Druva", "Tiltiņi", "Lazdu mājas", "Santa". Plašāku attīstību pagastā varētu gūt linkopība, piena un gaļas ražošana.
TransportsLabot
Pagastu šķērso valsts nozīmes šoseja Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Terehova (A12) un dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II. Turklāt dzelzceļa stacija "Varakļāni" atrodas tieši Dekšāres pagastā.
Izglītība un kultūraLabot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Dekšāru pagasta bērni apmeklē Dekšāru pamatskolu, kas 1999. gadā nosvinēja 90 gadu pastāvēšanas jubileju.
Dekšārēs ir vasaras estrāde ar 600 skatītāju vietām, kurā var rīkot koncertus, teātra uzvedumus, zaļumballes.
Pagastā darbojas šautuve, kurā šaušanas māku var pilnveidot mednieki un citi interesenti.
Tūrisma objektiLabot
Vairākus gadus pagastā darbojas vēstures muzejs, kurā skatāmi materiāli par pagasta, skolas un kolhozu dibināšanas vēsturi.
Atsevišķas ekspozīcijas veltītas novadniekiem. Muzeja krājumos ir bagāta latgaliešu literatūras kolekcija.
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 26 februāris 2021.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
- ↑ «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
- ↑ Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0. (1. daļa, 208. lpp.)
- ↑ Latvijas PSR administrativi-teritorialais iedalījums. 1946. g., Latvijas Valsts izdevniecība, Rīga 1946
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |