Rēzeknes trakts (poļu: trakt rzeżycki) jeb Rēzeknes stārastija bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629-1772) sastāvā ar centru Rēzeknes pilsētā.

Rēzeknes trakta ziemeļdaļa pēc iekļaušanas Polockas guberņas sastāvā (1798).
Rēzeknes pils drupas 1797. gadā (no J.K.Broces kolekcijas).

Rēzeknes stārastija izveidota Cēsu vaivadijas sastāvā pēc Livonijas kara beigām, ietvēra agrākās Rēzeknes fogtejas zemes. Otrā Ziemeļu kara laikā 1654. gadā Rēzeknes traktu iekaroja Krievijas cariste. 1656. gadā pie Rēzeknes pils notika kauja starp krievu un zviedru karaspēkiem, kuras laikā zviedru karaspēkam izdevās sakaut daudz lielākus krievu spēkus.

1660. gadā pēc Olivas miera līguma zviedri atstāja Rēzekni, bet karā sagrautā pils bija zaudējusi savu agrāko militāro nozīmi un 1712. gadā no tās bija palikušas tikai drupas. 1685. gadā par Beļinska līdzekļiem tika uzcelta Rēzeknes katoļu baznīca, kas tika nodota jezuītu aprūpei. Tā pārbūvēta 1750. gadā pēc toreizējā prāvesta Šostakovska rīkojuma.

Pēc pievienošanas Krievijas impērijai to pārdēvēja par Rēzeknes apriņķi (poļu: powiat rzeżycki, krievu: Режицкий уезд).