Romas Katoļu baznīca

lielākā Kristīgā baznīca pasaulē
(Pāradresēts no Romas katoļu baznīca)

Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca (latīņu: Ecclesia Catholica) ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē. 2018. gadā pasaulē bija 1,3 miljardi katoļu.[1] Tā ir viena no vecākajām institūcijām pasaulē, un tai ir bijusi ļoti nozīmīga loma Rietumu kultūras vēsturē. Katoļu baznīcu vada pāvests, kurš vienlaikus ir arī Romas bīskaps. Pašlaik pāvests ir Francisks.

Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs

Katoļu baznīca uzskata, ka tā ir viena, svēta, katoliska un apustuliska Baznīca,[2] kuru ir dibinājis Jēzus Kristus, ka tās bīskapi ir apustuļu garīgā amata pēcteči, un ka šī apustuliskā pēctecības saite nekad nav tikusi pārrauta Baznīcā. Apustulis Pēteris tiek uzskatīts par vadošo apustuli[3] jeb pirmo pāvestu, kā arī par pirmo Romas bīskapu, un tādējādi viņa amata pēctecis ir Romas pāvests.

Katoļu baznīcā tiek mācīts, ka ir septiņi sakramenti: kristība, iestiprināšanas sakraments, euharistija, gandarīšanas un izlīgšanas sakraments (grēksūdze), slimnieku svaidīšana, ordinācija, laulība.[4] Ar kristības sakramentu cilvēks tiek uzņemts Baznīcā, un tikai pēc tā saņemšanas ir iespējams pieņemt pārējos sakramentus.

Svētā Mise jeb Euharistijas dievkalpojums ir galvenais dievkalpojums Katoļu baznīcā, kas kalpo kā Jēzus Kristus pestīšanas piemiņa. Mises liturģija centrējas uz maizes un vīna pārtapšanu par Jēzus Kristus īsto miesu un asinīm, kas tiek arī saukts par Euharistiju jeb Vissvētāko sakramentu.

Nosaukums labot šo sadaļu

Jēdziens katoliska ir cēlies no grieķu vārda "visaptveroša" (grieķu: καθολικός, katolikós), un pirmā zināmā reize, kad tas ir ticis lietots attiecībā pret baznīcu ir ap 110. gadu sv. Antiohijas Ignācija vestulē Smirnas iedzīvotājiem:

"...Neļaujat nevienam darīt kaut ko attiecībā pret Baznīcu bez bīskapa. Ļaujiet tam būt uzskatītam par pieņemamu Euharistiju, kuru vada bīskaps vai tas, kuru viņš ir ordinējis [t.i. priesteris]. Lai kur bīskaps būtu, lai ļaudis tur arī būtu; tāpat kā visur, kur ir Jēzus Kristus, tur ir katoliskā Baznīca." [1]

Vārdam "baznīca" latviešu valodā ir divas nozīmes: (1) kulta celtne — sugasvārda nozīmē un (2) organizācija (grieķu: ἐκκλησία, ekklēsia), īpašvārda nozīmē. Dažreiz atšķiršanas nolūkos otro nozīmi raksta ar lielo burtu — Baznīca.

Teorētiski pastāv tikai viena sākotnēji dibinātā Baznīca, kurā pastāv dažādu pakāpju šķelšanās. Tādējādi visi kristītie no kristības brīža pieder vienai un tai pašai Baznīcai, taču bieži vien dzīves gaitā nonāk dažādās nošķirtības pakāpēs. Tomēr vēsturiski ir izveidotas dažādas lielas organizācijas, kuru nosaukumā ir ietverts vārds "baznīca".

Šķelšanās no Austrumu pareiztīcīgiem labot šo sadaļu

Romas impērijai sadaloties, izveidojās Rietumromas un Austrumromas impērijas, izolējot kristietības centrus austrumos un rietumos vienu no otra. Rietumu baznīcas tēvi 589. gadā Nīkajas ticības apliecībā iekļāva piebildi, ka Svētais Gars iziet no Tēva, bet arī no Dēla (latīņu: filioque), kuru Konstantinopoles patriarhs nosodīja. Bez tam Konstantinopoles patriarhs noraidīja mācību, ka pāvests ir Baznīcas augstākā autoritāte, 876. gadā to pasludinot par maldu mācību. Šīs un daudzas citas pretrunas noveda pie 1054. gada Lielās shizmas, kas sašķēla līdz tam de iure vienoto kristietību Austrumu un Rietumu baznīcās.

Konstantinopoles patriarhs atteicās pieņemt vairākus jaunieviestos likumus, kurus uzskatīja par ķeceriskiem. Kopš tā laika starp Katoļu baznīcu un Austrumu Pareizticīgo baznīcu, sauktu arī par Grieķu—katoļu baznīcu,[5] nav liturģiskās sadraudzības.

Baznīcas riti labot šo sadaļu

Katoļu baznīcu veido septiņi dažādi riti,[6] kuri atšķirās ar savām liturģiskām tradīcijām, taču visi ir kopīgā sadraudzībā ar pāvestu, un visi riti apliecina vienas un tās pašas katoļu doktrīnas, tādējādi tās visas ir piederošas vienai katoliskai Baznīcai.

Latīņu rits labot šo sadaļu

Latīņu baznīca jeb Romas Katoļu baznīca ir vienīgā rietumu rita Katoļu baznīca, taču tā ietver lielāko daļu no katoļticīgiem, tai skaitā arī Latvijas Katoļu baznīcu, tādējādi jēdzieni "Katoļu baznīca" un "Romas Katoļu baznīca" tiek dažkārt neprecīzi izprasti kā sinonīmi.

Kā jau paša rita nosaukums saka priekšā, latīņu ritā tiek pielietota latīņu valoda, kas parasti izpaužās baznīcas dziedājumos, kā piemēram: Gloria in excelsis Deo ("Gods Dievam augstumos"), Agnus Dei ("Dieva Jērs"), Ave Maria ("Esi sveicināta, Marija") un citi latīņu jeb gregoriskie dziedājumi.

Lai arī parasti priekš Mises liturģijas tiek lietota kāda no vietējām valodām, pastāv arī cita Sv. Mises liturģijas forma, ko sauc par Tridentes Misi jeb tradicionālo latīņu Misi, kuras pamatā ir latīņu valodas lietošana.[7]

Austrumu riti labot šo sadaļu

Austrumu Katoļu baznīcas, atšķirībā no latīņu rita, ir ar ieraugāmi plašāku liturģisku daudzveidību. Viena no atšķirībām ir šo baznīcu interjera un eksterjera, kas var izskatīties salīdzinoši līdzīgāka pareizticīgām baznīcām, jo lielākā daļa no tām ir bijušās Austrumu baznīcas, kuras ir nonākušas atpakaļ kopīgā sadraudzībā ar Romu. Vēl viena atšķirība ir raudzētas maizes lietošana Sv. Misē, nevis neraudzētas, kā tas ir pieņemts latīņu ritā.[8]

Austrumu katoļticībā ir ietverti seši riti:

  • Bizantijas rits (Grieķu Katoļu baznīca, Ukraiņu Grieķu katoļu baznīca, u.c.)
  • Aleksandriešu rits (Koptu Katoļu baznīca, Etiopiešu Katoļu baznīca, Eritriešu Katoļu baznīca)
  • Sīriešu rits (Sīriešu Katoļu baznīca)
  • Armēņu rits (Armēņu Katoļu baznīca)
  • Maronītu rits (Maronītu baznīca)
  • Kaldejiešu rits (Kaldejiešu Katoļu baznīca)

Romas Katoļu baznīca Latvijā labot šo sadaļu

Sīkākai informācijai skatīt Latvijas Romas katoļu baznīcas vēsture.

Latvijas teritorijas iedzīvotāji ar rietumu kristietību sastapās 12. gadsimtā, kad Lībekas pilsētas Zēgebergas abatijas kanoniķis, augustīniešu mūks Meinards kristīja Daugavgrīvas un Ikšķiles lībiešus. 1186. gadā Brēmenes arhibīskaps Hartvigs II viņu iesvētīja par pirmo Livonijas bīskapu.

2004. gadā Latvijā bija reģistrējušies aptuveni 430 000 Romas katoļticīgo 250 draudzēs,[9] kas sadalītas četrās diecēzēs: Rīgas arhidiecēzē (arhibīskaps - metropolīts Zbigņevs Stankevičs), RēzeknesAglonas diecēzē (bīskaps Jānis Bulis), Jelgavas diecēzē (bīskaps Edvards Pavlovskis) un Liepājas diecēzē (bīskaps Viktors Stulpins).

Latvijā darbojas pieci klosteri un vairākas katoļu mācību iestādes, piemēram, Laterāna Pontifikālās universitātes filiāles: Rīgas Teoloģijas institūts, kurā mācās nākamie priesteri, un Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Catholics increasing worldwide, reaching 1.329 billion». 03/26/2020, 11.27. Skatīts: 20.12.2021.
  2. «Katoliskās Baznīcas katehisms (816)». magdalenasdraudze.lv. Skatīts: 2023-03-05.
  3. «Katoliskās Baznīcas katehisms (816)». magdalenasdraudze.lv. Skatīts: 2023-04-01.
  4. «Sakramenti». Katolis.lv (lv-LV). Skatīts: 2023-03-07.
  5. Latviešu konversācijas vārdnīca. VIII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 16 198. sleja.
  6. «Katoliskās Baznīcas katehisms (1203)». magdalenasdraudze.lv. Skatīts: 2023-03-05.
  7. «Sv. Mises kārtība latīņu un latviešu valodā». Una Voce Latvija (latviešu). 2015-05-03. Skatīts: 2023-03-05.
  8. «Eastern-rite Catholics use leavened bread in Holy Communion, but Roman-rite Catholics use unleavened bread. Why the difference?». Catholic Answers. Skatīts: 2023-03-05.
  9. «Reliģiju Enciklopēdija :: Kristietība :: Romas katoļi :: Latvija». www.bibelesbiedriba.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-08-09. Skatīts: 2018-01-17.

Ārējās saites labot šo sadaļu