Studentu korporācijas
- Šis raksts ir par akadēmiskajām vīriešu mūža organizācijām. Par slēgtām sieviešu akadēmiskajām mūža organizācijām skatīt rakstu studenšu korporācijas.
Studentu korporācijas ir akadēmiskas vīriešu mūža organizācijas, kas vieno studentus un augstskolu pabeigušos biedrus.
Latviešu studentu korporācijām bija liela loma Latvijas veidošanā pirmkara posmā, apkopojot latviešu tautas izglītoto daļu, veicinot tautiskās domas veidošanos, piedaloties brīvības cīņās un Latvijas Bruņoto spēku veidošanā.[1] 1989. gadā korporācijas tiek atjaunotas, un šobrīd vieno vairākus tūkstošus esošo un bijušo studentu.
Studentu korporāciju jumta organizācija ir Prezidiju Konvents (saīsinājumā P!K!) un studenšu korporāciju apvienojošā organizācija ir Studenšu Prezidiju Konvents (saīsinājumā (S!P!K!)).
Studentu korporācijas Eiropā labot šo sadaļu
Studentu korporāciju pirmsākumi meklējami jau pirmajās universitātēs viduslaikos, kad no dažādām valstīm studēt sabraukušie jaunieši apvienojās pēc saviem dzimtajiem novadiem. 14. gadsimtā nodibinājās pirmās vācu universitātes Heidelbergā, Vīnē un Prāgā. Šajās universitātēs biedrošanās notika pēc Parīzes organizāciju parauga — nationēs (Landsmanschaftēs). Studentu sabiedriskā dzīve notika obligātās kopmītnēs (bursā), kur valdīja stingra disciplīna. Šis laiks devis vārdu “buršs”, kas nav cēlies no vācu vārda Bursche un nozīmē jaunekli, zelli. Nākamajos gados, studentu tradīcijas vācu universitātēs turpināja veidoties un ieguva lielāku dažādību, pārņemot dažas tradīcijas no cunftēm un ģildēm. Vācu universitātēs darbojās arī citu tautību nationes, piemēram Prāgā — poļu, bavāriešu, sakšu un citu. Strīdi starp dažādo tautību studentiem bieži tika izšķirti ar zobenu, kas bija tā laika studenta tērpa piederums.
Pēc reformācijas, 16. gadsimtā, bursas aizvietoja Collegium, vēlāk collegium nationalia. Tās bija studentu sabiedrības, kas darbojās pēc ģilžu parauga un bija neatkarīgas no universitātes. Ar laiku tās pieņēma novadniecību raksturu. Šāds sadzīves veids turpinājās līdz 18. gadsimta otrajai pusei, kad brīvmūrniecības kustības ietekmēti, novadniecībās ieviesās pirmie slepenie ordeņi.
Savu pašreizējo formu studentu korporācijas ieguva 18. gadsimtā Vācijas universitātēs (Heidelbergā, Jēnā, Getingenē u.c.) un vēlāk veiksmīgi izplatījās visā vācu kultūras telpā. 18. gadsimta beigās novadniecības, kas brīžiem bija spiestas darboties slepeni, sāka organizēties mazākās grupās. Tās nostājās pret ordeņiem, bet no tiem pārņēma brālības, mūža draudzības un klusu ciešanas principus. Pulciņi izstrādāja goda komānu un stingrus sadzīves noteikumus. Tomēr 18. gadsimtā ne novadniecības, ne ordeņi, ne pulciņi neapmierināja visu studējošo sabiedriskās prasības. Parādījās jauns studentu organizācijas veids — Corps. Jaunās organizācijas, kas sāka darboties ap 1815.gadu, ir mūsdienu korporāciju pirmsākums. Korporācijas izveidojās kā slēgtas sabiedrības un to locekļu skaits bija mazs (10—30). To darbības principi un sadzīves iekārta līdzinājās šīsdienas korporācijām.
19. gadsimtā radās dažādas radikālu uzskatu studentu grupas, kas sāka apkarot korporācijas un to principus. Korporācijas šiem uzbrukumiem atbildēja pie universitātēm nodibinot korporāciju jumta organizācijas — senioru konventus, kas vienoja un saskaņoja korporāciju darbību. Vācijā korporācijas pastāvēja līdz 1935. gadam, kad valsts vara tās slēdza. Pēc Otrā pasaules kara korporācijas Vācijā atkal atjaunoja darbību.
Studentu korporācijas Latvijā labot šo sadaļu
Latviešu studentu korporāciju vēsture ir sākusies 19. gadsimta otrajā pusē Tērbatā un Rīgā.
Latvijas studentu korporāciju priekšvēsture labot šo sadaļu
Baltijā pirmās korporācijas parādījās reizē ar lielākās augstskolas- Tērbatas Universitātes darbības atjaunošanu 1802. gadā. Jau 1808. gadā uz Tērbatu no vācu zemju universitātēm pārcēlās studentu korporācija/novadniecība Curonia, kas uzņēma tikai kurzemniekus. Vācbaltiešu studentu korporācijas studenti pārnesa un iedzīvināja arī Tērbatas Universitātē studentu sadzīves veidus no Vācijas. Jau drīz pēc tam Tērbatā sāka veidoties arī citas studentu sabiedrības, kas pārņēma korporāciju uzbūvi un principus. Starp tām var minēt vācbaltu korporācijas Livonia un Fraternitas Rigensis, kas uzņēma attiecīgi Vidzemes muižniecības un Rīgas turīgo pilsoņu izcelsmes studentus. 1832. gadā visas Tērbatā dibinātās vācbaltu korporācijas apvienojas šaržēto konventā, kas ir visu korporāciju jumta organizācija un regulē to savstarpējās attiecības un iekšējo dzīvi.
1861. gadā nodibina pirmo tehnisko augstskolu Baltijā — Rīgas Politehnikumu. Pie tā jau 1865. gadā dibinās pirmā vācbaltu studentu korporācija Fraternitas Baltica. Drīz tai seko arī citas. Arī Rīgā 1871. gadā tiek izveidots šaržēto konvents, kas apvieno visas Rīgā dibinātās studentu korporācijas.
Latviešu studentu korporācijas Tērbatā labot šo sadaļu
Latviešu studentu korporāciju aizsākumi meklējami Tērbatas Universitātē kur 19. gadsimta vidū palielinoties latviešu studentu skaitam, arī sākās savstarpēja biedrošanās un šo biedrību iekšējās organizācijas pielāgošana korporāciju principiem. Lieli nopelni pirmo Latviešu studentu korporāciju izveidē pieder Atim Kronvaldam, jo tieši viņa ierosmē 1870. gadā Tērbatā izveidojās "Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakari", kas savu iekšējo uzbūvi un organizāciju gandrīz pilnībā veidoja uz korporāciju principiem. Vēlāk, no šiem vakariem izveidojās latviešu studentu korporācija Lettonia.
Latviešu studentu korporācijas Rīgā labot šo sadaļu
Arī Rīgā, pieaugot latviešu studentu skaitam politehnikumā radās nepieciešamība pēc sadzīves organizēšanas. 1880. Gadā Rīgas politehnikuma latviešu tautības studenti dibina studentu korporāciju ‘’Selonija’’. Latviešu studentu korporāciju vēsture Latvijā ir cieši saistīta ar cīņu par latviešu tiesībām un nacionālo atmodu. Lai panāktu savu korporāciju atzīšanu par līdzvērtīgām un aizstāvētu tautas godu latviešu burši gan Rīgā, gan Tērbatā izcīnīja neskaitāmas rapieru divkaujas (menzūras) ar vācbaltu studentiem[nepieciešama atsauce]. Tie bija pirmie kontakti kuros, vācu uztverē, latviešu zemnieks nostājās pretī dižciltīgiem vācu muižniekiem kā līdzvērtīgs pretinieks[nepieciešama atsauce]. Gala rezultātā tomēr 1897. gadā Selonija, pateicoties poļu un krievu korporāciju atbalstam, tika uzņemta Rīgas šaržēto konventā, tādējādi paverot ceļu citu latviešu korporāciju izveidei un legalizācijai.
Latviešu studentu korporācijas veidojās arī ārpus Baltijas. Tā 1896. gadā Pēterburgas latviešu studenti izveidoja Fraternitas Petropolitana, bet 1902. gadā Maskavā izveidojās Fraternitas Moscoviensis, kas vēlāk mainīja nosaukumu uz Fraternitas Lettica.
Pirmā pasaules kara laikā lielākā daļa korporāciju pārtrauca savu darbību un daļa, kopā ar Rīgas Politehnikumu, tika evakuētas uz Krieviju. 1918. gadā Latvijā esošie korporāciju biedri aktīvi iesaistījās Latvijas republikas proklamēšanā piedaloties proklamēšanas akta organizēšanā un nodrošinot kārtību tā laikā.[2] Drīz pēc tam lielākā daļa aktīvo biedru ar speciālu kopsapulces lēmumu nolēma nodot sevi pagaidu valdības rīcībā, izvirzot obligātu prasību iestāties tās bruņotajos spēkos. Pēc apsardzības ministra un korporāciju pārstāvju sapulces tika nolemts dibināt atsevišķu rotu, kurā bez korporāciju pārstāvjiem varētu iestāties arī citi brīvprātīgie, bet sākotnēji tikai ar divu korporāciju biedru galvojumu.[3] Jaundibinātā vienība- Atsevišķā Studentu rota tika pakļauta tieši apsardzības ministram J. Zālītim un par tās pirmo komandieri tika iecelts kapteinis Nikolajs Grundmanis. Korporāciju biedri veidoja aptuveni pusi no rotas personālsastāva. Pēc Rīgas atbrīvošanas rota tika likvidēta kā atsevišķa vienība un tās personālsastāvs pārcelts uz citām vienībām un štābiem. Pēc Bermonta uzbrukuma Rīgai no jauna tika saformēts Studentu bataljons kurā iekļāvās daļa bijušās Atsevišķās Studentu rotas karavīru.[1]
Latviešu studentu korporācijas Latvijas Republikā labot šo sadaļu
1919. gadā tika izveidota Latvijas augstskola, kas vēlāk ieguvu nosaukumu Latvijas Universitāte. Pie tās darbību uzsāka visas līdzšinējās latviešu studentu korporācijas. 1920. gadā, šaržēto konventa vietā, pēc tāda paša principa, tika izveidots Prezidiju konvents, kas turpmāk apvienoja visas Latvijas studentu korporācijas.
20.—30. gadi bija vēl nepieredzēts korporāciju uzplaukuma laiks. Ja līdz tam korporācijas, tomēr, nereti tika uzskatītas kā salīdzinoši vāciskas organizācijas, tad pēc Latvijas Brīvības cīņu noslēguma kļuva skaidrs korporāciju stingri nacionālais raksturs un mērķi. Šajā laikā attīstījās gan vecās korporācijas, gan arī veidojās daudzas jaunas. 20. gadsimta 30. gados lielākā daļa latviešu studentu bija kādas akadēmiskās mūža organizācijas biedri.
1934. gadā, pēc Kārla Ulmaņa apvērsuma, studentu korporācijas bija, pamatoti, satrauktas vai jaunā vara atļaus korporāciju pastāvēšanu līdzšinējā formā. Tomēr tām, ar k! Ventonia filistra, kara ministra Jāņa Baloža palīdzību, izdevās pārliecināt Kārli Ulmani par savu lojalitāti Latvijas valstij. Neskatoties uz to, visus turpmākos gadus autoritārais režīms korporācijas uztvēra ar zināmu neuzticību, jo tās bija izteikti demokrātiskas organizācijas[nepieciešama atsauce], kam nebija pieņemamas daudzas autoritārā režīma izpausmes.[4] Studentu korporācijas izlēma nedaudz pieklusināt savu iekšējo un ārējo sadzīvi, lai nerastos apdraudējums to pastāvēšanai.
1940. gadā, padomju karaspēkam okupējot Latviju, tiek slēgtas visas akadēmiskās mūža organizācijas un to īpašumi konfiscēti. Korporāciju darbība oficiāli netiek atjaunota arī vācu okupācijas laikā, tomēr vairāki konventi savu darbību atjauno puslegālā stāvoklī. Tiek noorganizēti vairāki komerši.
Latviešu studentu korporācijas trimdā labot šo sadaļu
Otrā pasaules kara beigās liela daļa korporāciju biedru devās bēgļu gaitās un korporācijas savu darbību lielākā vai mazākā mērā, emigrācijas apstākļos atjaunoja bēgļu nometnēs Vācijā jau pirmajos pēckara gados. Tā kā daudzi latviešu studenti savas iesāktās studijas vēlējās turpināt, bet vecās korporācijas, pirmajos trimdas gados, jaunus biedrus neuzņēma, lai uzturētu latvietību un stiprinātu draudzību, trimdas apstākļos Vācijā 1947. gadā tika dibinātas četras jaunas studentu korporācijas. Pinnebergā, Baltijas Universitātē izveidojās Fraternitas Imantica, Gersicania un Fraternitas Cursica savukārt latviešu studenti Minhenē izveidoja Fraternitas Vanenica.
Pēc 1949. gada sākās latviešu izceļošana no Vācijas uz jaunajām mītnes zemēm. Līdz ar to arī vairs nebija iespējama korporāciju dzīves organizēšana līdzšinējā formā. Lai apvienotu piecos kontinentos izkaisītos latviešu buršus, korporācijām tika izstrādāti trimdas statūti. Korporāciju sadzīve tika organizēta korporāciju kopās, kurās darbojās vienuviet dzīvojoši, dažādu korporāciju biedri. Katrai korporācijai pastāvēja globālais prezidijs, kas vadīja un koordinēja savas korporācijas dzīvi dažādos kontinentos.
1949. gadā tika dibināta Latvijas Korporāciju Apvienība, kas kļuva par visu Latvijas korporāciju jumta organizāciju trimdā. Tās mērķis bija vadīt un uzturēt korporāciju darbību trimdas apstākļos vienlaikus saglabājot maksimāli daudz pirmskara Prezidiju konventa tradīciju. Korporācijām bija liela nozīme latvietības saglabāšanā trimdas sabiedrībā, it sevišķi jaunatnē, jo pēc apmešanās jaunajās mītnes zemēs atsākās arī jaunu biedru uzņemšana. Tāpat arī korporāciju darbība ļāva saglabāt vairāk nekā 100 gadus vecās latviešu studentu akadēmiskās dzīves tradīcijas.
Latviešu studentu korporācijas mūsdienās labot šo sadaļu
Latvijā palikušie un padomju represijas pārcietušie burši, visus okupācijas gadus tikās neoficiāli, dažādās jubilejās un bērēs. Sākoties trešajai atmodai radās labvēlīgi apstākļi korporāciju darbības atjaunošanai Latvijā. Sadarbojoties Latvijas un trimdas buršiem, pirmās korporācijas savu darbību Latvijā atjaunoja jau 1989. gadā. 1990. gadā tiek atjaunota Prezidiju Konventa darbība. Līdz 1993. gadam savu darbību Latvijā ir atjaunojušas vai uzsākušas gandrīz visas Latviešu studentu korporācijas. Sākas lēna to pirmskara īpašumu atgūšana. Šodien korporācijas ir veiksmīgi pielāgojušās 21. gadsimta dinamiskajai dzīvei, tajā pašā laikā saglabājot savu seno kodolu, mērķus un tradīcijas.
Šobrīd Latvijā darbojas šādas studentu korporācijas:
| Nosaukums | Dibināta | Devīze | |
|---|---|---|---|
| Gads | Vieta | ||
| Lettonia | 1870 | Tērbata | Vitam, salutem, veritatem / Acti Labores Jucundi |
| Fraternitas Arctica | 1880 | Rīga | P.C.T. (Рцы Слово Твёрдо vai Vīrs un vārds) |
| Selonija | 1880 | Rīga | Draugam, tēvijai / Virtute et fide |
| Lettgallia | 1899 | Tērbata | Per aspera ad astra / Labor et fidelitas |
| Talavija | 1900 | Rīga | Roku rokā / Darbs ceļ vīru |
| Fraternitas Lettica | 1902 | Maskava | Scientia pro patria / Zināšanas tēvzemei |
| Latvia | 1917 | Tērbata | Pro Latvia / Virtutes bonos dies viventi faciunt |
| Ventonia | 1917 | Tērbata | Draugam, godam, taisnībai |
| Tervetia | 1922 | Rīga | Visu par Latviju / Visi viens |
| Beveronija | 1922 | Rīga | Zinātne zīmē pilnības augstumus / Brālība veido tautas spēku |
| Philyronia | 1924 | Liepāja | Vera amicitia — decus vitae / Darbs, griba, pienākums |
| Fraternitas Metropolitana | 1924 | Rīga | Vienotiem spēkiem par godu, draugu, tēvzemi |
| Fraternitas Vesthardiana | 1924 | Rīga | Tautas slava — paša gods / Būt vai nebūt |
| Fraternitas Academica | 1925 | Rīga | Tautai un tēvijai / Amicus optima vitae possessio |
| Fraternitas Lataviensis | 1926 | Rīga | Pro patria, iustitia, honore |
| Patria | 1926 | Rīga | Par draudzību un darbu, par Tēvijas brīvi / Fidei et veritati |
| Fraternitas Livonica | 1926 | Rīga | Lūzti, bet neliecies / Vīrs un vārds |
| Vendia | 1927 | Rīga | Tēvija, gods, pienākums / Virtute et exemplo |
| Salgalia[5] | 1927 | Rīga | Draugam sirdi — naidniekam krūtis |
| Lacuania | 1927 | Rīga | Vires unitae agunt |
| Ruthenia[5] | 1929 | Rīga | P.C.T. / Vera amicitia in calamitatibus dignoscitur |
| Fraternitas Imantica | 1947 | Pinneberga | Scientiae, populo, patriae / Svešumā tēvzemei / Lai zobens nesarūs |
| Gersicania | 1947 | Pinneberga | Amicus, amico, omnia patriae / Ver sirdi draugam, klusē svešiniekam / Kalpo zinātnei, lej asinis tēvzemei |
| Fraternitas Cursica | 1947 | Pinneberga | Darbi taisnībai, uzticība draugam, zobens tēvzemei |
| Fraternitas Vanenica | 1947 | Minhene | Tēvijai, pienākumam, draudzībai / Veritati, humanitati, virtuti |
Studenšu korporācijas Latvijā labot šo sadaļu
| Nosaukums | Dibināta | Devīze | |
|---|---|---|---|
| Gads | Vieta | ||
| Daugaviete | 1921 | Rīga | Par taisnību, daiļumu un visu cēlu / Pars pro toto / Patientia vincit omnia |
| Gundega | 1923 | Rīga | Dailei, tautietei / Kas mums ir skaists, to tālāk dosim, to neskaisto mēs pārveidosim, lai vairāk spētu citiem dot / In necessariis unitas, in dubiis libertas, in omnibus caritas |
| Dzintra | 1924 | Rīga | Fidei et veritati |
| Imeria | 1924 | Rīga | Tautietei — zinātnei / Viena par visām un visas par vienu |
| Selga | 1927 | Rīga | Veido sevi tēvijai, darbam, dailei, zinātnei |
| Gaujmaliete | 1927 | Rīga | Skaidru sirdi, modru garu / Cordi, animae, intellectui / Anima candidissima, gratia iucundissima, humanitas profundissima |
| Varavīksne | 1927 | Rīga | Darbam, dailei, vienībai / Vitam impendere vero |
| Līga | 1928 | Rīga | Par mākslu, draudzeni un tēviju |
| Sororitas Tatiana | 1932 | Rīga | Pro veritate, culurae et unitate (За истину, культуру и единение vai Par taisnību, kultūru un vienību) |
| Aurora | 1933 | Rīga | Vienoti tēviju ziedonī celt / Censoņiem ilgoties nepagurt darbiem zinību kalngalos steigt |
| Spīdola | 1947 | Pineberga | Tēvzemei, zinātnei un dailei / Mainīgā mainies uz skaidrību / Concordia nostra perpetua sit |
| Zinta | 1947 | Pineberga | Vitam impendere vero |
| Staburadze | 1947 | Minhene | Tēvzemei, uzticībai, izturībai / Patriae, fidei, persevarantiae |
| Līga | 1993 | Rīga | Par mākslu, draudzeni, tēviju! |
Latviešu studentu korporācija Lietuvā labot šo sadaļu
Kauņas Vītauta Dižā Universitātē starpkaru periodā mācījās daudz latviešu studentu. 1927. gada 23. februārī viņi nodibināja latviešu studentu korporāciju Sidrabenia (no zemgaļu zemes Sidrabenes latinizētā nosaukuma). Korporācijas locekļi aktīvi organizēja latviešu-lietuviešu vienības kongresus. Korporācijas darbība pārtraukta pēc Lietuvas okupācijas 1940. gadā un nav atjaunota.[6]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 http://vesture.lu.lv/1919-1929/lu-stasti/raksts/studentu-rota-un-bataljons/[novecojusi saite]
- ↑ «Latvijas valsts un tās vīri Studentu rota - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv.
- ↑ H. Tepfers, Studentu rotas pirmās gaitas//Universitas-1956.-Nr.3.-26.lpp.
- ↑ «Studentu korporācija "Lettonia" – VITAM, SALUTEM, VERITATEM ACTI LABORES JUCUNDI».
- ↑ 5,0 5,1 darbību nav atjaunojusi
- ↑ «Jei norite peržiūrėti, prisijunkite arba prisiregistruokite». lt-lt.facebook.com.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Literatūra labot šo sadaļu
- V. Ščerbinskis, Uzticīgi draugam, Rīga, 2010.
 | Šis ar organizācijām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |