Fraternitas Lataviensis
Fraternitas Lataviensis (no latīņu valodas — 'Latāvu brālība') ir 1926. gada 16. septembrī Rīgā dibināta studentu korporācija. Tās devīze, kas atspoguļo biedru pamatprincipus, ir „PRO PATRIA, IUSTITIA, HONORE” un krāsas melns-balts-zelts. Studentu korporācijas galvenie mērķi, pulcēt Latvijas augstskolu latviešu izcelsmes studentus, tos audzinot godprātībā un patriotiskā garā, joprojām ir aktuāli.
Fraternitas Lataviensis | |
---|---|
Pamatinformācija | |
Dibināšana |
1926. gada 16. septembrī Rīga |
Krāsas | melns-balts-zelts |
Devīze | PRO PATRIA, IUSTITIA, HONORE |
Konventa dzīvoklis | Aldaru 7, Rīga, Latvija |
Mājaslapa |
www |
Simbolika
labot šo sadaļuDevīze
labot šo sadaļuStudentu korporācijas Fraternitas Lataviensis devīze ir „PRO PATRIA, IUSTITIA, HONORE” (no latīņu valodas „Par tēvzemi, taisnību, godu”).
Krāsas
labot šo sadaļuFraternitas Lataviensis krāsas ir melns — balts — zelts. Sākotnējās dibinātāju izraudzītās krāsas bija melns — zils — zelts, taču pēc vecāko korporāciju iebildumiem (Fraternitas Academica) krāsas tika nomainītas uz pašreizējām. Krāsu nozīme sasaucas ar korporācijas devīzi:
Vēsture
labot šo sadaļu1925. gadā 10 Viļa Olava komercskolas absolventi, lai nezaudētu savstarpējos sakarus un draudzību, kas notiktu tālākajās dzīves un mācību gaitās, nolemj dibināt jaunu studentu korporāciju. Olaviešiem drīz pievienojās 6 atturībnieki Anša Bergmaņa vadībā un juristu grupa ar Ādolfu Krauli priekšgalā.
Tā kā dibinātāju vidū bija stingri atturības principa piekritēji, tad atturības principi tiek noteikti kā stingri ievērojami un katram korporācijas biedram ir iespēja izvēlēties lietot vai nelietot alkoholiskos dzērienus, ko ciena pārējie biedri.
Kā korporācijas pastāvēšanas garanti tika izraudzīts Lettonias konvents, tādējādi sadzīvē pieņemot Tērbatas korporāciju tradīcijas.
Sākotnēji kā korporācijas nosaukums izvēlēts „Latavia”, kas izraudzīts par godu senāk Krustpils apkārtnē bijušajam latāvu apdzīvotajam apgabalam (latīņu: Lotowa) Jersikas valstī, taču pēc korporāciju Latvia un Talavija iebildumiem nosaukums nomainīts uz Fraternitas Lataviensis.
Korporācija oficiāli dibināta 1926. gada 16. septembrī, dienu pēc mācību gada sākuma.
Pazīstami biedri
labot šo sadaļu- Miķelis Valters, Latvijas Republikas iekšlietu ministrs (1918—1919), jaunstrāvnieks, jurists, politiķis, diplomāts un sabiedrisks darbinieks, viens no Satversmes izstrādātājiem. Pirmais latviešu sabiedriskais darbinieks, kurš publiski izvirzīja suverēnas Latvijas valsts izveidošanas nepieciešamību (1903. gadā žurnālā „Proletārietis” rakstā „Patvaldību nost! Krieviju nost!”)
- Jāzeps Vītols, komponists, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors
- Ādolfs Šilde, jurists un vēsturnieks
- Jānis Annuss, politiķis
- Jānis Annuss, gleznotājs un fotogrāfs
- Leonīds Breikšs, dzejnieks
- Eduards Aire, latviešu militārais darbinieks, ģenerālis
- Jēkabs Rūdolfs Ruškevics, ģenerālis
- Pēteris Vabulis, leģionārs, kurš protestējot pret Zviedrijas valdības lēmumu izdot leģionārus PSRS, izdarīja pašnāvību
- Andrejs Dītrihs Lēbers (Loeber), jurists, politologs
- Egils Levits, jurists, politologs, bijis Latvijas Republikas Tieslietu ministrs, 2004.-2019 Eiropas Kopienu tiesas vēlākās Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis, Latvijas Valsts prezidents
- Jānis Vētra, medicīnas un izglītības darbinieks, Rīgas Stradiņa universitātes bijušais rektors
- Ojārs Uldis Aleksis, ārsts
- Haralds Adovičs, plastikas ķirurgs, mikroķirurgs, rokas ķirurgs
- Raimonds Jansons, Latvijas Republikas Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks ANO, bijušais Latvijas vēstnieks Beļģijā un Luksemburgā
- Ernests Blese, valodnieks, Latvijas Universitātes filoloģijas profesors (1928-1944), Germersheimas universitātes profesors (1947-1964). Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.