Sidrabene (zeme)

Šis raksts ir par seno zemgaļu zemi. Par citām jēdziena Sidrabene nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Sidrabene vai Sidobrenes zeme (hronikā: Sydobren, Semegallen lant) bija seno zemgaļu pilsnovads Sidrabes upes krastos tagadējās Lietuvas ziemeļdaļā un bija Silenes zemes daļa.

Žemaitijai pievienotās zemgaļu un sēļu zemes (gaiši rozā krāsā) pēc Melnas līguma noslēgšanas (1422). Iezīmēta Jelgava (Mitawa), Pasvale (Poswol), Šauļi (Szawle), Raseiņi (Rosienie) un Upīte (Upita).

VēstureLabot

Vienīgo reizi pieminēta Atskaņu hronikas tekstā par Livonijas ordeņa mestra Kūno karagājienu pret zemgaļiem 1289./1290. gada ziemā. Mūsdienās Sidrabenes zemes teritorijā atrodas Lietuvas pilsēta Jonišķi.

Atskaņu hronikā aprakstīts, ka Sidrabes pils tikusi nodedzināta kopā ar Dobeles un Raktes pilīm un zemgaļi devās uz Lietuvai pakļautajām zemēm. Hronikas autora ziņas papildina Romas pāvesta Klementa V rakstā minētie fakti, ka Livonijas ordeņa vardarbības rezultātā vairāk nekā 100 000 abu dzimumu zemgaļu aizbēguši pie pagāniem.

Pēc Melnas līguma noslēgšanas 1422. gadā to iekļāva Žemaitijas sastāvā.

LokalizācijaLabot

Tās galvenais pilskalns bija Sidrabenes pilskalns. Ņemdams vērā toponīmus, kuri minēti 1426.gada robežlīgumā starp Livonijas un Lietuvas valstīm (ein geberg Sydobber, Suddoberschen bergh), J. Dērings izvirzīja hipotēzi, ka pils atradusies pie Jonišķiem, kur divu upju - Sidabres (Sidrabes) un Vilkaušes - satekā bijis sens nocietinājums. Tagad šis pilskalns, saukts Kalnelis, norakts grantī [1].

AtsaucesLabot

  1. Tautavičius A. Lietuvos TSR archeologijos atlasas, t. II: Piliakalniai. - Vilnius, 1975. - 77 lpp.