Vironia
Vironia ir Rīgā dibināta igauņu studentu korporācija. Tās devīze ir:Uhisus, kindlus, ausus (igauņu: vienība, izturība, godīgums). Tās nosaukums, tulkojumā no latīņu valodas, nozīmē: Viruzeme. Organizācija šobrīd darbojas Tartu un Tallinā.
Vironia | |
---|---|
Pamatinformācija | |
Dibināšana |
1900 Rīga |
Krāsas | violets-melns-balts |
Devīze | Ühisus, kindlus, ausus |
Konventa dzīvoklis |
Bruņinieku iela 22-12 Rīga (1909). Tērbatas iela 55a-12 Rīga (1912). Lai 30 Tērbatā (1921-40, no 1992) Uus 28 Tallina (no 2007) |
Vēsture
labot šo sadaļuKorporācijas organizēšana aizsākās jau 19.gs. beigās, kad Rīgas politehniskā institūta igauņu tautības studentiem radās doma par kādas ciešākas apvienības radīšanu. 1897. gadā tika ievēlētas pirmās amatpersonas. 1900. gadā uzņemta Rīgas šaržēto konventā un līdz ar to arī šis gads tiek uzskatīts par korporācijas oficiālo dibināšanas datumu.[1] 1915. gadā piedalījās Igaunijas korporāciju apvienības (EKL- Eesti Korporatsionide Liit) dibināšanā. Tā paša gada rudenī kopā ar RPI evakuējas uz Maskavu kur turpināja darbību. Līdz Pirmajam pasaules karam korporācija noslēdza draudzības līgumus (karteļus) ar latviešu studentu korporācijām Seloniju un Talaviju, kā arī ar krievu Fraternitas Arctica. 1933. gadā tāds pats līgums tika noslēgts ar poļu Veletia.
1918. gada rudenī korporācija mēģināja atjaunot darbību Rīgā, pie vācu okupācijas iestāžu izveidotās Baltijas Tehniskās augstskolas. Tā paša gada novembrī visa darbība Rīgā tika pārtraukta un konventa locekļi devās uz Igauniju, lai piedalītos Neatkarības karā. No 1920. gada rudens Vironia darbojās Tērbatā. Pēc Tallinas Tehniskās augstskolas dibināšanas 1936. gadā tika izveidota korporācijas filiāle arī Tallinā. Pēc Igaunijas okupācijas 1940. gadā korporācija tika slēgta. Darbība netika atjaunota arī vācu okupācijas gados, lai gan viroņi turpināja pulcēties neoficiāli.[1]
1945. gadā korporācija atjaunoja savu darbību bēgļu nometnēs Vācijā un Zviedrijā. Trimdas gados darbojās Vironias kopas Lielbritānijā, Kanādā, ASV un Austrālijā. Globālais prezidijs atradās Toronto, Kanādā.
1989. gada februārī tā atjaunoja savu darbību Tallinā, tā paša gada septembrī arī Tērbatā. 2009. gadā globālais prezidijs joprojām atradās Toronto.
Biedri
labot šo sadaļuKorporācija uzņem igauņu tautības studentus. Igaunijas Neatkarības karā krituši 6 viroņi. 30 par varonību, apbalvoti ar Igaunijas Brīvības krustu. Otrā pasaules kara beigās bēgļu gaitās uz rietumiem dodas 190 viroņi. 2009. gadā korporācijas rindās visā pasaulē bija 530 biedri. Pazīstamākie biedri: ģenerālis Gustavs Jonsons, Tērbatas universitātes rektors Hugo Rihards Kaho, Valsts prezidents Juhans Kuks, arhitekts Edgars Johaness Kūsiks.