Gersicania

Gersicania
Pamatinformācija
Dibināšana	1947. gada 14. martā; Pineberga (Vācija)
Komānu garantē	Selonija (1948. gada 22. februārī)
Krāsas	balts - violets - zaļš
Devīze	Ver sirdi draugam, ; klusē svešiniekam,; Kalpo zinātnei, ; lej asinis tēvzemei.
Latīniskā devīze	Amicus amico, omnia patriae.
Konventa dzīvoklis	Blaumaņa iela 5, Rīga, Latvija; 56°57′18.75″N 24°7′21.50″E / 56.9552083°N 24.1226389°E
Mājaslapa	http://www.gersicania.lv

Gersicania ir viena no četrām jaunākajām latviešu studentu korporācijām, kas tika dibināta drīz pēc Otrā pasaules kara beigām Vācijā — 1947. gada 14. martā Baltijas Universitātē Pinebergā.

Nosaukums un simbolika

Korporācijas nosaukuma "Gersicania" izvēle

Vēsturiski korporācijas nosaukums ir tapis 1947. gada februārī, kad grupa studentu, vēloties dibināt jaunu korporāciju Baltijas Universitātes (B!U!) nometnes 1. bloka 308. istabā pavadīja daudzus vakarus un savstarpējā domu apmaiņā nonāca pie vārda "Gersicania". Korporācijas nosaukuma "Gersicania" izvēles pamatā varētu būt daudzi aspekti. Kā vienu no piemēriem var minēt to, ka gandrīz visi dibinātāji (kopskaitā 24) un pirmo coetu krustdēli savulaik bijuši karavīri Otrajā pasaules karā, kad, dienējot leģiona rindās un vēlāk uzsākot bēgļu gaitas, nebija pazudusi cerība kādreiz atkal ieraudzīt Latviju — brīvu un neatkarīgu. Tas, ka 20. gadsimta notikumi ir ļoti līdzīgi teiksmainajiem nostāstiem daudz senākās Jersikas vēsturē, ir kā apliecinājums, ne vien gersikāņu piedzīvotajam, bet arī daudzo latviešu turpmākās pēckara dzīves gaitas — gan paliekot Latvijā, gan kļūstot par trimdiniekiem.

Vārds Gersicania (Gerzike, Gerecke, Gersica, Garsika) tika izvēlēts par pamatu ņemot vārdu "Jersika" un tā sākotnējā izcelsme ir saistāma ar jau 13. gadsimtā lietotām viena un tā paša vietvārda dažādajām formām, kuras ir sastopamas dažādos vēsturiskajos avotos (Indriķa hronikā, 1209. gada Letijas dalīšanas līgumā) saistībā ar Jersikas pili Daugavas krastā un tās valdnieku Visvaldi.

Jersikas nosaukums ir ziemeļniecisks. Norvēģu valodā vārds "gerckr" apzīmē vikingu, kurš dzīvo zemēs uz austrumiem no Baltijas jūras. Vēsturnieks Arveds Švābe (1888—1959) savulaik esot norādījis, ka vēsturnieks un filologs Ernsts Eduards Kuniks (1814—1899) esot atsaucies un kādu 1292. gada avotu, kur vikinga Rurika pils Naugarida esot saukta par Gerceke, kas savukārt norāda uz to, ka karalis varētu būt "vikings", kas dzīvo vai arī ir bijis Gardarīkē (Garðaríki), t.i. Baltijas, Krievijas vai pat Grieķijas reģionā. Senvācu valodā vārds "Gerceke" varētu būt bijis pārveidots kā sugas vārds, ar ko apzīmēja vikingu kunga sētu. Gan Jersikas, gan tās pilskunga Visvalža vārds (sal. Visvalldr, Sigvaldr, Gyrdr, Ragunvaldr) ir valodniecības pētāmie objekti, par kuriem visprecīzāko ieskatu varētu dot etimoloģija un onomastika, jo tajās tautu valodās, kurās par šo vietu vēstures avotos ir kaut kas minēts, vārdu skanējums un vēsturiskā nozīme ir samērā līdzīga.

Jersikas karaļvalsts, kā minēts Latviešu Indriķa hronikā un citos vēstures avotos, esot atradusies Daugavas labajā pusē un tās robežas sniegušās no Cēsīm līdz Daugavpilij. Par Jersikas pils atrašanās vietu vēsturniekiem dažādos laikos bijušas domstarpības, pēc dažādiem uzskatiem pils atradusies Lokstenes pilskalnā Daugavas krastā vai arī Oliņkalna un Jersikas ezera apkārtnē.

Tagad uzskata, ka tā atradusies pie Pilskalnu mājām uz dienvidiem no Līvāniem, to apliecina 1939. gadā Franča Baloža (1882—1947) vadībā veiktie arheoloģiskie izrakumi, kuros pēc atrastajām senlietām, Daugavas kreisajā krastā izpētītajiem apbedījumiem un to rakstura varēja secināt, ka Jersikas iemītnieki bijuši pareizticīgie latgaļi. Senlietu forma un pazīmes neliecināja par vācu vai citu tautu ietekmēm, lai arī ir zināms, ka Visvaldis esot uzturējis tirdznieciskas attiecības ar leišiem un krieviem.

Ģerbonis (vapenis)

Heraldikas simboli, kas ir pazīstami jau no seniem laikiem, parasti pauž stipras vienotības, brālības saišu, kopēju centienu un kopējas ideoloģijas nozīmi. Arī korporācijām, kā disciplinētām un mērķtiecīgām organizācijām ģerbonis (vapenis) ir kopības un vienotības simbols — uzskatu un mērķu izteicējs. Tajā ir cirstas korporācijas devīzes, solījumi. Gersicanias oriģinālo vapeņa zīmējumu pēc pašu gersikāņu idejiskajām skicēm, kuras vairākkārt pārrunāja konventā, 1947. gadā ir radījis mākslinieks, grafiķis Vilis Krūmiņš. Vapenī ir ieverts korporāciju vapeņiem raksturīgais: latviskās un latīniskās devīzes, vairogs, senlatviešu bruņu cepure kā latviskais elements un cīņas gribas simbols. Tāpat vapenī ir arī iekļauts brīva vīra simbols — zobens. Lāpa nes gara gaismu. Vapenis ir ievīts ozola lapās — trīs no tām bruņu cepures virsotnē veido Gersicania trikoloru.

Vapeņa centrā ir vairogs ar Gersicania krāsām, kuras mākslinieks Vilis Krūmiņš izvēlējās veidot viļņu formā, tādā veidā simbolizējot Daugavu. Zem viļņu galotnēm ir trīs auseklīši — tie idejiski atbilst Latvijas ģerboņa trīs zvaigznēm, kuras apzīmē Kurzemi, Vidzemi un Latgali. Virs vairoga ir cirķelis, vairoga malās — 24 sudraba naglas, kuras simbolizē visus 24 dibinātājus. Ar ozola lapām aizsegtās naglas simbolizē mūžībā aizgājušos biedrus ir kā simbolisks atgādinājums tam, ka cilvēka mūžs nav bezgalīgs. Gersicanias vapeņa zīmējumu pirmo reizi atklāja viena gada dibināšanas komeršā — 1948. gada 14. martā, Pinnebergā.

1957. gada jūlijā, Gersicanias 10 gadu jubilejas svinībās Ņurjorkā tika ierosināts dibināt vapeņa fondu, lai rastu līdzekļus vapeņa izgatavošanai. Tuvojoties Gersicania 15 gadu jubilejai, nobrieda doma vapeņa ideju īstenot līdz galam — tā laika prezidijs uzsāka vajadzīgos priekšdarbus. Pēc plašākām pārrunām ar ieinteresētajām gersikāņu kopām prezidijs izšķīrās nodot vapeņa griešanu kokgriezējam H.Būdeniekam Čikāgā, par konsultantu pieaicinot filistru, arhitektu Laimoni Kļaviņu. Pēc septiņu mēnešu gara darba posma 1962. gada 14. jūlijā, Gersicanias 15 gadu jubilejā Čikāgā, klātesot gandrīz 50 gersikāņiem ar ģimenes locekļiem, svinīgā aktā vapeni iesvētīja filistrs, mācītājs Kārlis Kuškēvics, kam sekoja Jura Zušēvica un vapeņa fonda dibinātāja pārstāvja Ilgoņa Zariņa uzruna.

Gersicanias vapenis ir griezts 3 1/2 collas biezā rieksta kokā, tā augstums ir 45 collas un platums — 35 collas, t.i. par vienu trešdaļu lielāks nekā sākotnējais mākslinieka Viļa Krūmiņa zīmējums. Sudraba apkalumus — cirķeli, nagalas un dibināšanas datumu un auseklīšus izgatavojis zeltkalis A.Grencions.

Devīzes, krāsas un krāsu devīzes

Gersicania devīzes līdzīgi citām korporācijām ir gan latīņu valodā, gan latviešu valodā — tās proponēja viens no Gersicania dibinātājiem Fēlikss Ērmanis un galējā veidā tās pieņēma sekojoši:

"Amicus amico, omnia patriae."

"Ver sirdi draugam, klusē svešniekam, kalpo zinātnei, lej asinis tēvzemei”.

Gluži tāpat kā citām Latvijas studentu un studenšu korporācijām, Gersicania krāsas tiek saistītas ar korporācijā pastāvošo buršu garu, vērtībām, ideāliem un principiem. Katrai krāsai ir sava devīze. Krāsas, to skaits un izkārtojums ļauj atšķirt korporācijas citu no citas.

balts. Zinātnei un vīra godam.

Violets. Degsmei par dzimteni.

zaļš. Draudzībai un buršu garam.

Deķelis

Balts, Violets, Zaļš

Korporācijas vēsture

Gersicania pirmsākumi un Baltijas Universitātes periods

Trimdas periods (izklīšanas periods)

Atgriešanās Latvijā un darbība mūsdienās

Zināmi biedri

Ilmārs Mežs, Gatis Bažbauers, Harijs Sils, Jānis Ancāns, Jānis Vējiņš, Mārtiņš Sils, Miķelis Veidis, Kaspars Rožkalns.