Ģilde

Ģilde (vācu: Gilde) savā tradicionālajā nozīmē bija amatnieku un tirgotāju apvienība viduslaiku Eiropā, kas galvenokārt tika veidota, lai aizstāvētu to profesionālās un ekonomiskās intereses.^[1] Ģildes viduslaiku Eiropas sabiedrībā nostiprinājās laika posmā starp 11. un 16. gadsimtu, kur tām bija salīdzinoši liela ietekme uz tā laika sociāli ekonomisko dzīvi.^[1]

Viduslaikos ģildes parasti iedalījās divos atzaros — tirgotāju ģildēs un amatnieku ģildēs,^[1] kuras latviešu valodā mēdz apzīmēt arī kā cunftes. Tirgotāju ģildes sevī ietvēra praktiski visus vai lielāko daļu no attiecīgās pilsētas tirgotājiem, kuru tirdzniecībā esošās preces sastādīja visdažādākie produkti.^[1] Turpretim amatnieku ģildes sevī ietvēra visus vai lielāko daļu no attiecīgās pilsētas amatniekiem, kas savukārt pārstāvēja kādu no amatniecības nozarēm (kalēji, maiznieki, miesnieki, drēbnieki utt.).^[1]

Ģildēm parasti piemita vairākas svarīgas funkcijas — tās nostiprināja monopolu pār konkrētām tirdzniecības lietām vai amatniecības nozari attiecīgajā pilsētā; tās noteica un uzturēja tidzniecības un amatniecības regulas, kā arī preču kvalitātes standartus pilsētas teritorijā; noteica cenu stabilitāti tirdzniecības precēm un amatniecības izstrādājumiem; kā arī kopīgiem spēkiem centās ietekmēt pilsētas rātes lēmumus, lai vēl vairāk ar likuma spēku uzspiestu savas ekonomiskās intereses.^[1]

Ģilžu noriets pamazām aizsākās 16. gadsimtā, kad Lielo ģeogrāfisko atklājumu un vairāku tehnoloģisko inovāciju rezultātā arvien vairāk tirgotāju izvēlējās kļūt par uzņēmējiem un investoriem, dibinot dažādas kompānijas un piekļūstot klāt plašākiem tirgiem ārpus Eiropas, kas tādējādi pakāpeniski mazināja ģilžu ekonomisko lomu un ietekmi tā laika sabiedrībā.^[1] Lai gan līdz 19. gadsimtam ģildes kā tādas Eiropā bija praktiski izzudušas, daudzviet Āzijā un Tuvajos Austrumos dažādas amatnieku ģildes turpināja pastāvēt līdz pat 20. gadsimtam.^[1]^[2]

Vēsture

Dažādas tirgotāju apvienības ar īpašām privilēģijām, kas atgādināja vēlākās viduslaiku ģildes, pastāvēja jau senajos laikos ne tikai Eiropā kā, piemēram, Grieķijā un Romā, bet arī Ziemeļāfrikā, Tuvajos Austrumos, Centrālamerikā un Dienvidamerikā, kā arī Indijā un Ķīnā.^[2] Tomēr kā svarīgas sociāli ekonomiskās institūcijas tās pa īstam nostiprinājās laika posmā no 1000. līdz 1500. gadam, kad, sākot ar 10. un 11. gadsimtu, Eiropā bija novērojams straujš pilsētu uzplaukums.^[1]^[2]

Tajās apvienojās pilsētu iedzīvotāji "ar mērķi nodrošināt tās locekļu savstarpējo aizsardzību un palīdzību, reliģisko un sabiedrisko darbību, kā arī profesionālo un ekonomisko sadarbību"^[3]. Tā bija brīvprātīga apvienība, kuras locekļi nodeva zvērestu. Sociālās un ekonomiskās izmaiņas 11. un 12. gadsimtā noveda pie tā, ka izveidojās tīri profesionālās apvienības — tirgotāju ģildes un amatnieku cunftes.

Sākot ar 16. gadsimtu, ģildes pamazām sāka izzust Eiropas sabiedrībā, kur pirmās teritorijas, kurās ģilžu ekonomiskā loma kļuva arvien maznozīmīgāka bija Anglija, kā arī Beļģija un Nīderlande.^[4] Šajās zemēs arvien noteicošāku lomu sāka iegūt individuālie komersanti (tirgotāji un uzņēmēji), kas nepiederēja ne pie vienas tirgotāju apvienības.^[4] Tikmēr pārējā Eiropas daļā vietējās tirgotāju ģildes turpināja attīstīties un saglabāt vērā ņemamu ietekmi līdz pat 18. un 19. gadsimta mijai.^[5]

Līdz 1917. gadam ģilde bija arī tirgotāju kārtas apvienība Krievijas impērijā, saskaņā ar kuru visi tirgotāji tika iedalīti trijās ģildēs pēc kapitāla lieluma.

Raksturojums

Tirgotāju ģilde

Tradicionāli tirgotāju ģilde bija vairāku tirgotāju apvienība, kurai piederēja īpašas tiesības uz tirdzniecības darbībām kādā konkrētā vietā (visbiežāk pilsētā).^[4] Tirgotāju ģildes parasti sevī ietvēra tikai vīriešus (sievietēm visbiežāk dalība bija liegta).^[4] Lai ģilde varētu īstenot savas privilēģijas tirdznicības jomā, tai parasti bija jāiegūst atļauja no augstāk stāvošām varas iestādēm — rātes, dižciltīga pārvaldnieka vai attiecīgās zemes valdnieka (karaļa, imperatora u.tml.), kur privilēģijas parasti tika noformulētas rakstiskā veidā.^[4] Neviena tirgotāju ģilde nebija tiesīga darboties bez augstāk stāvošo varas iestāžu jurisdikcijas.^[4]

Lai gan dažādās Eiropas vietās tirgotāju ģilžu privilēģijas varēja atšķirties, tās parasti sevī ietvēra trīs lietas — īpašas tiesības pilsētas teritorijā īstenot konkrētas tirdzniecības darbības; tiesības noteikt, kas un kādos apstākļos drīkstēja kļūt par ģildes biedru; un tiesības regulēt ģildes dalībnieku komerciālās aktivitātes.^[4] Pēc mūsdienu standartiem šādas privilēģijas jebkuru viduslaiku tirgotāju ģildi padarītu par monopolu, savukārt tās biedrus par sava veida karteļa dalībniekiem.^[4]

Ģildes Rīgā

Rīgā ģildes sāka dibināt pēc 1221. gada. Sākumā ģildē bija apvienoti visi naminieki bez profesiju izšķirības.

Rīgas Mazās ģildes ēka mūsdienās

Kad 1282. gadā Rīga iestājās Hanzas savienībā, kas ietekmēja tirdzniecību visā Baltijas jūras piekrastē, tika nodibināta Svētā Gara ģilde, kurā no sākuma uzņēma gan tirgotājus, gan amatniekus. Taču pamazām Svētā Gara ģildē izveidojās divi grupējumi, kurus mēdz arī saukt par "Divām Istabām". Tās bija Minsteres un Zēstes istabas. Vēlāk šie grupējumi sadalījās pēc ekonomiskām un sociālām interesēm: Lielajā ģildē - vācu tirgotāji, Mazajā ģildē - vācu amatnieki.

1354. gadā Minsteres istabā apvienotie tirgotāji ieguva sev organizācijas statūtus, sauktus arī par šrāgām, šo gadu arī mēdz uzskatīt par Lielās ģildes dibināšanas gadu.

Ģildes līdz pat 19. gadsimta vidum pārvaldīja Rīgas tirdzniecību un amatniecību, aizstāvēja pilsētas vācu iedzīvotāju intereses, arī vadīja naminieku opozīciju pret pilsētas patriciātu "Kalendāra nemieru" laikā.

Kultūrā

Mūsdienās ģildes ir vairāk sastopamas tieši videospēlēs, kuras, izmantojot interneta servera starpniecību, parasti apvieno vairākus spēlētājus ar kopīgām interesēm no visas pasaules. Tiesa, tām ir maz kas kopīgs ar tradicionālajām viduslaiku ģildēm.

Skatīt arī

Vēstures portāls

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 ^1,5 ^1,6 ^1,7 ^1,8 «Guild». britannica.com. Encyclopaedia Britannica. Skatīts: 2019. gada 26. maijs.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 Sheilagh Ogilvie. Institutions and European Trade: Merchant Guilds, 1000–1800. Cambridge [etc.] : Cambridge University Press, 2011. 1. lpp. ISBN 978-0-521-76417-9.
↑ Stradal H. Art. "Gilde" // Handwürterbuch zur deutschen Rechtsgeschichte / Berlin, 1971. Bd. 1. Sp. 1688.
↑ ^4,0 ^4,1 ^4,2 ^4,3 ^4,4 ^4,5 ^4,6 ^4,7 Sheilagh Ogilvie. Institutions and European Trade: Merchant Guilds, 1000–1800. Cambridge [etc.] : Cambridge University Press, 2011. 31. lpp. ISBN 978-0-521-76417-9.
↑ Sheilagh Ogilvie. Institutions and European Trade: Merchant Guilds, 1000–1800. Cambridge [etc.] : Cambridge University Press, 2011. 33. lpp. ISBN 978-0-521-76417-9.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ģildes nami

Encyclopaedia Britannica ieraksts (angliski)
Юлия Арнаутова: Средневековые истоки современной корпоративной культуры
Par koncertzāli Lielā Ģilde: www.music.lv Arhivēts 2006. gada 24. septembrī, Wayback Machine vietnē.

[Britannica-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 ^1,5 ^1,6 ^1,7 ^1,8 «Guild». britannica.com. Encyclopaedia Britannica. Skatīts: 2019. gada 26. maijs.

[Merchant_P1-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 Sheilagh Ogilvie. Institutions and European Trade: Merchant Guilds, 1000–1800. Cambridge [etc.] : Cambridge University Press, 2011. 1. lpp. ISBN 978-0-521-76417-9.

[3] Stradal H. Art. "Gilde" // Handwürterbuch zur deutschen Rechtsgeschichte / Berlin, 1971. Bd. 1. Sp. 1688.

[Merch_P31-4] 4,0 ^4,1 ^4,2 ^4,3 ^4,4 ^4,5 ^4,6 ^4,7 Sheilagh Ogilvie. Institutions and European Trade: Merchant Guilds, 1000–1800. Cambridge [etc.] : Cambridge University Press, 2011. 31. lpp. ISBN 978-0-521-76417-9.

[5] Sheilagh Ogilvie. Institutions and European Trade: Merchant Guilds, 1000–1800. Cambridge [etc.] : Cambridge University Press, 2011. 33. lpp. ISBN 978-0-521-76417-9.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]