Fraternitas Arctica

Fraternitas Arctica ir pašlaik vienīgā krievu studentu korporācija pasaulē. Tā dibināta 1880. gadā Rīgā, pie Rīgas Politehnikuma. Fraternitas Arctica krāsas ir zelts-melns-sarkans (deķelī — melns-zelts-sarkans).

Fraternitas Arctica
Pamatinformācija
Dibināšana	1880. gada 7. novembrī Rīga
Krāsas	zelts-melns-sarkans
Devīze	P.C.T. (Рцы Слово Твёрдо)
Konventa dzīvoklis	Tērbatas iela 38-5, Rīga, Latvija
Mājaslapa	www.arctica.lv

Studentu korporācijas "Fraternitas Arctica" krāsu vairodziņš un cirķelis.

Vēsture

Dibināšana

1880. gada 21. oktobrī Rīgā nesen slēgtās studentu korporācijas Borysthenia 15 krāsneši un 11 fehtbodisti, vairums no tiem krievu tautības studenti kopā ar citiem Rīgas Politehnikuma studentiem nolēma dibināt jaunu, šoreiz krievu korporāciju Fraternitas Arctica ar zelts-pelēks-sarkans krāsām.

Tā kā šādas krāsas bija jau citai studentu korporācijai Vācijā, Fraternitas Arctica krāsas mainīja uz zelts-melns-sarkans, bet deķelim melns-zelts-sarkans un devīzi senslāvu valodā P.C.T. (Рцы Слово Твёрдо jeb Turi doto vārdu). Šaržēto konventā (C!C!) Fraternitas Arctica uzņemta 1880. gada 6. novembrī. Tā paša gada 7. novembrī Fraternitas Arctica Konvents saņēma C!C! seniora paziņojumu par uzņemšanu, un šo datumu korporācija arī uzskata par savu dibināšanas dienu. Pēc uzņemšanas Konvents izlēma jautājumu par izšuvumiem uz deķeļa un proti: deķeļa virsdaļas vidū atrodas zeltā izšūts korporācijas cirkelis ar izsaukšanās zīmi, kas darināta no vienpadsmit zelta punktiem, kas simbolizē dibināšanas mēnesi (novembris). Cirķelim apkārt izšūti septiņi vijumi, savienoti nepārtrauktā līnijā, simbolizējot dibināšanas dienu (7). Pirmajā prezidijā ievēlēja šādas amatpersonas: seniors – Dāvids Rihters, vice-seniors - Viktors Brokmilleris, sekretārs –Ivans Jeveckis, oldermanis - Karls Kohs.

Jaunā korporācija, kuras sarakstos bez krieviem ir arī citu tautību locekļi, nostājās draudzīgi pirmo latviešu buršu pusē, kas toreiz cīnījās par tiesībām nēsāt savas krāsas atklāti. Fraternitas Arctica kopā ar poļu korporācijam Arconia un Veletia balsoja par latviešu korporācijas Selonija atzīšanu un uzņemšanu Rīgas C!C!.

Pirmā Pasaules kara laiki un pirmie pēckara gadi

Attīstoties Pirmā pasaules kara notikumiem Latvijā, 1915. gadā Rīgas Politehniskais Institūts (agrāk Rīgas Politehnikuma) tika pārcelts uz Maskavu. Tur pārcēlās arī Fraternitas Arctica un oficiāli darbojās līdz 1916. gada pavasara semestra beigām. Šajā laikā internā dzīve nebija aktīva, jo daudzi bija iesaukti armijā. Revolūcijas sākumā korporācija pārtrauca darbību. Kara un revolūcijas laikos Fraternitas Arctica zaudēja daudz komilitoņu un filistru. Kad 1921. gada decembrī Rīgā dibināja Filistru biedrību, izrādījās, ka korporācijas locekļu skaits samazinājies no 455 uz 55 cilvēkiem.

Starpkaru periods

1922. gada 8. februāri korporācija 3 krāsnešu un viena fehtbodista sastāvā atjaunoja darbību pie Latvijas Universitātes, tā paša gada 31. oktobrī Fraternitas Arctica tika uzņemta Prezidiju Konventā (P!K!). 1922. gada rudens semestrī korporācija uzņēma 26 fukšus. 1940. gada maijā locekļu skaits bija 180. Savā eksterna dzīvē Fraternitas Arctica noslēdza karteļus ar krievu korporāciju Neo-Ruthenia (Sanktpēterburgā), igauņu korporāciju Vironia un krievu korporācijām Fraternitas Slavia, Fraternitas Ruthenia (Tērbatā); krievu korporācijām Fraternitas Slavia, Fraternitas Ergonia, Boeteia (Tallinā); krievu korporāciju Fraternitas Slavia (Prāgā).

Otrā pasaules kara laiki un trimda

1940. gadā padomju varai okupējot Latviju, korporācija darbību pārtrauca. Korporācijas darbība tika atkal atjaunota Vācijā pēc Otrā pasaules kara. Kad Latvijas tautas bēgļu izceļošana uz aizjūras zemēm palielinājās, 1950. gados, Fraternitas Arctica globālais Konvents tika pārcelts uz ASV ar korporācijas kopu Vācijā. Ar 1988. gada 1. janvāri līdz 1990. gada maijam Fraternitas Arctica korporācijas sēdeklis atrodas Kanādā.

Darbības atjaunošana Latvijā

1990. gada 19. maijā 10 Fraternitas Arctica biedri atjaunoja korporācijas darbību Rīgā pie Rīgas Tehniskās Universitātes.

Pašlaik Fraternitas Arctica ir vienīgā krievu korporācija pasaulē. Lai gan Fraternitas Arctica ir krievu korporācija, tās sarakstos ir arī latvieši, vācieši, poļi un citu tautību pārstāvji, kam tuva krievu kultūra. Fraternitas Arctica vienmēr bijusi apolitiska. Fraternitas Arctica mērķis bija un ir arī tagad - savus locekļus audzināt buršu savstarpējā draudzībā, akadēmiskās tradīcijās, atsevišķu tautību saprašanās un savstarpējās cieņas garā. 1924. gada rudens semestrī Fraternitas Arctica prezidēja Prezidiju Konventā, otro reizi 1933. gada pavasara semestrī un trešo reizi 2011. gada rudens semestrī.

Pazīstamākie korporācijas biedri

Starp pazīstamākajiem Fraternitas Arctica biedriem bija:

• Leonīds Andrusovs — ķīmiķis, inženierzinātņu doktors
• Nikolajs Bogdanovs-Beļskis — mākslinieks
• Aleksandrs Krasnoseļskis — arhitekts
• Mihails Krivošapkins — inženieris, sabiedriskais darbinieks, Rīgas pilsētas domes deputāts, represēts
• Alfrēds Linde — Latvijas armijas pulkvežleitnants
• Teodors Meija — Latvijas kara flotes komandkapteinis, represēts
• Mihails Prišvins — rakstnieks
• Vasilijs Sinaiskis — jurists un rakstnieks
• Vladimirs Šervinskis — arhitekts, represēts
• grāfs Mstislavs Tolstojs — Sanktpēterburgas vicegubernators
• barons Konstantīns Raušs fon Traubenbergs — mākslinieks (tēlnieks)

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Fraternitas Arctica.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Studentu korporācijas tīmekļa vietne Arhivēts 2010. gada 8. septembrī, Wayback Machine vietnē. (krieviski)/(angliski)