Atvērt galveno izvēlni

Nikolajs Grundmanis

Nikolajs Grundmanis (1896. gada 7. februāris1919. gada 6. marts) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Atsevišķās studentu rotas komandieris. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Nikolajs Grundmanis
Nikolajs Grundmanis
Personīgā informācija
Dzimis 1896. gada 7. februārī
Valsts karogs: Krievija Krievijas impērija, Bērzmuižas pagasts (tagad Karogs: Latvija Latvija, Jaunbērzes pagasts)
Miris 1919. gada 6. martā (23 gadi)
Karogs: Latvija Latvija, Zirņu pagasts
Tautība latvietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe kapteinis
Dienesta laiks 1914. — 1917.
1918. — 1919.
Valsts Valsts karogs: Krievija Krievijas impērija
Karogs: Latvija Latvija
Struktūra sauszemes bruņotie spēki
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš, Latvijas brīvības cīņas
Apbalvojumi Annas ordenis (II, III un IV šķiras), Staņislava ordenis (III un IV škiras), Lāčplēša Kara ordenis (III šķiras)

BiogrāfijaLabot

Dzimis Jelgavas apriņķa Bērzmuižas pagasta Sila Grundmaņos.[1] Jelgavā pabeidza reālskolu un pēc tās, 1914. gadā, uzsāka studijas Rīgas Politehniskajā institūtā (RPI) un iestājās studentu korporācijā "Selonija".

Pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1915. gada sākumā brīvprātīgi iestājās Krievijas impērijas karadienestā. 1915. gada jūlijā uzzinājis, ka tiek dibināti latviešu strēlnieku bataljoni (vēlākie pulki), no Galīcijas frontes atgriezās dzimtenē un 1. augustā tika ieskaitīts 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonā. Kaujās izrādīja varonību, par ko 1916. gada sākumā tika paaugstināts virsnieka dienesta pakāpē. Bija 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona izlūku komandas komandieris. Ar to piedalījās marta, jūlija un decembra latviešu strēlnieku kaujās. Par varonību šajās kaujās apbalvots ar II, III un IV šķiras Annas ordeni un III un IV šķiras Staņislava ordeni. Krievijas impērijas armijas dienestā sasniedza kapteiņa pakāpi. 1917. gadā komandēja 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka 7. rotu. 1917. gada oktobrī, kad notika latviešu strēlnieku pulku boļševizācija, atstāja dienestu. Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas devās uz mājām, bet ceļā tika apcietināts no vācu puses un nosūtīts, kā gūsteknis, uz Vāciju. Dzimtenē varēja atgriezties tikai 1918. gada augustā.

Pēc Latvijas valsts pasludināšanas 1918. gada 19. novembrī korporācijas Selonija "krustdēli" Gustavs Celmiņš un Nikolajs Grundmanis pie Baltijas Tehniskās augstskolas (tagad Latvijas Universitātes) galvenās ēkas durvīm uzvilka divus Latvijas karogus.[2] 1918. gada 10. decembrī viņš kopā ar citiem korporācijas biedriem iestājās Latvijas Pagaidu valdības izveidotajā Atsevišķajā studentu rotā un tika izraudzīts par tās komandieri.

1919. gada 2. janvārī Grundmaņa komandētā rota pārcēlās uz Liepāju, kura ietilpa pulkveža Oskara Kalpaka komandētajā Latviešu atsevišķajā bataljonā cīņās pret lieliniekiem. Neveiksmīgās izlūkošana un miglas dēļ bataljons pie "Airīšu" un "Skrundu" mājām 1919. gada 6. martā sadurās ar sabiedroto vācu vienībām, kuras noturēja par pretiniekiem. Sadursmē krita Oskars Kalpaks, jātnieku nodaļas virsleitnants Pēteris Krievs un piekomandētās artilērijas pusbaterijas leitnants Šrinders. Smagi ievainotais Atsevišķās studentu rotas komandieris Nikolajs Grundmanis nošāvās.[3] Kopā ar citiem, kas krita šai sadursmē, tika guldīts zemes klēpī Liepājas Lielajos kapos.[4]

Pēc Latvijas brīvības cīņām pārapbedīts Rīgas Brāļu kapos. 1920. gadā tika apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (III šķiras; pēc nāves) par vairāku pretinieka uzbrukumu atsišanu pie Lēnas mācītāja muižas un Skrundas skolas. 1929. gada 3. martā pie Airītēm, kur Nikolajs Grundmanis krita, tika uzstādīts viņam veltīts piemineklis klātesot valsts prezidentam Gustavam Zemagalam un Latvijas armijas augstākajai vadībai. Ar Lāčplēša Kara ordeni tika apbalvots arī viņa brālis Aleksandrs Grundmanis.[1][5]

Piezīmes un atsaucesLabot

Ārējās saitesLabot