Akadēmija
Akadēmija (sengrieķu: Ἀκαδημία) ir tradicionāli lietots nosaukums akadēmiski ievirzītām augstākās izglītības iestādēm. Nosaukuma izcelsmi saista ar Platona akadēmiju, kas pastāvēja Atēnās no 387. gadu p.m.ē. līdz tās slēgšanai 529. gadā. Aristotelis ap 334. gadu Atēnās nodibināja savu filozofisko skolu, ko dēvēja par likeju jeb liceju. Renesanses laikmetā 1459. gadā akadēmiju atjaunoja Florencē, vēlāk šo nosaukumu sāka lietot arī citviet.
Latvijā
labot šo sadaļuZviedru Vidzemes laikā no 1631. līdz 1710. gadam Rīgā pastāvēja Rīgas akadēmiskā ģimnāzija, Pēc karaļa Gustava Ādolfa rīkojuma Tērbatā 1632. gadā nodibināja Gustava akadēmiju, kas pastāvēja līdz 1665. gadam. Teoloģijas profesors, vēlāk rektors bija pirmās Latviešu-vācu vārdnīcas autors Georgs Mancelis. Paralēli akadēmisjajai ģimnāzijai 1675. gadā Zviedrijas karalis Kārlis XI Rīgā nodibināja Kārļa liceju. No 1775. līdz 1806. gadam Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas augstākā mācību iestāde bija Pētera akadēmija (Academia Petrina) jeb Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija.
1919. gadā Latvijas Pagaidu valdība pieņēma lēmumu nodibināt Latvijas Mākslas akadēmiju. Pēc Otrā pasaules kara beigām 1945. gadā izveidoja Latvijas PSR Zinātņu akadēmiju, kas darbojās kā augstākā zinātnes administrēšanas struktūra ar plašu pētniecisku institūtu asociāciju. Par akadēmijas locekļiem ievēlēja gan izcilus zinātniekus, gan arī zinātnes un augstākās izglītības administratorus. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas to pārveidoja par Latvijas Zinātņu akadēmiju, kuras locekļus ievēlēja paši akadēmijas locekļi.
Mūsdienu Latvijā par akadēmiju sauc arī ne-universitātes tipa zinātniski pētniecisko iestādi vai apvienību, vai augstākās izglītības institūciju, kas:
- īsteno bakalaura, maģistra un doktora programmas vismaz vienā no Latvijas izglītības klasifikācijā noteiktajām izglītības tematiskajām grupām;
- vismaz puse no akadēmiskā personāla ir doktori vai profesori;
- vismaz puse no akadēmijā pārstāvētajām izglītības tematiskajām grupām ir otrā cikla augstākās izglītības programmas;
- veido zinātniskās institūcijas un pētījumu rezultātus publicē starptautiski recenzētos zinātniskajos izdevumos.
Augstskola | Pilsēta | Dibināta | Sākotnējais nosaukums |
---|---|---|---|
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija | Rīga | 1919 | Latvijas Konservatorija |
Latvijas Mākslas akadēmija | Rīga | 1921 | Latvijas Mākslas akadēmija |
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija | Rīga | 1921 | Latvijas Fiziskās izglītības institūts |
Latvijas Jūras akadēmija | Rīga | 1989 | Kaļiņingradas zivju rūpniecības institūta Rīgas neklātienes filiāle |
Latvijas Kultūras akadēmija | Rīga | 1990 | |
Latvijas Policijas akadēmija (2010. gadā likvidēta) | Rīga | 1991 | Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas akadēmija |
Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija | Rīga | 1992 | |
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (2017. gadā likvidēta) | Rīga | 1994 | Rīgas Pedagoģijas augstskola |
Ārējās saites
labot šo sadaļuŠis ar izglītību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |