1947. gads
gads
(Pāradresēts no 1947)
1947. gads (MCMXLVII) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
| Latvija |
| Gregora kalendārs | 1947 MCMXLVII |
| Ab urbe condita | 2700 |
| Armēņu kalendārs | 1396 ԹՎ ՌՅՂԶ |
| Asīriešu kalendārs | 6697 |
| Bahá'í kalendārs | 103—104 |
| Bengāliešu kalendārs | 1354 |
| Berberu kalendārs | 2897 |
| Budistu kalendārs | 2491 |
| Burmiešu kalendārs | 1309 |
| Bizantiešu kalendārs | 7455—7456 |
| Ķīniešu kalendārs | 丙戌年 (Uguns suns) 4643 vai 4583 — līdz — 丁亥年 (Uguns cūka) 4644 vai 4584 |
| Koptu kalendārs | 1663—1664 |
| Etiopu kalendārs | 1939—1940 |
| Ebreju kalendārs | 5707—5708 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 2003—2004 |
| - Shaka Samvat | 1869—1870 |
| - Kali Juga | 5048—5049 |
| Holocēna kalendārs | 11947 |
| Igbo kalendārs | 947—948 |
| Irānas kalendārs | 1325—1326 |
| Islāma kalendārs | 1366—1367 |
| Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
| Korejas kalendārs | 4280 |
NotikumiLabot
JanvārisLabot
- 1. janvāris:
- Nigērija iegūst autonomas teritorijas statusu.
- Kanādas Pilsonības likums stājas spēkā.
- 3. janvāris — Savienoto Valstu Kongresa sēde pirmo reizi tiek rādīta televīzijā.
- 10. janvāris — Apvienotās Nācijas pārņem kontroli Triestes brīvpilsētā.
- 15. janvāris — Elizabeti Šortu ("Melno Dāliju") atrod mirušu.
- 16. janvāris — par Francijas prezidentu tiek inaugurēts Vinsents Auriols.
- 19. janvāris — netālu no Atēnām, Grieķijā, kuģa avārijā noslīkst 392 cilvēki.
- 24. janvāris — Dimitrioss Maksimoss Atēnās pasludina moharhisku valdību.
- 25. janvāris — Honkongā avarē Filipīnu lidmašīna ar 5 miljonu dollāru vērtu zelta un naudas kravu.
- 30. janvāris — 8. februāris - Kanādā spēcīga sniegavētra ieputina pilsētas no Vinipegas līdz Kalgari.
- 31. janvāris — komunisti pārņem varu Polijā
FebruārisLabot
- 5. februāris — Boļeslavs Beruts kļuva par Polijas prezidentu.
- 8. februāris — Berlīnē deju zālē izcelās ugunsgrēks, bojā gāja 80 cilvēki.
- 25. februāris — oficiāli beidz pastāvēt Prūsija valsts.
AprīlisLabot
- 4. aprīlis — dibināta Starptautiskā civilās aviācijas organizācija.
- 28. aprīlis — Tūrs Heijerdāls un pieci apkalpes locekļi sāka ceļojumu ar plostu Kon-Tiki no Peru uz Polinēziju.
MaijsLabot
- 1. maijs — Ķīnā izveidots pirmais autonomais apgabals - Iekšējā Mongolija.
AugustsLabot
- 6. augusts — Dibināta Brazīlijas Sociālistiskā partija.
- 11. augusts — apstiprināts pašreizējais Pakistānas karogs.
NovembrisLabot
- 24. novembris — par Francijas premjerministru tika iecelts Robērs Šūmanis.
DecembrisLabot
- 25. decembris — spētā stājās Ķīnas konstitūcija.
Nezināms datumsLabot
- izveidota Irākas Centrālā banka.
DzimušiLabot
- 8. janvāris — Deivids Bovijs (David Bowie), angļu mūziķis (miris 2016. gadā)
- 29. janvāris — Joahims Zīgerists (Joachim Siegerist), Vācijas/Latvijas politiķis
- 2. februāris — Fara Foseta (Farrah Fawcett), ASV aktrise (mirusi 2009. gadā)
- 3. februāris — Pols Osters (Paul Auster), ASV rakstnieks
- 4. februāris — Dens Kveils (Dan Quayle), ASV politiķis
- 23. februāris — Valērijs Pustovoitenko (Валерій Павлович Пустовойтенко), Ukrainas politiķis
- 22. marts — Afanasijs Kuzmins, Latvijas sporta šāvējs, politiķis
- 25. marts — Eltons Džons (Elton John), angļu mūziķis
- 16. aprīlis — Karīms Abduldžabars (Karīm ‘Abd al-Jabbār), ASV basketbolists, treneris
- 25. aprīlis — Johans Kruifs (Hendrik Johannes Cruijff), Nīderlandes futbolists un treneris
- 9. maijs — Jukija Amano, ANO Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektors (miris 2019. gadā)
- 27. maijs — Branko Oblaks (Branko Oblak), slovēņu futbolists, treneris
- 19. jūnijs — Salmans Rušdi (Salman Rushdie), indiešu izcelsmes britu rakstnieks
- 21. jūnijs — Fernando Savaters (Fernando Savater), spāņu filozofs
- 29. jūnijs — Pīts Maravičs (Pete Maravich), ASV profesionāls basketbolists
- 3. jūlijs — Robs Rensenbrinks (Pieter Robert Rensenbrink), Nīderlandes futbolists (miris 2020. gadā)
- 19. jūlijs — Braiens Mejs (Brian Harold May), angļu mūziķis
- 30. jūlijs — Arnolds Švarcenegers (Arnold Schwarzenegger), Austrijā dzimis ASV kinoaktieris, politiķis
- 26. augusts — Olafs Brūvers, Latvijas teologs, politiķis
- 3. septembris — Mario Dragi (Mario Draghi), itāļu finansists
- 21. septembris — Stīvens Kings (Stephen Edwin King), ASV rakstnieks
- 27. septembris — Diks Advokāts (Dirk Nicolaas Advocaat), Nīderlandes futbolists un treneris
- 26. oktobris — Hilarija Klintone (Hillary Clinton), ASV politiķe
- 29. oktobris — Ričards Dreifūss (Richard Dreyfuss), amerikāņu aktieris
- 19. novembris — Lilita Ozoliņa, latviešu aktrise
- 30. novembris — Serhio Badilja Kastiljo (Sergio Badilla Castillo), Čīles dzejnieks, rakstnieks
MirušiLabot
- 4. janvāris — Kurts Dērijs (Kurt Doerry), vācu vieglatlēts, 1896. un 1900. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieks (dzimis 1874.)
- 16. janvāris — Pjotrs Krasnovs (Пётр Николаевич Краснов), krievu ģenerālis (dzimis 1869.)
- 19. februāris — Šarls Frederiks Petī (Charles Frédéric Petit), franču loka šāvējs, olimpisko sudraba medaļu ieguvējs (dzimis 1857.)
- 5. aprīlis — Hanss Fallada (Hans Fallada), vācu rakstnieks (dzimis 1893.)
- 7. aprīlis — Henrijs Fords (Henry Ford), ASV uzņēmējs (dzimis 1863.)
- 16. aprīlis — Rūdolfs Hess (Rudolf Höß) - Aušvicas nometnes komendants (dzimis 1900.)
- 18. aprīlis — Jozefs Tiso (Jozef Tiso), slovāku politiķis (dzimis 1887.)
- 29. aprīlis — Irvings Fišers (Irving Fisher), amerikāņu ekonomists (dzimis 1867.)
- 30. aprīlis — Ingvars Brins (Yngvar Bryn) — norvēģu daiļslidotājs un vieglatlēts, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs daiļslidošanā (dzimis 1881.)
- 29. maijs — Francis Bēme (Franz Böhme), vācu ģenerālis (dzimis 1885.)
- 7. jūnijs — Meredits Kolkets (Meredith Colket), amerikāņu vieglatlēts, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs vieglatlētikā (dzimis 1878.)
- 29. jūlijs — Grentlijs Guldings (Grantley Goulding), britu vieglatlēts, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1874.)
- 8. augusts — Antons Deņikins (Антон Иванович Деникин), krievu ģenerālis (dzimis 1872.)
- 3. septembris — Ronalds Makdonalds (Ronald MacDonald), kanādiešu vieglatlēts, garo distanču skrējējs (dzimis 1847.)
- 9. septembris — Ānanda Kumārasvāmī (ஆனந்த குமாரசுவாமி), šrilankiešu mākslas vēsturenieks (dzimis 1877.)
- 4. oktobris — Makss Planks (Max Planck), vācu fiziķis (dzimis 1858.)
- 3. novembris — Embriks Strands (Embrik Strand), norvēģu entomologs (dzimis 1876.)
- 30. novembris — Ernsts Lubičs (Ernst Lubitsch), vācu/amerikāņu kinorežisors (dzimis 1892.)
- 1. decembris:
- G. H. Hārdijs (G. H. Hardy), angļu matemātiķis (dzimis 1877.)
- Alisters Kraulijs (Aleister Crowley), britu okultists (dzimis 1875.)
- 13. decembris — Nikolajs Rērihs (Николай Константинович Рёрих), Krievijas mākslinieks, filozofs (dzimis 1874.)
- 14. decembris — Stenlijs Boldvins (Stanley Baldwin), britu politiķis (dzimis 1867.)
- 25. decembris — Šarls Gonduāns (Jean Collas), franču regbists un virves vilkšanas pārstāvis, olimpisko medaļu ieguvējs (dzimis 1875.)
- 28. decembris — Viktors Emanuels III (Vittorio Emanuele III), Itālijas karalis (miris 1869.)
- 30. decembris — Alfrēds Vaitheds (Alfred North Whitehead), angļu filozofs (dzimis 1861.)
KalendārsLabot
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 1947. gads |
 | Šis ar laika mērīšanu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |