Sabiedriskais transports Rīgā

Sabiedriskais transports Rīgā sastāv no autobusu, trolejbusu un tramvaju maršrutiem, kurus nodrošina Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas satiksme". Kopā šis sabiedriskā tīkls diezgan vienmērīgi pārklāj visu Rīgas teritoriju, kā arī stiepjas ārpus Rīgas pilsētas administratīvajām robežām. Rīgā ir 50 autobusu, 21 trolejbusu un 5 tramvaju līnijas ar kopējo garumu 1293,81 km, kā arī 11 minibusu līnijas. Uzņēmuma "Rīgas satiksme" kopējais autoparks sastāv no 1076 transporta vienībām, kuru sastāvā ir 478 autobusi, 346 trolejbusi un 252 tramvaju vagoni.

Sabiedriskais transports Rīgā
Pamatinformācija
Valsts	Latvija
Pilsēta	Rīga
Atklāts	1882. gada 23. augustā
Tehniskā informācija
Līniju skaits	50 autobusu 22 trolejbusu 6 tramvaju
Pieturu skaits	Aptuveni 2000
Transporta vienības	478 autobusu 346 trolejbusu 252 tramvaju
Depo	2
Parks	4
Pasažieri dienā	~ 460 000
Pasažieri gadā	139 918 500 (2018)
Papildinformācija
Mājas lapa	rigassatiksme.lv

Katru dienu Rīgas sabiedrisko transportu izmanto aptuveni 500 000 cilvēku, bet gada laikā 150 526 484 cilvēku (2014. gadā).

Autobusi

Autobusu satiksme Rīgā tika atklāta 1924. gadā. Autobusu maršrutu kopējais garums ir 883 km. Patlaban Rīgā ir 55 autobusu maršruti un šobrīd autobusu parks sastāv no 478 autobusiem. Rīgā atrodas 2 autobusu parki. Rīgā tiek izmantoti firmu Mercedes-Benz, Solaris un Ikarus autobusi.

Vēsture

Pirmās autobusu satiksmes līnijas tika atklātas 1924. gadā. Līdz 1938. gadam visas autobusu līnijas piederēja privātiem uzņēmējiem. 19 autobusu līnijās kursēja 151 autobuss, pārvadājot 29, 25 miljonus pasažieru. Pašvaldības autobusu sabiedriskā transporta atklāšana notika 1938. gada 1. jūlijā.

Pēc Otrā pasaules kara autobusu satiksme Rīgā bija uz sabrukuma robežas, proti pēc kara 1944. gadā bija palikuši tikai 4 autobusi. 1946. gadā tika dibināts 1. Rīgas autobusu parks, kurš bija Autotransporta ministrijas pakļautībā, bet pēdējos Padomju gados - Rīgas pilsētas izpildkomitejas pakļautībā. Savas pastāvēšanas sākumā tajā bija aptuveni piecpadsmit transportlīdzekļu vienību.

Sākoties satiksmes un infrastruktūras uzlabošanai, 60. gados tika nomainīts autoparks, no Ungārijas iepērkot Ikarus markas autobusus, kas veica pasažieru pārvadāšanu. Tika pilnveidoti un optimizēti autobusu maršruti. Padomju laikā autobusa biļete pilsētas robežās maksāja 5 kapeikas.

1992. gadā, reorganizējot Rīgas autobusu parku, pasažieru pārvadājumu veikšanai tika izveidoti divi atsevišķi pašvaldības uzņēmumi, autobusu parks "Imanta", kas pasažieru pārvadājumus veica Daugavas kreisajā krastā, un autobusu parks "Tālava", kas pasažieru pārvadājumus veica Daugavas labajā krastā. Ikarus autobusu tehniskais stāvoklis abos jaunizveidotajos uzņēmumos bija ļoti slikts. Pirmie Eiropā ražotie autobusi tika saņemti no Skandināvijas valstīm. Lai atjaunotu ritošo parku iegādājoties jaunus autobusus un uzsāktu tehniskās apkopes centru celtniecību, 1993. gadā uzņēmumi sāka interesēties par Pasaules Bankas kredīta iespējām. 1997. gadā tika parakstīts līgums par aizdevumu, un jau novembrī tika saņemti pirmie 52 Mercedes-Benz autobusi.

1996. gada septembrī eksperimenta kārtībā darbu sāka konduktori. Vēlāk uzņēmumi nolēma konduktorus nodarbināt praktiski visu maršrutu autobusos, izņemot komercekspreša autobusos, kuros konduktora darbu veica autobusa vadītājs. 1997. gadā tika atklāts pirmais komercekspreša maršruts, kas nepieturēja atsevišķās maršruta pieturvietās, tādējādi par nedaudz augstāku biļetes cenu, pasažieriem bija iespēja nokļūt galamērķī ātrāk.

Autobusu modeļi

Autobuss Mercedes-Benz Citaro O530 uz 13. janvāra ielas Rīgā, 2005. gada 4. jūnijā

Izmantošanā esošie autobusu modeļi.

Ražotājs	Modelis
Mercedes-Benz	Citaro O530G
Solaris	Urbino 12
Solaris	Urbino 12 Electric
Solaris	Urbino 15
Solaris	Urbino 18
Ikarus	E91

Izmantošanā bijušie autobusu modeļi.

Ražotājs	Modelis
Ikarus	260
Ikarus	280
Mercedes-Benz	Türk O345
Mercedes-Benz	Türk O345G
Mercedes-Benz	Сitaro O530
Mercedes-Benz	Citaro O530L

• 
  Ikarus 260 Naumburgā, Vācijā
• 
  Ikarus 280 Poznaņā, Polijā
• 
  Ikarus E91
• 
  Mercedes-Benz (Türk) Conecto O345
• 
  Mercedes-Benz O530L Citaro
• 
  Solaris Urbino I 18
• 
  Solaris Urbino II 15
• 
  Solaris Urbino III 18
• 
  Solaris Urbino IV 18

Trolejbusi

Trolejbusu satiksme Rīgā tika atklāta 1947. gada 4. novembrī. Trolejbusu maršrutu kopējais garums ir 169 km. Patlaban Rīgā ir 19 trolejbusu maršruti un šobrīd trolejbusu parks sastāv no 346 trolejbusiem. Rīgā atrodas 2 trolejbusu parki. Rīgā tiek izmantoti šādi trolejbusu modeļi: Solaris Trollino 18, Škoda 24Tr Irisbus, Škoda 27Tr Solaris.

Vēsture

Pirmais trolejbusu maršruts Rīgā tika atklāts 1947. gada 4. novembrī plkst. 16:30 Gorkija ielas un Komunāru bulvāra krustojumā un kursēja no Daugavpils ielas līdz Viestura dārzam. Sākumā pa maršrutiem kursēja pirms kara Jaroslavļas Autobusu rūpnīcā ražotie JTB trolejbusi, kuri jau bija lietoti. Pirmie trolejbusi bāzējās 1. depo (tagadējais 5. tramvaju depo) Ļeņina ielā, vēlāk tie tika pārvietoti uz tagadējo 1. trolejbusu parku Ganību dambī, likvidējot tur esošo 2. tramvaju depo. 1948. gadā tika atklāta trolejbusu līnija no Centrāltirgus uz Sarkandaugavu, ko drīz pēc tam pagarināja līdz Mežaparkam. Piecdesmitajos gados trolejbusu parks tika papildināts ar Engelsā (Krievija) ražotajiem trolejbusiem.

1961. gadā tika atklātas divas jaunas trolejbusu līnijas — 7. uz Āgenskalnu un 9. uz Valentīnas Tereškovas ielu Iļģuciemā.

Pirmie Čehijā ražotie Škoda modeļa trolejbusi, kas bija tehniski pārāki par Krievijā ražotajiem trolejbusiem, Rīgā sāka kursēt 1961. gadā, bet 2001. gadā pilnībā tika pārtraukta to izmantošana. Kopumā tika izmantotas 10 šī modeļa trolejbusu versijas. Pirmie bija Škoda 12Tr14, kas tika saņemti 1969. gadā un pirmie tika norakstīti jau 1984. gadā un beidzot ar Škoda 12TrH29, kurus sāka saņemt 1981. gadā un pēdējais tika norakstīts 2001. gadā.

Pirmos nākamās paaudzes Škoda trolejbusus Škoda 14Tr01 Rīgas pilsēta sāka saņemt 1982. gadā un 1983. gada 21. februārī tos sāka izmantot. Nākamās modifikācijas Škoda 14Tr02 trolejbusi parādījās sākot no 1984. gada un tika iepirkti līdz pat 1989. gadam.

1990. gadu beigās tika uzsākta trolejbusu parka atjaunošana, tika iepirktas trolejbusu Škoda 14Tr un Škoda 15Tr uzlabotās versijas, attiecīgi - Škoda 14TrM un Škoda 15TrM. Bet 1999. gadā eksperimenta kārtā tika iepirkts viens Baltkrievjas rūpnīcas Belkomunmaš ražotais trolejbuss AKSM-333, 2001. gadā tika saņemti vēl 10 šādi trolejbusi.

Laikā no 2001. gada līdz 2007. gadam tika iepirkti 52 Solaris Trollino 18 trolejbusi. No 2007. līdz 2009. gadam tika iepirkti 150 firmas "Škoda" trolejbusi Škoda 24Tr Irisbus, no kuriem lielākā daļa ir aprīkota ar dīzeļģeneratoru. Pēc šo trolejbusu piegādes liela daļa Škoda 14Tr trolejbusu tika norakstīti, un kopš 2016. gada jūlija vairs netiek norīkoti reisos.

Kopš 2014. gada oktobra tiek piegādāti Škoda 27Tr Solaris trolejbusi. Pavisam plānots piegādāt 125 trolejbusus, kuri visi ir posmainie un ar dīzeļģeneratoru.

Trolejbusu modeļi

Trolejbusi galapunktā Centrāltirgus, 2007. gads

Izmantošanā esošie trolejbusa modeļi.

Ražotājs	Modelis
Solaris Bus & Coach	Trollino 18 I (GST-18)
Solaris Bus & Coach	Trollino 18 II (GST-18)
Solaris Bus & Coach	Trollino 18 III (GST-18)
Solaris Bus & Coach	Trollino III 18,75 H2
Škoda	Irisbus 24Tr
Škoda, Solaris Bus & Coach	27Tr

Izmantošanā bijušie trolejbusa modeļi.

Ražotājs	Modelis
MTB (МТБ)	82D
ZiU (ЗиУ)	5
ZiU	5D
Škoda	8Tr
Škoda	9Tr
Škoda	12Tr
Škoda	14Тr
Škoda	14ТrМ
Škoda	15Тr
Škoda	15ТrМ
Belkommunmaš	AKSM-333
Belkommunmaš	AKSM-321

• Izmantošanā bijušie trolejbusa modeļi
• 
  MTB-82 (МТБ-82) Krievijā
• 
  ZiU-5 (ЗиУ-5) Krievijā
• 
  Škoda 8Tr Brno, Čehijā
• 
  Škoda 9Tr Bergenā, Norvēģijā
• 
  Škoda 12Tr Kijivā, Ukrainā
• 
  Škoda 14Tr02/6
• 
  Škoda 14ТrМ Brno, Čehijā
• 
  Škoda 15Tr Kijivā, Ukrainā
• 
  Škoda 15ТrМ
• 
  Belkommunmaš AKSM-321 Maskavā, Krievijā
• 
  Belkommunmaš AKSM-333 Belgradā, Serbijā

• Izmantošanā esošie trolejbusa modeļi
• 
  Solaris Trollino II 18 Ganz
• 
  Solaris Trollino III 18 Ganz
• 
  Solaris Trollino III 18 Ganz-Škoda
• 
  Škoda 24Tr Irisbus
• 
  Škoda 27Tr Solaris

Tramvaji

Zemās grīdas tramvajs Škoda 15T Rīgā

Tramvajs Tatra T3A Rīgā

Tramvajs RVZ-6

Šobrīd Rīgā ir 5 tramvaju līnijas un vagonu parks sastāv no 252 tramvaju vagoniem. Tramvaju maršrutu kopējais garums ir 99,52 km. Rīgā tiek izmantoti divu tipu tramvaju sastāvi, Tatra T3A (T3SU) kuri tika piegādāti laika posmā no 1974. līdz 1987. gadam, kā arī Tatra T3MR un Tatra T6B5 (T3M), kurus piegādāja no 1988. līdz 1990. gadam.

No 2010. gada līdz 2011. gadam tika saņemti 20 Čehijā ražoti zemās grīdas tramvaji Škoda 15T. Sākotnēji tie brauca tikai pa 6. tramvaju maršrutu, bet kopš 2013. gada - arī pa 11. tramvaju maršrutu, savukārt tagad kursē arī pa 1. tramvaja maršrutu (apvienotajā 4. un 6.), bet kopš 2024. gada - arī pa 7. tramvaju maršrutu. Pirmais šāds tramvajs tika saņemts 2010. gada 29. martā un kopš 2010. gada 1. jūnija tas jau sāka braukt pa 6. maršrutu.

Vēsture

1882. gada 23. augustā tika atklātas pirmās zirgu tramvaja līnijas, kuras apkalpoja 95 zirgi. Pirms Rīgas jauna satiksmes veida izveidoja Liepāja, kur jau 1899. gadā sāka darboties pirmā elektriskā ielu dzelzceļa līnijas Baltijā. 1900. gadā tika nodibināts "Rīgas tramvaju akciju sabiedrība" un pirmais elektriskais tramvajs pa Aleksandra ielu sāka kursēt 1901. gada 23. jūlijā. Par šo notikumu rakstīja laikraksts "Baltijas Vēstnesis":

"Elektriskie tramvaji vakar uzsāka savu darbību. Šis gadījums tika nosvinēts ar goda mielastu. Elektriskie tramvaji ir ierīkoti diezgan ērti. Vagonos ir izkārtnes vācu un krievu valodā, ka tur nedrīkst smēķēt un nedrīkst spļaut."

— "Baltijas Vēstnesis" 1901. gada 2. jūlijā.

No 1901. līdz 1914. gadam tika uzbūvētas 10 jaunas tramvaju līnijas ar aptuveno kopēju garumu 50 kilometri, tādējādi 1914. gadā darbojās 16 tramvaju līnijas. Vislielākie pasažieru pārvadājumi pirmskara periodā bija 1913. gadā, kad kopējais pasažieru skaits sasniedza 52,1 miljonus pasažieru. 1915. gadā 9 tramvaju līnijas sasniedza Sarkandaugavu, Ķeizarmežu, Strazdumuižu, Kuzņecova porcelāna fabriku un Bišumuižu.

Pēc Pirmā pasaules kara, sakarā ar būtisku iedzīvotāju skaita samazināšanos Rīgā, pasažieru pārvadājumi ar tramvaju samazinājās. 1928. gadā darbojās 9 tramvaju līnijas un tika pārvadāti 48,2 miljoni pasažieru. Pēc Otrā pasaules kara kopējais tramvaja līniju skaits un to garums būtiski nepalielinājās, bet notika kvalitātes uzlabošanas pārmaiņas. Divasu vagoni tika nomainīti pret četrasu vagoniem, kā arī pazeminājās braukšanas tarifi.

Attīstoties trolejbusa un autobusa satiksmei, 1950. un 1960. gados sāka dominēt uzskats, ka tramvajs ir vecmodīgs un atmirstošs satiksmes līdzeklis. Šajos gados tika likvidētas tramvaju līnijas Rīgas galvenajās maģistrālēs, izņemot Krišjāņa Barona ielu. 1980. gados sākās tramvaju satiksmes atdzimšana. Palielinājās pasažieru pārvadājumu apjoms, kā arī tika izbūvēta jauna tramvaju līnija uz Imantu.

Tramvaju depo

Rīgas tramvaju parku apkalpo trīs depo, kuros notiek profilaktiskā apskate un remonti. Trešais tramvaju depo atrodas Latgales apkaimē, Fridriķa ielā 2a, 4. depo atrodas Pārdaugavā, Augusta Spariņa ielā 1, bet piektais depo atrodas Brīvības iela 191. Trešajā un piektajā tramvaju depo tika izvietoti Čehoslovākijā ražotie tramvaji, bet ceturtajā tramvaju depo tika izvietoti vecā tipa tramvaju vagoni (līdz brīdim, kad tos noņēma no līnijām).

Visi trīs tramvaju depo ir viena projekta sastāvdaļa. Dažādi pēc lieluma un ietilpības, bet līdzīgi dizaina ziņā ir būvēti laika posmā no 1900. līdz 1901. gadam pēc arhitekta P. Mandelštama projekta. Ceturtajā tramvaju depo, pēc analoģiskiem palīgēku risinājuma principiem, 1909. gadā tika uzcelts remonta un strādnieku ģērbtuvju korpuss ar torņveida izbūvi ūdens rezervuāram. 1970. gados visi tramvaju depo tika rekonstruēti.

Tramvaju modeļi

Izmantošanā esošie tramvaju modeļi.

Ražotājs	Modelis
Tatra	T3 (T3SU)
Tatra	T3MR
Tatra	T6B5 (T6B5SU)
Škoda	15T Riga (ForCity)

Izmantošanā bijušie tramvaju modeļi.

Ražotājs	Modelis
RVR	RVR-6
	RM-56 .. RM-68
	RP-61 .. RP-69
	RT-48 .. RT-54
	MTV-82
RVR	RVR-6

• 
  RVR-6M2 Daugavpilī
• 
  RVR MTV-82 Maskavā, Krievijā
• 
  Tatra T3 (T3SU) (Tatra T3A)
• 
  Tatra T3MR (T6B5R)
• 
  Tatra T6B5 (T6B5SU)
• 
  Škoda 15T Riga (ForCity)

Minibusi

Maršruta taksometra biļete SIA "VAS SV"

Mikroautobusu satiksme Rīgā pastāvēja no 1975. līdz 2022. gadam.

1990. gados pasažierus sāka pārvādāt privātie pārvādātāji, kuri legāli pārvādāja pasažierus līdz 2013. gadam, kad maršrutu apkalpošanu sāka pārņemt "Rīgas satiksmes" apakšuzņēmējs pilnsabiedrība "Rīgas mikroautobusu satiksme" (RMS). Pirms tam maršruti bija sadalīti starp pārvadātājiem SIA DMK, SIA "Centība N", SIA "Blands", AS "Rīgas taksometru parks", SIA "Kort", SIA "Taksi.lv" un SIA "VAS SV". No 2014. gada 17. jūlija kopumā Rīgā bija 23 minibusu maršruti.

2018. gadā vairākos RMS maršrutos ieviesa Rīgas domes piešķirtās atlaides, kā arī nodeva apkalpošanā vairākus Rīgas satiksmes apkalpotos maršrutus ar zemu pasažieru plūsmu, no 2018. līdz 2020. gadam RMS apkalpoja visus 57. un 59. autobusu maršruta reisus, kā arī atsevišķus 28. un 34. autobusu maršruta reisus, kas sekmēja RMS peļņas palielināšanu. Sākoties COVID-19 pandēmijai Latvijā pasažieru plūsma mikroautobusos krietni saruka, tājos atcēla visas piešķirtās atlaides, reisu skaits ievērojami samazinājies.

2022. gada 9. septembrī RMS atzīta par maksātnespējīgu, mikroautobusu satiksme Rīga tika pārtraukta. Slēgšanas brīdī Rīgā bija 11 mikroautobusu maršruti.

Nr.	Sākums	Beigas
300	Stacijas laukums	Vecdaugava
303	Jugla	Pļavnieki
309	Purvciems	Ķengarags
314	Centrs	Biķeri
316	Baznīcas iela	Ķengarags
333	Centrs	Ziepniekkalns
336	Baznīcas iela	Zolitūde
346	Centrs	Daugavgrīva
370	Imanta	Pļavnieki
363	Mežciems	Šampēteris
371	P. Stradiņa slimnīca	Mežciems

Rīgas sabiedriskā transporta biļetes. 2008. gads

Biļešu vēsture sabiedriskajā transportā

Tramvaja biļete Rīgā 2007. gadā

Taksobusa biļete

Kopš sabiedriskā transporta izveidošanas Rīgā braukšanas biļešu veids un cena ir stipri mainījusies. Neilgi pēc tramvaju ieviešanas Rīgā, braukšanas maksa slēgtā pirmās klases vagonā maksāja 5 kapeikas, kura 1908. gadā tika paaugstināta līdz 6 kapeikām, bet braukšana vagona vaļējā platformā maksāja 3 kapeikas, skolēniem 2 kapeikas.

1931. gadā tramvaja biļete maksāja 17 santīmus. Arī Latvijas brīvvalsts laikā bija pārsēšanās biļetes, uz kurām norādīta braukšanas zona. Šo biļešu lietošanai bija ierobežots darbības laiks. Visa šī informācija bija redzama biļešu trīs izkniebtajos caurumiņos.

Kompostieris Rīgas tramvajā

Laikposmā no 1941. līdz 1944. gadam biļešu cena bija 5 un 10 reihsmarkas, bet pārsēšanās biļetes maksāja 7 un 15 reihsmarkas. 1941. — 1944. gadā apgrozībā bija tā saucamās blokbiļetes, kuras varēja izmantot braukšanai ar tramvaju un maksāt par bagāžu vai suņu pārvadāšanu. Pēc 1944. gada oktobra, kad tika atjaunota Otrā pasaules karā izpostītā tramvaju satiksme, braukšanas maksa bija 30 kapeikas, bet pēc 1961. gada Padomju Savienības naudas reformas 3 kapeikas. 1947. gadā parādoties trolejbusiem to biļetes sākumā maksāja 20 kapeikas, bet pēc 1961. gada 4 kapeikas.

Līdz 1975. gadam gan tramvajos, gan trolejbusos Rīgā pasažierus apkalpoja konduktori. Pēc tam braukšanas biļetes varēja iegādāties satiksmes līdzekļos ierīkotajos pusautomātos. Arī autobusos tika ieviesti mehāniskie skaitītāji, kuros varēja izmantot tikai viena nomināla monētas — 5 kapeikas. Lielāka nomināla naudas zīmes varēja izmainīt pie šofera. Trolejbusa braukšanas biļete maksāja 4 kapeikas, bet tramvajā - 3 kapeikas.

1996. gada septembrī eksperimenta kārtībā autobusos darbu sāka konduktori. 1997. gadā Rīgas tramvajos un trolejbusos konduktori tika ieviesti patstāvīgi. Trolejbusos konduktori eksperimenta kārtā parādījās 1997. gada 15. maijā 9. un 21. trolejbusu maršrutā (tagadējā 25. trolejbusu maršrutā).

2000. gadā biļešu cena tika paaugstināta no 0.18 Ls uz 0.20 Ls. No 2007. gada 1. marta tramvajos tika noņemti konduktori un tirdzniecības vietās iegādātās biļetes bija jākompostrē.

No 2007. gada 1. februāra biļešu cena tika paaugstināta līdz 0.30 Ls. Nestrādājošiem pensionāriem, kuru pensija nepārsniedz 75% no iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtības, vienreizējā biļete maksāja 0.15 Ls. 2008. gada 1. janvārī biļešu cena tika palielināta līdz 0.40 Ls, bet pie transportlīdzekļu, kuros nav konduktoru, vadītājiem biļetes maksāja dārgāk - 50 santīmus. No 2008. gada 1. aprīlī trolejbusos Rīgā tika noņemti konduktori un ieviesti elektroniskie kompostieri.

E-talons

E-talons logo

E-talons ir vienota elektroniskā biļete - bezskaidras naudas norēķinu risinājums. Pirms elektroniskās norēķinu sistēmas ieviešanas Rīgas sabiedriskajā transportā, tika veikta esošās situācijas un iespēju izpēte, kas iekļāva sevī tehnoloģisko, ekonomisko un juridisko izvērtējumu. Izpētes posms noslēdzās 2007. gada sākumā, kad tika izstrādāts un apstiprināts e-biļetes ieviešanas modelis, kā arī kopuzņēmuma dibināšana. 2007. gada laikā tika izvēlēts sadarbības partneris. Par atbilstošāko tika atzīta ASV kompānija ACS jeb Affiliated Computer Services, Inc.. Šīs kompānijas elektroniskās biļešu sistēmas darbojas arī Parīzē, Lionā, Tulūzā, Varšavā, Cīrihē, Hjūstonā, Monreālā un Melburnā. Visi e-talona produkti pilnībā tika ieviesti un sāka darboties no 2009. gada 1. maija. No šā datuma vairs nebija derīgas vecā parauga vienreizējās braukšanas biļetes. Kopumā E-talona ieviešanai tika iztērēti 14 miljoni latu, un katru gadu šīs norēķinu sistēmas uzturēšanai ir nepieciešami 5,5 miljoni latu.

Līdz 2015. gada 31. janvārim viens brauciens Rīgas sabiedriskajā transportā maksāja € 0.60, bet, pērkot biļeti pie vadītāja, – € 1.20 (minibusos - € 1.00).

Sākot ar 2015. gada 1. februāri, viens brauciens Rīgas sabiedriskajā transportā un minibusos maksā € 1.15, bet, pērkot biļeti pie vadītāja, – € 2.00.

2021. gada oktobrī, papildus E-talonam, Rīgas sabiedriskajā transportā parādījās QR koda biļetes, ļaujot apmaksāt braucienu izmantojot oficiālo Rīgas satiksmes lietotni vai arī Mobilly lietotni.

No 2022. gada 1. janvāra tika pārtraukta biļešu pārdošana pie transportlīdzekļa vadītāja. Vienīgais izņēmums ir 22. autobusu maršruts, kur vadītāji joprojām pārdod biļetes.

No 2023. gada 2. janvāra stājās spēkā jaunais Rīgas sabiedriskā transporta biļešu klāsts, ieviesot 90 minūšu biļeti, kuras cena ir 1.50 eiro. Tāpat mēnešbiļetes cena tika samazināta līdz 30 eiro.

Dzelzceļa satiksme Rīgā

Vēsture

Krievijas Impērijas laikos Rīgas teritorijā ir bijušas divas pasažieru dzelzceļa līnijas:

• Dzelzceļa līnija Rīga—Mīlgrāvis.

19. gadsimtā Rīgas — Daugavpils Dzelzceļa sabiedrības vadība meklēja jaunas teritorijas Daugavas grīvā dēļ preču trūkuma noliktavās un piestātnēs.

Viena no tādām vietām bija Mīlgrāvis, tāpēc uz turieni 1872. gadā uzbūvēja dzelzceļa līniju, pa kuru jau pašā sākumā kursēja arī pasažieru vilcieni. 1892. gadā no līnijas uzbūvēja atzarojumu uz pilsētas elevatoru Andrejsalā, kur 1907. gadā ierīkoja staciju "Rīga Krasta", bet no pieturvietas "Ganību postenis" 1903. gadā izbūvēja 2 km garu posmu, ierīkojot Rīgas Preču staciju (slēgta 2009. gadā). 1930. gadā, netālu no Mangaļu stacijas, līnija vēlreiz tika atzarota un tika uzbūvēta Dzirnupes stacija, no kuras sākas Dzirnupes — Rūjienas dzelzceļa būve. Pēc šī dzelzceļa pirmā posma atklāšanas 1933. gadā līdz Vecāķiem, kas tolaik nebija Rīgas sastāvā, līnija Rīga — Mīlgrāvis tika slēgta.

1950. gados Mīlgrāvja staciju apvienoja ar Dzirnupes staciju. Uz bijušās Mangaļu līnijas atradās arī Kara hospitāļa platforma un Aleksandra Augstumu platforma, no kuras padomju laikā tika ierīkots atzars uz bērnu dzelzceļu Mežaparkā. Mīlgrāvja stacijas teritorija ap 2000. gadu tika privatizēta un apsargāta, mūsdienās tā atrodas slēgtajā ostas teritorijā.

• Dzelzceļa līnija Rīga—Bolderāja.

Ap to pašu laiku, 1873. gadā, Rīgas—Bolderājas Dzelzceļa biedrība atklāja dzelzceļa līniju uz Bolderāju, sākotnēji vilcieni kursēja no stacijas Rīga II. Sākumā pa līniju kursēja tikai pasažieru vilcieni, bet uz līnijas galastaciju Daugavgrīvā kursēja arī vilcieni no Dzelzceļa līnijas Rīga—Jelgava. 1919. gadā tika slēgta pasažieru vilcienu satiksme uz Daugavgrīvu. 1924. gadā, kad Bolderāju iekļava galvaspilsētas sastāvā, arī šī dzelzceļa līnija pilnīgi atradās Rīgas pilsētas teritorijā. Pasažieru satiksme pa līniju tika pārtraukta 1959. gadā.

1980. gados kādu laiku tika domāts par ideju atjaunot pasažieru satiksmi šajā līnijā, kad skatīja alternatīvas iecerētajai Rīgas metropolitēna izbūvei, tomēr šie plāni realizēti netika.

2019. gada 29. jūlijā notika Satiksmes ministrijas darba grupas izbraukums uz Bolderāju un Daugavgrīvu ar dienesta pasažieru vilcienu DR1A-405. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits secināja, ka pasažieru satiksme uz Bolderāju ir nepieciešama, tomēr plāni atjaunināt vilcienu satiksmi uz Daugavgrīvu tiek nobīdīti. Sākotnēji tika plānots, ka pasažieru satiksmi pa līniju atjaunos līdz 2022. gadam, bet vēlāk termiņu pārcela uz 2023. gada beigām.

• Dzelzceļa līnija Rīga–Rīgas Jūrmala.

Kādu laiku Dzelzceļa līnijā Rīga—Tukums II pastāvēja viens gandrīz pilnīgi Rīgas teritorijā esošs dzelzceļa maršruts — Rīga—Dubulti.

Jūrmala kā pilsēta tika izveidota 1920. gada 2. martā, kad Latvijas valdība apvienoja atsevišķos Jūrmalas ciemus starp Rīgas līci un Lielupi vienā pilsētā, ko nosauca par Rīgas Jūrmalu. 1946. gadā, veicot teritoriālo reformu, Latvijas PSR valdība pilsētu pievienoja Rīgai ar nosaukumu Jūrmalas rajons. 1949. gadā rajonam pievienoja arī Priedaini un uz līnijas ārpus Rīgas teritorijas palika tikai Babīte. 1959. gada 11. novembrī Latvijas PSR AP Prezidijs pieņēma lēmumu par Jūrmalas pilsētas izveidošanu, atdalot no Rīgas Jūrmalas rajonu, kā arī iekļaujot Jūrmalas sastāvā divas atsevišķas pilsētas — Sloku un Ķemerus.

Ūdensceļu satiksme Rīgā

Ūdensceļu satiksme Rīgā ir bijusi attīstīta jau sen, kad Daugavas, Ķīšezera, Juglas ezera un citus ūdeņus izmantoja liellaivas un pārcēlāji, vēlāk tvaikoņi un upes tramvaji, pārvadājot kā pasažierus, tā kravas. Regulārai upju tvaikoņu satiksmei Rīgā arī ir sena vēsture. Tā tika atklāta pirms vairāk nekā 150 gadiem — 1853. gadā. Pilsētas pasažieru kuģīši regulāri kursēja četrās līnijās — no Vecrīgas uz Āgenskalnu, Iļģuciemu, Klīversalu un Zundu, kā arī tālāk uz Jūrmalu, Jelgavu un Kalnciemu. Laika gaitā upes šķērsošanu piedāvāja gan privātie uzņēmēji, gan Rīgas pilsētas pašpārvalde, taču ap 1990. gadu, līdz ar Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanu, regulāra kuģu satiksme pa Daugavu beidzās, kad šis satiksmes veids, iespējams, arī bija zaudējis savu nozīmi, un kuģu īpašnieki sāka piedāvāt izpriecu braucienus.

Pirmskara Rīgā bija šādi upju kuģīšu maršruti:

1) pārceltuves:

• Rīgas centrs—Zaķusala
• Kundziņsala—Sarkandaugava

2) maršruti uz Ķekavu, Bolderāju un Jelgavu (līdzīgi pēckara maršrutiem, bet bija vismaz viena, vēlāk neesoša pietura — Dombrovska kokzāģētava Vecmīlgrāvī), galvenā kuģu pietura bija 11. novembra krastmalā, abās pusēs Pontonu tiltam (apmēram tagadējās vietās — abās pusēs Akmens tiltam), kas nodalīja dienvidu maršrutu uz Ķekavu no ziemeļu maršrutiem.

3) bez minētajiem maršrutiem vēl bija sekojoši:

• Vecpilsēta—Jahtklubs (Balasta dambī)—Āgenskalns
• Vecpilsēta—Balasta dambis—Siļķu brāķis—Cementfabrika—Iļģuciems
• Vecpilsēta—Kundziņsala—Sarkandaugava—Loderis—Jaunmīlgrāvis—Jaunciems

Skatīt arī

• Rīga
• Autobusu satiksme Rīgā
• Dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja - no 1873. līdz 1959. gadam pastāvējusī pasažieru transporta dzelzceļa līnija Rīgā
• Rīgas metropolitēns
• Trolejbusu satiksme Rīgā
• Tramvaju satiksme Rīgā
• Rīgas satiksme
• Mikroautobusu satiksme Rīgā

Piezīmes un atsauces

Ārējās saites

• Autobusu, trolejbusu un tramvaju maršruti Rīgas kartē
• www.rigassatiksme.lv Arhivēts 2012. gada 7. februārī, Wayback Machine vietnē.
• transphoto.org - Informācija un attēli par Rīgas tramvajiem un trolejbusiem
• busphoto.eu - Informācija un attēli par Rīgas autobusiem
• Informācija Škoda vietnē par Rīgai paredzētajiem zemās grīdas tramvajiem