Brīvības iela (Rīga)

Brīvības iela
Ielas novietojums Rīgā
	Brīvības bulvāris, Brīvības iela un Brīvības gatve
Pamatinformācija
Pilsēta	Rīga
Priekšpilsēta	Centra rajons; Vidzemes priekšpilsēta
Apkaime	Centrs, Brasa, Grīziņkalns; Teika, Jugla, Berģi, Bukulti
Garums	12 071 m
Vēsturiskie ; nosaukumi	Lielā Smilšu iela; Aleksandra iela; Lielā Aleksandra iela; Ļeņina iela
Joslu skaits	4-6
Segums	asfalts
Celtnes	Brīvības piemineklis; Radisson Blu Hotel Latvija; Sv. Ņevas Aleksandra baznīca; Dailes teātris; Jaunā Sv. Ģertrūdes baznīca; VEF vēsturiskie korpusi
Sabiedriskais transports
Autobuss	1., 3., 6., 9., 14., 16., 21., 28., 29., 40., 48., 50.,
Trolejbuss	1. 12. 13. 14. 16. 17.
Tramvajs	1. 3.
Mikroautobuss	203., 204., 216., 236., 246., 271.
Cits	Nakts autobuss N1
	Brīvības iela Vikikrātuvē

Brīvības iela ir Rīgas galvenā iela, tās garums ir vairāk nekā 12 km. Brīvības iela iet cauri Centra rajonam un Vidzemes priekšpilsētai. Tā šķērso šādas Rīgas apkaimes: Centrs, Brasa, Grīziņkalns, Teika, Jugla, Berģi un Bukulti.

Brīvības iela tiek iedalīta trijos posmos. Pirmo posmu, kas atrodas vistuvāk Vecrīgai, sauc par Brīvības bulvāri un tas iet no Raiņa bulvāra krustojuma ar Brīvības laukumu Brīvības pieminekļa pakājē līdz Elizabetes ielai (572 m). Otrais ielas posms, kurš ir no Elizabetes ielai līdz Gaisa tiltam (3049 m), tiek dēvēts par Brīvības ielu. Trešais posms no Gaisa tilta līdz pat Rīgas pilsētas robežai (8450 m) tiek dēvēts par Brīvības gatvi. Gatves malā izbūvēts veloceliņš Centrs—Berģi.

VēstureLabot

Brīvības ielas pirmsākumi ir meklējami Vecrīgā, kur Brīvības ielas posmu veido bijušās Kaļķu un Svērtuves ielas. Kaļķu iela sākotnēji bija daļa no tagadējās Šķūņu ielas. Kaļķu ielas nosaukums parādījās 15. gadsimtā (Kalkstrate — lejasvācu valodā 1404, Pl. Cementi — latīņu val., 1407). Līdz 16. gadsimtam Kaļķu iela gāja no Rātslaukuma līdz Rīgas upei (tagadējai Kalēju ielai) un pretējā upes krastā atradās kaļķu ceplis. 17. gadsimtā iela tika pagarināta līdz tagadējam Pilsētas kanālam.

Kaļķu ielas turpinājums aiz Rātslaukuma līdz Daugavai bija Svērtuves iela. Senākais tās nosaukums — Šāļu vārtu iela (Schalportenstrate 1413, Schalstrate 1506 — lejasvācu valodā), kas, domājams, cēlies no vācu valodas vārda Waagschale — 'svaru kauss'.

Brīvības ielas pirmsākumi bijušajās priekšpilsētu teritorijās ir saistīti ar seno tirdzniecības ceļu uz Vidzemi un Pleskavu, kurš 13. līdz 16. gadsimtā beidzās pie Smilšu ielas Vecrīgā. 17. gadsimta beigās izbūvējot jaunos Rīgas nocietinājumus — zemes vaļņus, galvenos pilsētas vārtus pārvietoja Kaļķu ielas galā (pie tagadējā Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra).

Rīgas priekšpilsētas centrālā iela pēc 1754. gada zīmētā plāna bija Lielā Smilšu iela, ko sauca arī par Lielo Smilšu ceļu. Tā sākās no pilsētas nocietinājumiem un sniedzās līdz Lielajai Kalēju ielai (tagad Ģertrūdes iela) un beidzās pie Raunas vārtiem. Pēc 1815. gada, kad pārplānoja 1812. gadā nodedzināto priekšpilsētu, paplašināja Esplanādi līdz Elizabetes ielai, aiz kuras sākās apbūves teritorija. Lielā Smilšu iela ieguva jaunu trasi, kas sakrīt ar tagadējo Brīvības ielu posmā no Elizabetes ielas līdz Gaisa tiltam. 1818. gadā ielas galā atklāja Triumfa arku, ko nosauca par Aleksandra vārtiem un pēc tam arī ielu pārdēvēja par Aleksandra ielu, kas 19. gadsimta pirmajā pusē bija vistālāk apbūvētā iela. Pēc vaļņu nojaukšanas 1859. gadā, Aleksandra ielu pagarināja līdz Pilsētas kanālam un 1861. gadā nosauca par Lielo Aleksandra ielu. Laika posmā no 1870. līdz 1876. gadam Lielās Aleksandra ielas posmu no Pilsētas kanāla līdz Elizabetes ielai nosauca par Aleksandra bulvāri.

20. gadsimta sākumā Lielo Aleksandra ielu sauca par Aleksandra ielu. 1923. gadā to pārdēvēja par Brīvības ielu, Aleksandra bulvāri par Brīvības bulvāri, bet Pēterburgas šoseju (no Gaisa tilta līdz Juglai) Rīgas ārpilsētas novadā par Vidzemes šoseju. 1935. gadā Vidzemes šoseju (līdz pilsētas administratīvajai robežai) pārdēvēja par Brīvības gatvi. Pēc Latvijas okupācijas 1950. gadā Svērtuves un Kaļķu ielu, Brīvības bulvāri, Brīvības ielu un Brīvības gatvi apvienoja vienā maģistrālē un nosauca par Ļeņina ielu.^[1]

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Ļeņina ielai tika atdots Brīvības ielas nosaukums, vienlaikus atdalot Kaļķu ielu, bet saglabājot vienoto numerāciju, kas Brīvības bulvārim sākas ar 19. un 30. numuriem nepāra un pāra pusēs.

2018. gada 23. martā par godu Latvijas simtgadei teritoriju pie Brīvības pieminekļa no Raiņa bulvāra līdz Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra un Aspazijas bulvāra krustojumam nolēma pārdēvēt par Brīvības laukumu.^[2]

Brīvības gatve pie tirdzniecības centra "Alfa" Teikā

Brīvības iela starp Cēsu un Pērnavas ielām 2011. gada 8. janvārī

Brīvības gatve Juglā (2006. gads)

Brīvības gatve Juglā pie Šmerļa meža (2015. gads)

Brīvības gatve netālu no Rīgas robežas Berģos

Senu attēlu galerijaLabot

Aleksandra bulvāris pēc pilsētas mūru nojaukšanas 1860. gadā
Skats no Kaļķu ielas uz Aleksandra bulvāri ap 1880. gadu
Aleksandra ielas krustojums ar Elizabetes ielu pēc 1901. gada
Brīvības un Elizabetes ielu stūris pirms 1940. gada
Brīvības un Elizabetes ielu stūris ar jauno Tiesu pils ēku 1939. gadā
Aleksandra ielas un Ņevas ielas krustojums 1892. gadā pie Sv. Ņevas Aleksandra baznīcas
Aleksandra ielas un Dzirnavu ielas krustojums 19. gs. (Riharda Vāgnera dzīvesvieta Rīgā)
Nams Aleksandra ielā (bijušais Büngnerhof, 1900-1901), tagad nams Brīvības ielā 55 uz krustojuma ar Ģertrūdes ielu
Aleksandra iela starp Romanova un Ģertrūdes ielām
Aleksandra iela ar restorānu "Alchambra" (nojaukts 1960. gados, tagad šajā vietā cits nams Brīvības ielā 49/53)
Tetera nams (Haus Tetter) Aleksandra un Stabu ielas stūrī
Aleksandra iela pie Jaunās Ģertrūdes baznīcas
Aleksandra ielas viadukts (Gaisa tilts) pēc 1906. gada