Brīvības iela (Rīga)

iela Rīgā
Šis raksts ir par ielu Rīgā. Par citām jēdziena Brīvības iela nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Brīvības iela ir Rīgas galvenā iela, kas ved cauri Centra rajonam. Tā šķērso šādas Rīgas apkaimes: Centrs, Brasa, Grīziņkalns.

Brīvības iela
Brīvības iela
Ielas novietojums Rīgā
Brīvības bulvāris, Brīvības iela un Brīvības gatve
Pamatinformācija
Pilsēta Rīga
Priekšpilsēta Centra rajons
Apkaime Centrs, Brasa, Grīziņkalns
Garums 3049 m
Vēsturiskie
nosaukumi
Lielā Smilšu iela
Aleksandra iela
Lielā Aleksandra iela
Ļeņina iela
Joslu skaits 4
Segums asfaltbetons
Celtnes Radisson Blu Hotel Latvija
Sv. Ņevas Aleksandra baznīca
Dailes teātris
Jaunā Sv. Ģertrūdes baznīca
Sabiedriskais transports
Autobuss 3. 6. 9. 16. 21. 50.
Trolejbuss 4. 12. 13. 14. 16. 17. 31. 34.
Tramvajs 1.
Brīvības iela Vikikrātuvē

Brīvības iela sākas kā Brīvības bulvāra turpinājums krustojumā ar Elizabetes ielu un ved līdz Gaisa tiltam, aiz kura turpinās kā Brīvības gatve.

Vēsture labot šo sadaļu

Rīgas priekšpilsētas centrālā iela pēc 1754. gada zīmētā plāna bija Lielā Smilšu iela, ko sauca arī par Lielo Smilšu ceļu. Tā sākās no pilsētas nocietinājumiem un sniedzās līdz Lielajai Kalēju ielai (tagad Ģertrūdes iela) un beidzās pie Raunas vārtiem. Pēc 1815. gada, kad pārplānoja 1812. gadā nodedzināto priekšpilsētu, paplašināja Esplanādi līdz Elizabetes ielai, aiz kuras sākās apbūves teritorija. Lielā Smilšu iela ieguva jaunu trasi, kas sakrīt ar tagadējo Brīvības ielu posmā no Elizabetes ielas līdz Gaisa tiltam. 1818. gadā ielas galā atklāja Triumfa arku, ko nosauca par Aleksandra vārtiem un pēc tam arī ielu pārdēvēja par Aleksandra ielu, kas 19. gadsimta pirmajā pusē bija vistālāk apbūvētā iela. Pēc vaļņu nojaukšanas 1859. gadā, Aleksandra ielu pagarināja līdz Pilsētas kanālam un 1861. gadā nosauca par Lielo Aleksandra ielu. Pēc 1870. gada Lielās Aleksandra ielas posmu no Pilsētas kanāla līdz Elizabetes ielai nosauca par Aleksandra bulvāri.

20. gadsimta sākumā Lielo Aleksandra ielu sauca par Aleksandra ielu. 1923. gadā to pārdēvēja par Brīvības ielu. Vācijas okupācijas laikā 1941.—1944. gadā ielu sauca par Ādolfa Hitlera ielu. Pēc PSRS okupācijas atjaunošanas 1950. gadā Svērtuves un Kaļķu ielu, Brīvības bulvāri, Brīvības ielu un Brīvības gatvi apvienoja vienā maģistrālē un nosauca par Ļeņina ielu.[1]

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas tā atguva Brīvības ielas nosaukumu, vienlaikus atdalot Kaļķu ielu, Brīvības bulvāri un Brīvības gatvi, bet saglabājot vienoto numerāciju.

 
Brīvības iela starp Cēsu un Pērnavas ielām 2011. gada 8. janvārī

Senu attēlu galerija labot šo sadaļu

Attēlu galerija labot šo sadaļu

Skatīt arī labot šo sadaļu

Piezīmes un atsauces labot šo sadaļu

  1. Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 428. un 429. lpp.

Ārējās saites labot šo sadaļu