Skandināvija

Skandināvija (dāņu un zviedru: Skandinavien, norvēģu, fēru un somu: Skandinavia, īslandiešu: Skandinavía un sāmu: Skadesi-suolu / Skađsuâl) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions, kurš atrodas Skandināvijas pussalā. Skandināvijas valstis ir Norvēģija, Zviedrija un Dānija, kuras kulturāli ir ļoti līdzīgas par spīti politiskai neatkarībai. Skandināvijai sarunvalodā mēdz pieskaitīt arī ārpus Skandināvijas esošās Ziemeļvalstis: Somiju, Fēru salas un Īslandi, kas ietilpst skandināvu kultūrtelpā.

Sarkanā krāsā trīs Skandināvijas valstis; oranžā krāsā Ziemeļvalstu teritorijas, kuras arī reizēm pieskaita pie Skandināvijas; dzeltenā krāsā iekrāsotas teritorijas, kuras pieder Skandināvijas valstīm.

Skandināvija ir lingvistiski vienota. Daudzi dāņu, zviedru un norvēģu dialekti ir savstarpēji saprotami, un vairums skandināvu spēj saprast pārējās valodas gan presē, gan radio, gan TV.

EtimoloģijaLabot

 
1539.g. venēciešu zīmēta Skandināvijas karte.

Vārdam Skandināvija etimoloģijā ir dažādas versijas. Iespējams, ka vārds cēlies no rietumģermāņu vārda skania, kas varētu nozīmēt briesmas, draudi vai kaitējums. Vācu valodā tas ir Schaden, no kā varētu būt arī atvasināts latviešu sadzīves valodā lietojamais "skāde". Arī mūsdienās Skandināviju mēdz dēvēt par Skāniju.

Skandināvijas vārda otrais saliktnis, kā tiek domāts, ir saistīts ar vārdu awjo, kas nozīmē "zeme uz ūdens". Līdz ar to kopumā Skandināvija varētu būt tulkojams kā "bīstamā sala".

Skandināvija un LatvijaLabot

Latvijai ar Skandināviju jau vairāk nekā 2600 gadus ir pastāvējuši dažāda veida sakari. Par to liecina 2001.gadā atrastais bronzas laikmeta depozīts Staldzenes stāvkrastā pie Ventspils.[1] Reizēm arī Baltija tiek pieskaitīta pie Skandināvijas reģiona, kopā veidojot Baltoskandiju.

AtsaucesLabot

  1. "Depozīts apstiprina senus sakarus ar Skandināviju", Ilustrētā Zinātne — 2005.gada decembra numurs, 22.lpp.

Ārējās saitesLabot