Tramvaju satiksme Rīgā ir viens no sabiedriskā transporta veidiem Latvijas galvaspilsētā, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu Rīgas pilsētas robežās. Kopš 2005. gada 1. janvāra, pēc "Tramvaju un trolejbusu pārvaldes" reorganizācijas, pārvadājumus ar tramvajiem veic pašvaldības uzņēmums "Rīgas satiksme". 2023. gadā ar tramvajiem tika pārvadāti 22 138 634 pasažieri. Patlaban pasažieru pārvadājumus veic 6 tramvaju maršrutos, kuru kopējais garums ir 182 km.[1] 2023. gadā "Rīgas Satiksmes" rīcībā bija 197 tramvaju vagoni. Rīgā atrodas divi tramvaju depo — 3. tramvaju Fridriķa ielā un 5. tramvaju Brīvības ielā. Kopš 2010. gada 4. tramvaju depo Torņakalnā izmanto no ekspluatācijas izņemto tramvaju sastāvu novietošanai.
Skulptūra, veltīta zirgu tramvaja pirmsākumiem Rīgā.Zirgu tramvajs Brīvības (tolaik Aleksandra) un Cēsu ielu krustojumāElektriskā tramvaja pietura pie Kaļķu ielas (mūsdienās Brīvības laukums).
Tramvaju satiksmes pirmsākumi meklējami 1882. gada 23. augustā, kad Rīgas ielās parādījās pirmie zirgu tramvaji.
1900. gadā nodibināja Rīgas tramvaju akciju sabiedrību un pirmais elektriskais tramvajs pa Aleksandra ielu (tagad Brīvības iela) sāka kursēt 1901. gada 23. jūlijā. Laikraksts "Baltijas Vēstnesis" rakstīja:
"Elektriskie tramvaji vakar uzsāka savu darbību. Šis gadījums tika nosvinēts ar goda mielastu. Elektriskie tramvaji ir ierīkoti diezgan ērti. Vagonos ir izkārtnes vācu un krievu valodā, ka tur nedrīkst smēķēt un nedrīkst spļaut."
1901. gadā atklāja Rīgas elektriskā tramvaja satiksmi.[3]
Tramvaju infrastruktūras apkopei un remontam pēc arhitekta Paula Mandeļštama projekta uzbūvēja trīs tramvaju depo, kurus aprīkoja ar modernām labierīcībām — centrālo apkuri un elektrisko apgaismojumu. Galveno tramvaju depo uzbūvēja 1901. gadā Aleksandra ielā, tajā pašā gadā arī depo Maskavas ielā.[3]
Tajā laikā izdotajā izziņu krājumā "Ilustrets Wadons pa Rīgu"[4] ir rakstīts, ka tajos gados eksistēja pavisam 4 galvenie un 4 pagarinātie "zirgu dzelzceļa" maršruti.
1. līnija sākās Vecpilsētā un gāja līdz Aleksandra tirgum (šodien Brīvības iela 119). Pagarinātā līnija bija no Aleksandra tirgus līdz Aleksandra vārtiem (šodien Brīvības iela 191), otrā pagarinātā līnija — no Aleksandra tirgus līdz Rēveles (šodien Tallinas) ielai un tālāk līdz Lielajiem kapiem Miera ielā. Braukšanas maksa bija 5 kapeikas vagonā, 3 kap. uz priekšējās platformas. 2. līnija veda pa Suvorova (tagad Kr. Barona) ielu līdz Bruņinieku ielai. 3. līnija sākās pie Pontona tilta un pēc tam gāja pa Kārļa (tagad 13. janvāra) ielu — Marijas ielu — Stabu ielu — līdz Ērgļu (tagad J. Asara) ielai. 4. līnija no Pontona tilta gāja pa Maskavas (tagad Latgales) ielu un beidzās pie Sarkankalna tirgus (šodien Latgales iela 121b). Pagarinātā līnija turpinājās pa Maskavas ielu līdz ūdenstornim (Maskavas iela 227). Bija biļešu maksas atvieglojumi: skolēniem maksa par braukšanu vagonā bija 3 kap., abonenta karte 30 braucieniem turp un atpakaļ izmaksāja 80 kap. Abonenta karte 3 mēnešiem uz visiem maršrutiem maksāja 10 rubļus. Zirgu tramvajs darbojās no 1. maija līdz 30. septembrim, 1. līnija darbojās no septiņiem rītā līdz 11 vakarā, pārējās no sešiem rītā līdz 11 vakarā.
Trešo tramvaja depo uzbūvēja Krusta ielā Pārdaugavas tramvaja līnijas apkalpošanai. Tas sastāvēja no vagonu halles 55,6 x 22,4 m ar 6 sliežu ceļiem, katlu mājas un dzīvojamās ēkas. Halli jau 1905. gadā pārbūvēja, lai nodrošinātu automātisko ugunsdzēšanas iekārtu uzstādīšanu. Tai līdzās 1909.-1912. gados uzbūvējas dīzeļģeneratora spēkstaciju.[3]
No 1901. līdz 1914. gadam uzbūvēja 9 jaunas tramvaju līnijas ar aptuveno kopējo garumu 50 kilometri, tādējādi 1914. gadā darbojās 13 tramvaju līnijas. Vislielākie pasažieru pārvadājumi pirmskara periodā bija 1913. gadā, kad kopējais pasažieru skaits sasniedza 52, 1 miljonus pasažieru. 1915. gadā 9 tramvaju līnijas sasniedza Sarkandaugavu, Ķeizarmežu (tagad Mežaparks), Strazdumuižu, Kuzņecova fabriku (Porcelāna rūpnīca Dienvidu tilta rajonā) kā arī Bišumuižu.
Pēc Pirmā pasaules kara pasažieru pārvadājumi ar tramvaju samazinājās. 1928. gadā darbojās 9 tramvaju līnijas un tika pārvadāti 48,2 miljoni pasažieru. Pēc Otrā pasaules kara kopējais tramvaju līniju skaits un to garums būtiski nepalielinājās, bet notika kvalitātes uzlabošanas pārmaiņas. Divasu vagonus nomainīja pret četrasu vagoniem, kā arī pazeminājās braukšanas tarifi.
Attīstoties trolejbusu un autobusu satiksmei, 1950. un 1960. gados dominēja uzskats, ka tramvajs ir vecmodīgs un atmirstošs satiksmes līdzeklis. Šajā laikā likvidēja tramvaju līnijas Rīgas galvenajās maģistrālēs, izņemot Krišjāņa Barona ielu. 1980. gados sākās tramvaju satiksmes atdzimšana. Palielinājās pasažieru pārvadājumu apjoms, kā arī 1984. gadā tika izbūvēta jauna tramvaju līnija uz Imantu.
Līdz 2012. gada novembrim Rīgas dome iepirka 20 zemās grīdas tramvajus ar 3 posmiem (garums 31,4 m), kā arī 6 šī paša modeļa tramvajus ar 4 posmiem (sastāva garums 41 metrs). 2016. gada nogalē visus tramvajus aprīkoja ar novērošanas kamerām un monitoriem reklāmu un pieturvietu demonstrēšanai.
Zemās grīdas tramvaji (grīdas augstums 32 cm). Šos tramvajus apkalpo 5. tramvaju depo.
2015—2017* Vienīgais modelis piegādāts 2017. gadā un 5 tramvaji 2018. gadā, ar kavēšanos, bet pārējie 8 tramvaji 2021. gadā.
2018—2019, 2021—pašlaik
15
62 miljonu eiro vērtais līgums ar Škoda Transportation paredzēja, ka līdz 2017. gada beigām jābūt piegādātiem visiem 20 jaunajiem zemās grīdas tramvajiem (15 trīs-sekciju un 5 četru-sekciju). 2018. gada nogalē KNAB sāktajā izmeklēšanā saistībā ar kukuļdošanu Rīgas satiksmes iepirkumos, atklāts, ka līgumā noteiktajā termiņā (2 gados) piegādāti vien 7 (6 trīs-sekciju un 1 četru-sekciju) no pasūtītajiem 20 tramvajiem. Pašlaik iepirkuma procedūra ir apturēta, visi piegādātie tramvaji atrodas dīkstāvē 5.tramvaju depo un nav atrisināti to finansējuma,tehniskās dokumentācijas, verifikācijas, rezerves daļu un bremžu darbības jautājumi. Tramvaji nav nodoti ekspluatācijā, lai gan daži no tiem no 2018. gada beigām līdz 2019. gada vidum piedalījās satiksmē,[7][8][9] bet atsāka 2021. gadā ar 8 tramvaju piegādi.[10]
2015—2017* Vienīgais modelis ar kavēšanos piegādāts 2018. gadā, bet pārējie 4 tramvaji 2021. gadā.
2018—2019, 2021—pašlaik
5
62 miljonu eiro vērtais līgums ar Škoda Transportation paredzēja, ka līdz 2017. gada beigām jābūt piegādātiem visiem 20 jaunajiem zemās grīdas tramvajiem (15 trīs-sekciju un 5 četru-sekciju). 2018. gada nogalē KNAB sāktajā izmeklēšanā saistībā ar kukuļdošanu Rīgas satiksmes iepirkumos, atklāts, ka līgumā noteiktajā termiņā (2 gados) piegādāti vien 7 (6 trīs-sekciju un 1 četru-sekciju) no pasūtītajiem 20 tramvajiem. Pašlaik iepirkuma procedūra ir apturēta, visi piegādātie tramvaji atrodas dīkstāvē 5.tramvaju depo un nav atrisināti to finansējuma, tehniskās dokumentācijas, verifikācijas, rezerves daļu un bremžu darbības jautājumi. Vienīgais, ar kavēšanos piegādātais tramvajs nav nodots ekspluatācijā, lai gan tas no 2018. gada rudens līdz 2019. gada vasarai piedalījās satiksmē,[7][8][9] bet atsāka 2021. gadā ar 4 tramvaju piegādi.[10]
Piebilde: visi nemodernizētie tramvaju Tatra T6B5 vagoni šobrīd ir izņemti no kustības, dažreiz kāds no tiem vēl brauc kāda cita tramvaja vietā, kuram ir radušās tehniskas problēmas vai kas cits. Arī Dziesmu svētku laikā Rīgas ielās kursēja daži tramvaju Tatra T6B5 sastāvi.
Rīgas tramvaju parku apkalpo trīs depo, kuros notiek profilaktiskā apskate un remonti. Trešais tramvaju depo atrodas Latgales apkaimē, Fridriķa ielā 2a, ceturtais tramvaju depo atrodas Pārdaugavā, Augusta Spariņa ielā 1, bet piektais tramvaju depo (bijušais pirmais tramvaju depo) atrodas Brīvības ielā 191. Trešajā un piektajā tramvaju depo izvietoja Čehoslovākijā ražotos tramvajus, bet ceturtajā tramvaju depo izvietoja vecā tipa tramvaju vagonus (līdz brīdim, kad tos noņēma no līnijām).
Visi trīs tramvaju depo ir viena projekta sastāvdaļa. Tie ir dažādi pēc lieluma un ietilpības, bet līdzīgi dizaina ziņā, būvēti laika posmā no 1900. līdz 1901. gadam pēc arhitekta P. Mandelštama projekta. Ceturtajā tramvaju depo, pēc analoģiskiem palīgēku risinājuma principiem, 1909. gadā uzcēla remonta un strādnieku ģērbtuvju korpusu ar torņveida izbūvi ūdens rezervuāram. 1970. gados visus tramvaju depo rekonstruēja.
Maršruts atklāts 1901. gada 11. (24.) jūlijā pa Brīvības ielu. 1906. gadā pagarināts līdz "Fēniksam" (tagad RVR).
1p
Loks — "Fēnikss"
Lielais Šmerlis
Pagarināts dubulttarifa maršruts, atklāts 1906. gada 15. jūlijā pa Ropažu ielu. 1914. gadā pagarināts līdz Strazdumuižai (Juglai) pa Brīvības gatvi.
2
Daugavmala (loks)
Lielie kapi
Maršruts atklāts 1901. gada rudenī pa Brīvības un Tallinas ielām. 1902. gadā pagarināts līdz stacijai "Kara hospitālis" (tagad Brasa) pa Miera ielu. No 1906. gada oktobra brauca pa Brīvības un Miera ielām.
2p
Stacija "Kara hospitālis"
Ķeizarmežs (Mežaparks)
Maršruts atklāts 1910. gadā pa Gaujas, Ķīšezera ielām un Kokneses prospektu. 2. maršruta pasažieriem bija jāpārsēžas. No 1915. gada 10. maija pagarināts pa A. Sakses, Hamburgas, Ezermalas ielām un Meža prospektu. 1915. gada 9. septembrī maršrutu slēdza.
3
Daugavmala (Dzelzs tilts)
Pērnavas iela
Maršruts atklāts 1901. gada rudenī pa 13. janvāra, Marijas, Stabu, Avotu, J. Asara ielām līdz Pāvila baznīcai.
4
Birža
Matīsa iela
Maršruts atklāts 1901. gada rudenī pa Smilšu ielu, Z. Meierovica, Aspazijas bulv. un K. Barona ielu. 1904. gadā pagarināts līdz Rēveles (Tallinas) ielai pa Matīsa un A. Čaka ielām.
5
Daugavmala (Dzelzs tilts)
Ūdensiestāde
Maršruts atklāts 1901. gada rudenī pa Maskavas ielu līdz Krīdenera dambim.
5p
Daugavmala
"Kuzņecovs"
5. maršruts pagarināts 1908. gadā. Sākumā tas bija dubulttarifa maršruts, vēlāk ne.
6
Daugavmala (loks)
Ķeizardārzs (Viestura dārzs)
Maršruts atklāts 1901. gada rudenī pa K. Valdemāra ielu, Kalpaka bulv. un Pulkveža Brieža ielu. 1902. gadā pagarināts līdz "Provodņikam" (RER) pa Ganību dambi.
7
Daugavmala
Bērnu slimnīca
Maršruts atklāts 1903. gadā pa dzelzceļa tiltu (vēlāk pa Pontontiltu), Uzvaras bulv., O. Vācieša, F. Brīvzemnieka ielām un Vienības gatvi.
7p
Loks — Bērnu slimnīca
Bišumuiža
Pagarināts dubulttarifa maršruts, atklāts 1910. gadā pa Telts un Bauskas ielām.
8
Daugavmala
Āgenskalna tirgus
Maršruts atklāts 1905. gadā pa Pontontiltu, Uzvaras bulv. un Bāriņu ielu. 1905. gada beigās pagarināts līdz Slokas ielai pa Nometņu, Lapu, Melnsila un Kalnciema ielām.
8p
Loks — Slokas iela
Pulka sēta (Iļģuciema tirgus)
Pagarināts dubulttarifa maršruts, atklāts 1908. gadā pa Slokas ielu.
9
Ķeizardārzs (Viestura dārzs)
Pļavas iela
Maršruts atklāts 1914. gada 31. decembrī pa Hanzas, Stabu, Tērbatas un Matīsa ielām. Bija plānots maršrutu nobeigt pie 2. gāzes fabrikas.
Kursēja darbdienās un sestdienās līdz pat Mīlgrāvja kanālam (apmēram 1 km tālāk nekā tagad), līdz kuģīšu piestātnei uz Vecmīlgrāvi. Vakaros un svētdienās brauca tikai līdz Lāpstu ielai.
Kursēja pa Brīvības ielu, patstāvīgs maršruts no 4. 1947., 1. 5. 1947. novirzīts uz Radio ielu, no 5. 11. 1948. kursēja kā 1.D maršruts uz Drāmas teātri un kā 1.R maršruts uz Radio ielas loku, no 15. 5. 1950. pa Kr. Barona, Matīsa un Brīvības ielām uz Radio ielu, bet no 11. 7. 1950. pa Kr. Barona ielu līdz Drāmas teātrim, 1. 1. 1951. pagarināts līdz Iļģuciemam.
Patstāvīgs maršruts no 4. 1947., 13. 1. 1950. slēgts un pievienots maršrutam Nr. 4., no 15. 5. 1950. atjaunots pa maršrutu Biķernieku iela — Centrāltirgus, 1. 1. 1951. pagarināts līdz Porcelāna un fajansa fabrikai, pievienojot maršrutu Nr. 5.
Atklāts 18. 1. 1948. pa Kalpaka bulvāri, 13. 1. 1950. apvienots ar maršrutu Nr. 3. un pagarināts līdz 1905. gada parkam, 13. 10. 1951. novirzīts pa Kronvalda bulvāri.[18]
Patstāvīgs maršruts no 1. 1. 1947., 4. 1947. novirzīts uz Valdemāra ielas loku, no 1. 5. 1947. uz Radio ielu, 1. 1. 1951. slēgts un iekļauts jaunizveidotajā maršrutā Nr. 5.
Maršruts atklāts 4. 2. 1946., slēgts 1. 1. 1951. un iekļauts jaunizveidotajā maršrutā Nr. 8.
Naktī uz 1951. gada 1. janvāri notika tramvaju maršrutu reorganizācija.
Nr. 1. — pagarināts uz Iļģuciemu.
Nr. 2. — pagarināts uz Zasulauku, pievienojot maršrutu Nr. 8.
Nr. 3. — pagarināts līdz Kuzņecovam, pievienojot maršrutu Nr. 5.
Nr. 4. — pagarināts līdz Grīziņkalnam ?? (pirms tam kursēja no Pētersalas ielas līdz Radio ielai, sākotnējo maršrutu kara laikā slēdza un vairs neatjaunoja).
Nr. 5. — izveidots, apvienojot maršrutus Nr. 6. un Nr. 7.
Nr. 12. — pārdēvēts par Nr. 6.
Nr. 13. — pārdēvēts par Nr. 7.
Nr. 15. — pārdēvēts par Nr. 8.
Nr. 9., 10., 11. un 14. palika bez izmaiņām.[20]
Remontdarbu dēļ no 2018. gada 28. maija līdz 16. jūnijam un no 11. jūlija līdz 23. augustam saīsināts līdz Stacijas laukumam. Posmā no centra līdz Iļģuciemam aizvietots ar 5T. maršruta autobusu.
Iļģuciema tramvaja līnijas zemas grīdas tramvajiem pielāgošanas darbu dēļ no 2023. gada 14. aprīļa līdz 2024. gada 28. februārim novirzīts uz Imantu. Slēgtajā maršruta posmā aizvietots ar 5T. maršruta autobusu.
No 30.10.2023 līdz 30.12.2023 saīsināts līdz Krasta masīvam Ķengaraga tramvaja līnijas zemas grīdas tramvajiem pielāgošanas darbu dēļ. Slēgtajā maršruta posmā aizvietots ar 7T. maršruta autobusu.
Iļģuciema tramvaja līnijas zemas grīdas tramvajiem pielāgošanas darbu dēļ no 2023. gada 14. aprīļa līdz 2024. gada 28. februārim novirzīts uz Imantu. Slēgtajā maršruta posmā aizvietots ar 5T. maršruta autobusu.
↑ 3,03,13,2A. Biedriņš. Rīgas elektriskais tramvajs (Transports. Eiropas kultūras mantojuma dienas izd.). Rīga : Apgāds Mantojums, 2021. 56–57. lpp. ISBN978-9934-8869-8-0.
Latvija
Darba vagons - sniega tīrītājs
Jauna sliežu ceļa (iebrauktuves zem Gaisa tilta) būve uz 5. tramvaju depo
Ūdens cisterna, uzmontēta uz veca tramvaju vagona riteņiem
3. tramvaju depo sniega tīrītājs
3. tramvaju depo sniega tīrītājs
3. tramvaju depo sliežu laistāmais vagons
3. tramvaju depo sliežu laistāmais vagons
Darba vagons
Darba vagons
Darba vagons
3. tramvaju depo
Izbraukšana no 3. tramvaju depo
3. tramvaju depo
Retro tramvajs pienāk galapunktā Radio ielā
Retro tramvajs
Retro tramvajs
Tramvajs Krišjāņa Barona ielā Rīgā
1. maršruta tramvajs pie Centrāltirgus
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
