Tramvaju satiksme Rīgā ir viens no sabiedriskā transporta veidiem Latvijas galvaspilsētā, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu Rīgas pilsētas robežās. Kopš 2005. gada 1. janvāra, pēc "Tramvaju un trolejbusu pārvaldes" reorganizācijas pārvadājumus ar tramvajiem veic pašvaldības uzņēmums "Rīgas Satiksme". 2015. gadā ar tramvajiem tika pārvadāti 33 398 059 pasažieri.[2] Patlaban pasažieru pārvadājumi tiek veikti 10 tramvaju maršrutos, kuru kopējais garums 2012. gada 1. jūnijā sasniedza 182 km.[1] Uz 2012. gada 1. jūniju "Rīgas Satiksmes" rīcībā atradās 270 tramvaju vagonu.[1] Rīgā atrodas 3 tramvaju depo, divi - Daugavas labajā krastā Brīvības ielā un Maskavas forštatē, un viens - Daugavas kreisajā krastā Torņakalnā. Kopš 2010. gada 1. novembra depo Torņakalnā ir slēgts, tiek izmantots no ekspluatācijas izņemto tramvaju sastāvu novietošanai.
Tramvaju satiksmes pirmsākumi meklējami 1882. gada 23. augustā, kad Rīgas ielās parādījās pirmie zirgu tramvaji. Nepilnus 20 gadus vēlāk, 1901. gada 23. jūlijā, pilsētā darbību uzsāka elektriskais tramvajs. Šobrīd pamatā tiek izmantoti divu tipu tramvaju sastāvi - Tatra T3A (pirms renovācijas bija pazīstams kā Tatra T3; piegādāti laika posmā no 1974. līdz 1987. gadam) un Tatra T3M (pirms renovācijas bija pazīstams kā Tatra T6B5; piegādāti laikā no 1988. līdz 1990. gadam).
Līdz 2012. gada novembrim Rīgai tika piegādāti 20 zemās grīdas tramvaji ar 3 posmiem, sastāva garums 31,4 m, kā arī 6 šī paša modeļa tramvaji ar 4 posmiem, sastāva garums 41 metrs. Patlaban jaunie tramvaji veic pasažieru pārvadājumus tikai 1. un 11. maršrutā. Taču no 2019.gada 25.maija līdz 2020. gada 27. jūlijam 11. maršrutu tie neapkalpoja, saistībā ar Brasas tiltam noteikto 30 tonnu slodzes ierobežojumu. Plānots, ka vēlāk šādi tramvaji pasažierus varētu pārvadāt arī 5. maršrutā.
2016. gada nogalē visi transportlīdzekļi aprīkoti ar novērošanas kamerām un monitoriem reklāmu un pieturvietu demonstrēšanai. Daudzi no monitoriem vēl joprojām (2021) nedarbojas.
Skulptūra, veltīta zirgu tramvaja pirmsākumiem Rīgā
1882. gada 23. augustā tiek atklātas pirmās zirgu tramvaja līnijas, kuras apkalpoja 95 zirgi.
1901. gadā izdotajā izziņu krājumā "Ilustrets Wadons pa Rīgu"[3] ir rakstīts, ka tajos gados eksistēja pavisam 4 galvenie un 4 pagarinātie "zirgu dzelzceļa" maršruti.
1. līnija sākās Vecpilsētā un gāja līdz Aleksandra tirgum (šodien, Brīvības iela 119). Pagarinātā līnija bija no Aleksandra tirgus līdz Aleksandra vārtiem (šodien, Brīvības iela 191), otrā pagarinātā līnija - no Aleksandra tirgus līdz Rēveles (šodien, Tallinas) ielai un tālāk līdz Lielajiem kapiem Miera ielā. Braukšanas maksa bija 5 kapeikas vagonā, 3 kap. uz priekšējās platformas. 2. līnija veda pa Suvorova (tagad, Kr. Barona) ielu līdz Bruņinieku ielai. 3. līnija sākās pie Pontona tilta un pēc tam gāja pa Kārļa (tagad, 13. janvāra) ielu - Marijas ielu - Stabu ielu - līdz Ērgļu (tagad J. Asara) ielai. 4. līnija no Pontona tilta gāja pa Maskavas ielu un beidzās pie Sarkankalna tirgus (šodien, Maskavas iela 121b). Pagarinātā līnija turpināja iet pa Maskavas ielu līdz ūdenstornim (Maskavas iela 227). Bija biļešu maksas atvieglojumi: skolēniem maksa par braukšanu vagonā bija 3 kap., abonenta karte 30 braucieniem turp un atpakaļ izmaksāja 80 kap. Abonenta karte 3 mēnešiem uz visiem maršrutiem maksāja 10 rubļus. Zirgu tramvajs darbojās no 1. maija līdz 30. septembrim, 1. līnija darbojās no septiņiem rītā līdz 11 vakarā, pārējās no sešiem rītā līdz 11 vakarā.
Rīgu jauna satiksmes veida ierīkošanā apsteidza Liepāja, kur jau 1899. gadā sāka darboties pirmā elektriskā ielu dzelzceļa līnija Baltijā. 1900. gadā tika nodibināta Rīgas tramvaju akciju sabiedrība un pirmais elektriskais tramvajs pa Aleksandra ielu (tagad Brīvības iela) sāka kursēt 1901. gada 23. jūlijā. Lūk, ko par šo notikumu rakstīja laikraksts "Baltijas Vēstnesis":
"Elektriskie tramvaji vakar uzsāka savu darbību. Šis gadījums tika nosvinēts ar goda mielastu. Elektriskie tramvaji ir ierīkoti diezgan ērti. Vagonos ir izkārtnes vācu un krievu valodā, ka tur nedrīkst smēķēt un nedrīkst spļaut."
Zirgu tramvajs Aleksandra (tag. Brīvības) un Cēsu ielu krustojumā
No 1901. līdz 1914. gadam tika uzbūvētas 9 jaunas tramvaju līnijas ar aptuveno kopējo garumu 50 kilometri, tādējādi 1914. gadā darbojās 13 tramvaju līnijas. Vislielākie pasažieru pārvadājumi pirmskara periodā bija 1913. gadā, kad kopējais pasažieru skaits sasniedza 52, 1 miljonus pasažieru. 1915. gadā 9 tramvaju līnijas sasniedza Sarkandaugavu, Ķeizarmežu (tagad Mežaparks), Strazdumuižu, Kuzņecova fabriku (Porcelāna rūpnīca Dienvidu tilta rajonā) kā arī Bišumuižu.
Pirmskara Latvijas laikā, pēc Pirmā pasaules kara, pasažieru pārvadājumi ar tramvaju samazinājās. 1928. gadā darbojās 9 tramvaju līnijas un tika pārvadāti 48, 2 miljoni pasažieru. Pēc Otrā pasaules kara kopējais tramvaju līniju skaits un to garums būtiski nepalielinājās, bet notika kvalitātes uzlabošanas pārmaiņas. Divasu vagoni tika nomainīti pret četrasu vagoniem, kā arī pazeminājās braukšanas tarifi.
Attīstoties trolejbusu un autobusu satiksmei, 1950. un 1960. gados sāka dominēt uzskats, ka tramvajs ir vecmodīgs un atmirstošs satiksmes līdzeklis. Šajos gados tika likvidētas tramvaju līnijas Rīgas galvenajās maģistrālēs, izņemot Krišjāņa Barona ielu. 1980. gados sākās tramvaju satiksmes atdzimšana. Palielinājās pasažieru pārvadājumu apjoms, kā arī 1984. gadā tika izbūvēta jauna tramvaju līnija uz Imantu.
62 miljonu eiro vērtais līgums ar Škoda Transportation paredzēja, ka līdz 2017.gada beigām jābūt piegādātiem visiem 20 jaunajiem zemās grīdas tramvajiem (15 trīs-sekciju un 5 četru-sekciju). 2018. gada nogalē KNAB sāktajā izmeklēšanā saistībā ar kukuļdošanau Rīgas satiksmes iepirkumos, atklāts, ka līgumā noteiktajā termiņā (2 gados) piegādāti vien 7 (6 trīs-sekciju un 1 četru-sekciju) no pasūtītajiem 20 tramvajiem. Pašlaik iepirkuma procedūra ir apturēta, visi piegādātie tramvaji atrodas dīkstāvē 5.tramvaju depo un nav atrisināti to finansējuma,tehniskās dokumentācijas, verifikācijas, rezerves daļu un bremžu darbības jautājumi. Tramvaji nav nodoti ekspluatācijā, lai gan daži no tiem no 2018.gada beigām līdz 2019.gada vidum piedalījās satiksmē.[6][7][8]
2015 — 2017* Vienīgais modelis ar kavēšanos piegādāts 2018.gadā
Nav nodoti ekspluatācijā
5 (plānots)
62 miljonu eiro vērtais līgums ar Škoda Transportation paredzēja, ka līdz 2017.gada beigām jābūt piegādātiem visiem 20 jaunajiem zemās grīdas tramvajiem (15 trīs-sekciju un 5 četru-sekciju). 2018. gada nogalē KNAB sāktajā izmeklēšanā saistībā ar kukuļdošanau Rīgas satiksmes iepirkumos, atklāts, ka līgumā noteiktajā termiņā (2 gados) piegādāti vien 7 (6 trīs-sekciju un 1 četru-sekciju) no pasūtītajiem 20 tramvajiem. Pašlaik iepirkuma procedūra ir apturēta, visi piegādātie tramvaji atrodas dīkstāvē 5.tramvaju depo un nav atrisināti to finansējuma, tehniskās dokumentācijas, verifikācijas, rezerves daļu un bremžu darbības jautājumi. Vienīgais, ar kavēšanos piegādātais tramvajs nav nodots ekspluatācijā, lai gan tas no 2018.gada rudens līdz 2019.gada vasarai piedalījās satiksmē.[6][7][8]
Piebilde: visi nemodernizētie tramvaju Tatra T6B5 vagoni šobrīd ir izņemti no kustības, dažreiz kāds no tiem vēl brauc kāda cita tramvaja vietā, kuram ir radušās tehniskas problēmas vai kas cits. Arī Dziesmu svētku laikā Rīgas ielās kursēja daži tramvaju Tatra T6B5 sastāvi.
Tramvajs ilgstoši atrodas 5.tramvaju depo, jo kavējas tā 7 elektromotoru rezerves daļu piegāde. Pašlaik tas kalpo kā detaļu donors citiem Škoda tramvajiem[6][7][8]
Rīgas tramvaju parku apkalpo trīs depo, kuros notiek profilaktiskā apskate un remonti. Trešais tramvaju depo atrodas Maskavas forštates rajonā, Fridriķa ielā 2a, ceturtais tramvaju depo atrodas Pārdaugavā, Tipogrāfijas ielā 1, bet piektais tramvaju depo (bijušais pirmais tramvaju depo) atrodas Brīvības ielā 191. Trešajā un piektajā tramvaju depo tika izvietoti Čehoslovākijā ražotie tramvaji, bet ceturtajā tramvaju depo tika izvietoti vecā tipa tramvaju vagoni (līdz brīdim, kad tos noņēma no līnijām).
Visi trīs tramvaju depo ir viena projekta sastāvdaļa. Tie ir dažādi pēc lieluma un ietilpības, bet līdzīgi dizaina ziņā, būvēti laika posmā no 1900. līdz 1901. gadam pēc arhitekta P. Mandelštama projekta. Ceturtajā tramvaju depo, pēc analoģiskiem palīgēku risinājuma principiem, 1909. gadā tika uzcelts remonta un strādnieku ģērbtuvju korpuss ar torņveida izbūvi ūdens rezervuāram. 1970. gados visi tramvaju depo tika rekonstruēti.
Maršruts atklāts 11. (24.) jūlijā 1901. pa tag. Brīvības ielu. 1906. gadā tika pagarināts līdz "Fēniksam" (tag. RVR).
1p
Loks - "Fēnikss"
Lielais Šmerlis
Pagarināts dubulttarifa maršruts, atklāts 15. jūlijā 1906. pa Ropažu ielu. 1914. gadā tika pagarināts līdz Strazdumuižai (Juglai) pa tag. Brīvības gatvi.
2
Daugavmala (loks)
Lielie kapi
Maršruts atklāts 1901. gada rudenī pa tag. Brīvības un Tallinas ielām. 1902. gadā pagarināts līdz stacijai "Kara hospitālis" (tag. Brasa) pa tag. Miera ielu. No 1906. gada oktobra brauca pa tag. Brīvības un Miera ielām.
2p
Stacija "Kara hospitālis"
Ķeizarmežs (Mežaparks)
Maršruts atklāts 1910. gadā pa tag. Gaujas, Ķīšezera ielām un Kokneses prospektu. 2. maršruta pasažieriem bija jāpārsēžas. No 10. maija 1915. tika pagarināts pa tag. A. Sakses, Hamburgas, Ezermalas ielām un Meža prospektu. 1915. gada 9. septembrī maršruts tika slēgts.
3
Daugavmala (Dzelzs tilts)
Pērnavas iela
Maršruts atklāts 1901. gada rudenī pa tag. 13. janvāra, Marijas, Stabu, Avotu, J. Asara ielām līdz Pāvila baznīcai.
4
Birža
Matīsa iela
Maršruts atklāts 1901. gada rudenī pa tag. Smilšu ielu, Z. Meierovica, Aspazijas bulv. un K. Barona ielu. 1904. gadā tika pagarināts līdz Rēveles (tag. Tallinas) ielai pa tag. Matīsa un A. Čaka ielām.
5
Daugavmala (Dzelzs tilts)
Ūdensiestāde
Maršruts atklāts 1901. gada rudenī pa tag. Maskavas ielu līdz Krīdenera dambim.
5p
Daugavmala
"Kuzņecovs"
5. maršruts tika pagarināts 1908. gadā. Sākumā tas bija dubulttarifa maršruts, vēlāk ne.
6
Daugavmala (loks)
Ķeizardārzs (Viestura dārzs)
Maršruts atklāts 1901. gada rudenī pa tag. K. Valdemāra ielu, Kalpaka bulv. un Pulkveža Brieža ielu. 1902. gadā tika pagarināts līdz "Provodņikam" (RER) pa tag. Ganību dambi.
7
Daugavmala
Bērnu slimnīca
Maršruts atklāts 1903. gadā pa dzelzceļa tiltu (vēlāk pa Pontontiltu), tag. Uzvaras bulv., O. Vācieša, F. Brīvzemnieka ielām un Vienības gatvi.
7p
Loks - Bērnu slimnīca
Bišumuiža
Pagarināts dubulttarifa maršruts, atklāts 1910. gadā pa tag. Telts un Bauskas ielām.
8
Daugavmala
Āgenskalna tirgus
Maršruts atklāts 1905. gadā pa Pontontiltu, tag. Uzvaras bulv. un Bāriņu ielu. 1905. gada beigās tika pagarināts līdz Slokas ielai pa tag. Nometņu, Lapu, Melnsila un Kalnciema ielām.
8p
Loks - Slokas iela
Pulka sēta (Iļģuciema tirgus)
Pagarināts dubulttarifa maršruts, atklāts 1908. gadā pa tag. Slokas ielu.
9
Ķeizardārzs (Viestura dārzs)
Pļavas iela
Maršruts atklāts 1914. gada 31. decembrī pa tag. Hanzas, Stabu, Tērbatas un Matīsa ielām. Bija plānots maršrutu nobeigt pie 2. gāzes fabrikas.
Kursēja pa tag. Marijas, Stabu, Avotu un J. Asara ielām.
4
Riņķis
Rēveles (tag. Tallinas) iela
Kursēja pa tag. K. Barona, Matīsa un A. Čaka ielām.
5
Riņķis
Fabrika "Kuzņecovs"
Kursēja pa tag. Maskavas ielu.
6
Riņķis
Fabrika "Provodņiks"
Kursēja pa tag. K. Valdemāra ielu, Kalpaka bulv., Pulkveža Brieža ielu, Ganību dambi līdz tag. Dambja ielai. Vēlāk tika pagarināts līdz Tvaika ielai.
7
Riņķis
Armitsteda bērnu slimnīca
Kursēja pa bij. Dzelzs tiltu, tag. Jelgavas, Akmeņu, Mūkusalas ielām, Uzvaras bulv., O. Vācieša, F. Brīvzemnieka ielām un Vienības gatvi.
8
Riņķis
Āgenskalna tirgus
Kursēja pa bij. Dzelzs tiltu, tag. Uzvaras bulv. un Bāriņu ielu. Vēlāk tika pagarināts līdz Zasulauka stacijai.
9
Riņķis
Agrākās kazarmas
Kursēja pa bij. Dzelzs tiltu, tag. Uzvaras bulv., Raņķa dambi, A. Grīna bulv. un Slokas ielu līdz Pulka ielai. Vēlāk tika pagarināts līdz Iļģuciema tirgum.
Kursēja darbdienās un sestdienās līdz pat Mīlgrāvja kanālam (apmēram 1 km tālāk nekā tagad), līdz kuģīšu piestātnei uz Vecmīlgrāvi. Vakaros un svētdienās brauca tikai līdz Lāpstu ielai.
Kursēja pa Brīvības ielu, patstāvīgs maršruts no 4. 1947., 1. 5. 1947. novirzīts uz Radio ielu, no 5. 11. 1948. kursēja kā 1.D maršruts uz Drāmas teātri un kā 1.R maršruts uz Radio ielas loku, no 15. 5. 1950. pa Kr. Barona, Matīsa un Brīvības ielām uz Radio ielu, bet no 11. 7. 1950. pa Kr. Barona ielu līdz Drāmas teātrim, 1. 1. 1951. pagarināts līdz Iļģuciemam.
Patstāvīgs maršruts no 4. 1947., 13. 1. 1950. slēgts un pievienots maršrutam Nr. 4., no 15. 5. 1950. atjaunots pa maršrutu Biķernieku iela - Centrāltirgus, 1. 1. 1951. pagarināts līdz Porcelāna un fajansa fabrikai, pievienojot maršrutu Nr. 5.
Atklāts 18. 1. 1948. pa Komunāru bulvāri, 13. 1. 1950. apvienots ar maršrutu Nr. 3. un pagarināts līdz 1905. gada parkam, 13. 10. 1951. novirzīts pa Kronvalda bulvāri[15].
Patstāvīgs maršruts no 1. 1. 1947., 4. 1947. novirzīts uz Valdemāra ielas loku, no 1. 5. 1947. uz Radio ielu, 1. 1. 1951. slēgts un iekļauts jaunizveidotajā maršrutā Nr. 5.
Maršruts atklāts 4. 2. 1946., slēgts 1. 1. 1951. un iekļauts jaunizveidotajā maršrutā Nr. 8.
Naktī uz 1951. gada 1. janvāri notika tramvaju maršrutu reorganizācija.
Nr. 1. - pagarināts uz Iļģuciemu.
Nr. 2. - pagarināts uz Zasulauku, pievienojot maršrutu Nr. 8.
Nr. 3. - pagarināts līdz Kuzņecovam, pievienojot maršrutu Nr. 5.
Nr. 4. - pagarināts līdz Grīziņkalnam ?? (pirms tam kursēja no Pētersalas ielas līdz Radio ielai, sākotnējais maršruts kara laikā slēgts un vairs netika atjaunots).
Nr. 5. - izveidots, apvienojot maršrutus Nr. 6. un Nr. 7.
Nr. 12. - pārdēvēts par Nr. 6.
Nr. 13. - pārdēvēts par Nr. 7.
Nr. 15. - pārdēvēts par Nr. 8.
Nr. 9., 10., 11. un 14. palika bez izmaiņām.[17]