Zirgu tramvajs jeb konka ir tramvaja veids, kas darbojas ar dzīvnieku (parasti zirgu) muskuļu spēku. Bija plaši sastopams pilsētās 19. gadsimtā, līdz to pamazām izkonkurēja elektriskais tramvajs. Mūsdienās dažkārt saglabājies vai speciāli izveidots kā tūrisma atrakcija (piemēram, Dēbelnes pilsētā Saksijā).

Zirgu tramvajs Rīgā, pie vecā Aleksandra tirgus (1899.g.)
Zirgu tramvajs Rīgā (1883.g.)
Zirgu tramvajs Rīgā (1882.-1889.g.)
Piemineklis zirgu tramvajam Rīgā

Pasaulē pirmais zirgu tramvajs tika ierīkots Velsā, Svonzi pilsētā 1807. gadā. Daglasā, Menas salā atrodas zirgu tramvaja līnija (Douglas Bay Horse Tramway), kas nepārtraukti darbojas kopš 1876. gada (izņemot Otrā pasaules kara gadus).

Zirgu tramvajs Latvijā

labot šo sadaļu

Zirgu tramvaja tiešais priekštecis - zirgu omnibuss - pirmo reizi Latvijā, Rīgā, tika izmēģināts jau 1852. gadā.

Savukārt zirgu tramvajs tika ieviests 30 gadus vēlāk, 1882. gadā, ārvalstu koncesijas formā. 1882. gada 15. janvārī Rīgas pilsētas Dome noslēdza līgumu ar Šveices ģenerālkonsulu Pēterburgā, inženieri E. Diponu, par 4177 metrus gara tramvaja līnijas izbūvi Rīgā. Tomēr vēlāk līnijas garums tika paplašināts līdz 8000 metru.

Zirgu tramvaju atklāja tā paša gada 23. augustā. Pirmajās 3 dienās pēc atklāšanas, zirgu tramvajs pārvadāja 18 626 pasažierus. Zirgu tramvaja priekšrocības salīdzinājumā ar zirgu omnibusu bija acīmredzamas - tā braukšanas ātrums sasniedza 10 km/h pret līdzšinējiem 5-6 km/h, un ar to vienlaikus varēja pārvietoties pat līdz 40 pasažieriem līdzšinējo 11 pasažieru vietā.[1]

Pirmās tika izveidotas trīs tramvaja līnijas:

Sākotnēji Rīgas zirgu tramvaja vilcējspēks bija 66 Tambovas guberņā pirkti zirgi, vilcējspēkam līdz gadsimta beigām palielinoties līdz pat 183 zirgiem. Sākotnēji sastāvā ietilpa 13 divzirgu Rīgas Krievu - Baltijas vagonu fabrikā būvēti vagoni - gan slēgta, gan atklāta veida. Atklātā tipa vagonos visbiežāk bija 35 pasažieru vietas (tie bija 20 pēdas gari un 7 pēdas plati), un slēgtā tipa vagonos - 28 pasažieru vietas.[2] Līdz gadsimta beigām ritošais sastāvs palielinājās līdz pat 69 vagoniem.[1]

Zirgu tramvaja salons nereti bija sadalīts pirmajā un otrajā klasē, par kurām attiecīgi biļešu cenas bija 5 un 3 kapeikas,[2] un/vai atsevišķās daļās smēķētājiem un nesmēķētājiem. Ja tramvajā nebija brīvu vietu, ārpusē tika izlikti sarkani karodziņi. Vasarā tramvajs kursēja pa līnijām no pulksten 7.30 līdz 23.00, bet ziemā no 8.00 līdz 23.00.

Zirgu tramvaju vadītāja profesija tolaik bija gana iekārota. Uz katru vadītāja un konduktora vietu gaidīja simtiem strādnieku. Lai kļūtu par tramvaja vadītāju, vajadzēja 2 galviniekus - veikalnieku, fabrikantu vai citu pilsētas iedzīvotāju, "kam ir teikšana sabiedrībā". Tā laika publikācijās ar atmiņām dalījies viens no pirmajiem zirgu tramvaja vadītājiem [1]: "Tāpat kā daudzi priekšpilsētas zēni, arī es jutu aicinājumu pievērsties dzīvei kaut kam jaunam, kaut kam ar tehniku saistītam. Tai laikā mans lielākais sapnis bija kādreiz sēdēt uz tramvaja vadītāja bukas un braukt no rīta līdz vakaram. Zirgu tramvajs šķita īsts tehnikas brīnums. (...) Tad jau tramvaja vadītājs to gadu puikām nozīmēja apmēram to pašu, ko mūsējiem braukt kosmosā."

Rīgā izbūvētās zirgu tramvaja sliedes vēlāk veicināja arī elektriskā tramvaja ieviešanu 1900-1901. gadā, jo esošās sliedes varēja pielāgot elektriskajam transportam. Tiesa, pirmā elektriskā tramvaja līnija Latvijā tika ierīkota Liepājā, jau 1899. gadā. Pēc elektriskā tramvaja ieviešanas, zirgu tramvajs tika pamazām nomainīts.[1][3]

Līdz Pirmajam pasaules karam bez Rīgas Latvijā zirgu tramvajs darbojās arī Ventspilī uz sanatoriju ar kaulu tuberkulozi slimojošiem bērniem Staldzenē.

Pēc Pirmā pasaules kara darbojās arī zirgu tramvajs Tukumā kravas pārvadājumiem. 1922. gadā izveidoja zirgu tramvaja līniju BaldoneIkšķiles dzelzceļa stacija, kas darbojās līdz 1941. gadam.

2009. gadā Rīgā, bijušajā Siena tirgū atklāja Andra Vārpas veidotu pieminekli zirgu tramvajam.[4]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Dzintra Čiekurzne. «Tramvajnieks - kosmonauts? Liesma, Nr.8.», 01.08.1982. Skatīts: 03.10.2024.
  2. 2,0 2,1 «Rīgas tramvajam - 80 gadu. Zinātne un Tehnika, Nr.8». 03.10.204. Skatīts: 01.08.1962.
  3. Oļģerts Pumpa. «Rīgas tramvaja renesanse? Zvaigzne, Nr.14», 15.07.1981. Skatīts: 03.10.2024.
  4. Vides skulptūra Omnibuss (Zirgu tramvajs)

Ārējās saites

labot šo sadaļu