Vikipēdija

Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)

Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena bija dzelzceļa līnija Latvijā, kas savienoja Rīgas un Rūjienas pilsētas (148 km), kas turpinājās līdz Ipiķiem (Valsts robeža) — 167 km. Līnija turpinājās Igaunijā un caur Meizakilas pilsētu veda līdz Pērnavai. Mūsdienās no līnijas ir palicis un darbojas tikai elektrificētais posms Rīga—Skulte (oficiāli — līnija Zemitāni—Skulte). Ir arī saglabājušās sliedes dažu simtu metru posmā aiz Skultes stacijas, tāpat arī saglabājušās staciju ēkas Limbažos (mūsdienās tiek izmantota kā autoosta), kā arī Stienē un Alojā (dzīvojamās ēkas). Puikules stacijas ēka ir izdemolēta, no Lādes stacijas palikušas tikai mūra sienas. Daļēji saglabājusies Intes pieturas nojume.

Dzelzceļa līnijas atlikušās sliedes aiz Skultes stacijas (2021. gads.)

Vēsture

labot šo sadaļu

Jau 1872. gadā uzbūvēja Mīlgrāvja dzelzceļu. 1929. gadā uzsāka līnijas turpinājuma izbūvi līdz Rūjienai. Sākotnēji tika plānots būvēt šaursliežu 750 mm dzelzceļu, taču lielais platsliežu ceļa sliežu krājums ļāva 1930. gadā šo lēmumu izmainīt par labu platsliežu 1524 mm līnijai.[1] Būvi aizkavēja Lielā depresija, un tikai 1933. gadā līnija sasniedza Carnikavu, 1934. gadā - Saulkrastus un Limbažus.[1] Posmu līdz Rūjienai atklāja 1937. gada 4. decembrī.[2] Līnijā bija 57 tilti un 50 caurtekas.[1] Otrā pasaules kara laikā līniju izpostīja, tā pilnībā tika atjaunota līdz 1972. gadam. 1957. gada 18. jūlijā atklāja elektrifikāciju posmā Rīga—Mangaļi, bet līdz 1958. gada beigām elektrifikācija bija jau līdz Saulkrastiem. 1971. gadā elektrificēja posmu līdz Zvejniekciemam, 1991. gadā — līdz Skultei, kaut gan sākotnēji elektrifikācija tika plānota līdz Stienei. Neelektrificētajā līnijas posmā līdz 1980. gadiem kursēja kontaktakumulatoru elektrovilciens SR3A6M, vēlāk sāka kursēt dīzeļvilcieni. 1981. gadā līniju savienoja ar Pērnavu pa bijušās šaursliežu līnijas Valka—Rūjiena—Pērnava trasi. Turpmākajos gados līnijā kursēja vilcieni maršrutos Rīga—Pērnava—Rīga (Latvijas formējuma sastāvs) un Rīga—Tallina—Rīga (Igaunijas formējuma sastāvs), kā arī vilcieni Rīga—Aloja—Rīga, Rīga—Limbaži—Rīga, vietējie vilcieni Saulkrasti—Aloja—Saulkrasti, Saulkrasti—Limbaži—Saulkrasti. Pēdējais vilciens Tallina—Rīga kursēja 1992. gada 20. februārī,[3] tajā pašā gadā vilcieni sāka kursēt tikai līdz Ipiķiem.[4] 1995. gadā tika atcelti vietējie vilcieni.

Posma Skulte—Rūjiena—Ipiķi slēgšana

labot šo sadaļu

Posmā Ipiķi—Rūjiena vilcienu kustība tika pārtraukta 1996. gada pavasarī, bet posmā Rūjiena—Aloja pēdējais pasažieru vilciens aizgāja 1996. gada 21. septembrī.[5] 1997. gada 26. februārī posmā Aloja—Limbaži pie Katvariem notika dzelzceļa uzbēruma nogruvums.[6] Uzbērums tika salabots, bet vilcienu kustība šajā posmā tā arī netika atjaunota. 1999. gada 19. jūlijā tika pārtraukta pasažieru vilcienu kustība arī posmā Limbaži—Skulte [7] (neilgi pirms slēgšanas vilciens gāja vairs tikai nedēļas nogalēs[8]). Pēc tam posmu Skulte—Ipiķi rajonu pašvaldības pārņēma savā īpašumā, kuras kopā ar Igaunijas pārvadātāju Edelaraudtee plānoja vērienīgu dzelzceļa atjaunošanas projektu, kuru nerealizēja. Pēdējais kravas vilciens posmā Limbaži—Skulte aizgājis 2001. gadā.[9] Pavisam posms Skulte—Rūjiena—Ipiķi slēgts 2004. gadā, saskaņā ar Ministru Kabineta 2004. gada 23. septembra rīkojumiem nr. 698[10] un 699.[11] Pēc 2005. gada posms Ipiķi—Skulte demontēts.

Mūsdienas

labot šo sadaļu
Pamatraksts: Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte

Mūsdienās no bijušās līnijas ir palicis tikai posms Rīga—Skulte. Tajā kursē elektrovilcieni maršrutos Rīga—Carnikava—Rīga, Rīga—Saulkrasti—Rīga, Rīga—Skulte—Rīga. Kravu satiksme galvenokārt ir tikai Rīgas dzelzceļa mezglā — līdz Ziemeļblāzmai. Pastāv neliela kravas satiksme līdz Skultes stacijai.

Vairākos posmos pa bijušās dzelzceļa līnijas uzbērumu ir izveidoti autoceļi.

Stacijas

labot šo sadaļu

Posma Rīga—Skulte stacijas (darbojas mūsdienās):

  1. Rīgas Pasažieru stacija
  2. Zemitāni
  3. Brasa
  4. Sarkandaugava
  5. Mangaļi
  6. Ziemeļblāzma
  7. Vecdaugava
  8. Vecāķi
  9. Kalngale
  10. Garciems
  11. Garupe
  12. Carnikava
  13. Gauja
  14. Lilaste
  15. Inčupe
  16. Pabaži
  17. Saulkrasti
  18. Ķīšupe
  19. Zvejniekciems
  20. Skulte

Posma Skulte—Rūjiena—Ipiķi stacijas:

  1. Skulte
  2. Ziediņi
  3. Stiene
  4. Inte
  5. Lāde
  6. Lielezers
  7. Limbaži
  8. Katvari
  9. Neiķene
  10. Pociems
  11. Puikule
  12. Purezers
  13. Auseklis
  14. Aloja
  15. Upšas
  16. Iģe
  17. Mazsalaca
  18. Idus
  19. Virķēni
  20. Rūjiena
  21. Ķirbiļi
  22. Spelte
  23. Ipiķi

Attēlu galerija

labot šo sadaļu
  •  
    Limbažu stacijas ēka 2011. gadā. Peroni nojaukti 2013. gadā tranzīta ielas izbūves laikā
  •  
    Saglabājusies plāksnīte uz dzīvojamās ēkas pie Kalngales pieturas; uz plāksnītes krievu valodā rakstīts: Rīgas—Rūjienas 22. kilometra māja
  •  
    Rīgas Pasažieru stacijas tablo fragments ar Limbažu, Alojas un Rūjienas galastacijām. Tablo demontēts 2012. gada decembrī
  •  
    Bijušās Rūjienas stacijas peroni 2011. gadā
  •  
    Bijušās Ķirbiļu pieturas atrašanās vieta 2011. gadā
  •  
    Mucenieku tilts dzelzceļa posmā Lielezers—Limbaži (2013. gads, mūsdienās rekonstruēts kā gājēju tilts)
  •  
    Mucenieku tilts, skatoties no autoceļa Ragana—Limbaži
  •  
    Dzelzceļa tilts pār Salacu pie Mazsalacas pilsētas
  •  
    Salacas tilts 2010. gadā
  •  
    Rīgas—Rūjienas dzelzceļa stiga Mazsalacā; redzams Parka ielas pārvads
  •  
    Rīgas—Rūjienas dzelzceļa stiga netālu no Katvaru stacijas
  •  
    Dzelzceļa līnijas stiga posmā Lielezers—Limbaži
  •  
    Saglabājies 57. km posteņa stabs aiz Skultes stacijas
  •  
    Skats no Rūjienas dzelzceļa beigām Skultes stacijas virzienā
  •  
    Pievedceļš uz kravas noliktavām aiz Skultes 2021. gadā

Vēsturiski vilcienu saraksti

labot šo sadaļu
  •  
    Vilcienu saraksts līnijā Rīga—Saulkrasti—Rūjiena 1940. gada vasarā[12]
  •  
    Vilcienu saraksts līnijā Rīga—Rūjiena 1976. gadā[13]

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 Aivars Jakovičs, “Rīgas piejūra. 2. daļa.”. “Jumava”, 2016., Rīga. 101.-144. lpp. ISBN 978-9934-11-936-1
  2. ↑ Dzelzceļa saimniecības attīstības tendences 1925. - 1940.g. Valsts pārvadājumu politika
  3. ↑ Pēdējais vilciens Tallina—Pērnava—Rīga Tallinas stacijā 20.02.1992
  4. ↑ Государственное предприятие "Латвияс Дзелзцельш"; Служебное расписание движения пригородных поездов; 1992/1993 г. (krieviski)
  5. ↑ Vidzemnieki atsāk cīnīties par dzelzceļa līnijas atjaunošanu
  6. ↑ Pārtrauc vilcienu satiksmi no Limbažiem uz Aloju
  7. ↑ Saulkrastu vilciens līdz Skultei
  8. ↑ Uz Limbažiem piektdienās un svētdienās
  9. ↑ Toms Altbergs, Karīna Augustāne, Ieva Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. Rīga : Jumava, 2009, 190. lpp. ISBN 978-9984-38-698-0
  10. ↑ Par sliežu ceļa posma Skulte-Aloja-rajona robeža slēgšanu
  11. ↑ Par sliežu ceļa posma Aloja-Ipiķi-valsts robeža slēgšanu
  12. ↑ 1940.g. vasaras vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju saraksts no 1940. g. 19. maija. Rīga: LETA.
  13. ↑ Pasažieru vilcienu kustības saraksts 1976. g., Rīga:, Transports, 1976.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dzelzceļa_līnija_Rīga—Rūjiena_(—Ipiķi)&oldid=4108818"