Frīdrihs fon Bergs

Frīdrihs fon Bergs; Friedrich von Berg
Grāfs Frīdrihs fon Bergs (ap 1865)
Personīgā informācija
Dzimis	1794. gada 26. maijā ; Sangaste, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija ; (Tagad Igaunija)
Miris	1874. gada 18. janvārī (79 gadi); Ceļā uz Sanktpēterburgu, Krievijas Impērija ; (Tagad Krievija)
Dzīvesbiedre	Donna Moconi
Paraksts

Frīdrihs Vilhelms Remberts fon Bergs (vācu: Friedrich Wilhelm Rembert von Berg, krievu: Фёдор Фёдорович Берг; 1794-1874) bija vācbaltiešu virsnieks, ģeodēzists^[1] un politiķis, Sangastes, Beļavas muižas (Kortenhof) un vairāku citu muižu īpašnieks. Somijas ģenerālgubernators (1854–1861), Polijas vietvaldis (1863–1874), Krievijas Impērijas armijas feldmaršals (1866).

Dzīvesgājums

Cēlies no fon Bergu dzimtas.^[2] Dzimis 1794. gada 26. maijā Sangastes muižā pie Valgas (tagad Igaunijas dienvidos). Mācījās Tērbatas guberņas ģimnāzijā, no 1810. gada studēja Tērbatas Universitātes filozofijas fakultātē. Pēc 1812. gada kara sākuma viņš iestājās Liepājas kājnieku pulkā un piedalījās Ķekavas kaujā, pirms kuras viņš esot pārģērbies par latviešu zemnieku un izlūkojis pretinieka pozīcijas.

Kā podporučiks piedalījās sekojošajā karagājienā cauri Eiropai pret Napoleona armiju. 1819. gadā atgriezās Krievijā, kur tika iecelts pulkveža pakāpē. Darbojās Krievijas Impērijas vēstniecībās Minhenē un Neapolē. Lai pārstāvētu Krievijas intereses Centrālāzijas reģionā, 1822. gadā viņu nosūtīja diplomātiskā misijā uz Orenburgu. Krievu-turku kara (1828–1829) laikā Frīdrihs fon Bergs bija ģenerālštāba priekšnieks. 1831. gadā viņš Triestē apprecējās ar itāļu grāfa Anoni atraitni Donnu Moconi (Mozzoni, 1786-1874).

Polijas-Lietuvas Novembra sacelšanās laikā 1831. gadā viņš piedalījās vairākās kaujās pret sacelšanās dalībniekiem un viņu paaugstināja par ģenerālleitnantu un Krievijas armijas ģenerālštāba priekšnieku Polijā. 1843. gadā viņu iecēla par Krievijas armijas infantērijas ģenerāli un ķeizariskā ģenerālštāba ģenerālkvartīrmeistaru (генерал-квартирмейстер). 1849. gada Ungārijas sacelšanās laikā viņš pārstāvēja Krievijas diplomātiskās intereses Vīnes galmā, kur viņu iecēla Austrijas impērijas grāfa kārtā.

Krimas kara laikā ģenerālis fon Bergs vadīja Igaunijas piekrastes, pēc tam, kā Somijas ģenerālgubernators, Somijas aizsardzību pret Lielbritānijas flotes uzbrukumiem. Par panākumiem šajā postenī viņam 1856. gadā piešķīra Sangastes grāfa titulu.

1863. gada Polijas sacelšanās laikā ģenerāli fon Bergu iecēla par Polijas vietvalža lielkņaza Konstantīna Romanova adjutantu, pēc tam par vietvaldi. Kā reālais Krievijas varas pārstāvis Polijā viņš bija atbildīgs par sacelšanās apspiešanu.

Miris 1874. gada 18. janvārī brauciena laikā uz Pēterburgu. Apglabāts dzimtas kapličā Beļavas muižas parkā.^[3]

Pēcnācēji

Frīdriha Georga Magnusa fon Berga uzceltā jaunā Sangastes muižas kungu māja (arhitekts Oto Hippiuss, 1874-1881)

Fon Bergu dzimtas kapliča Beļavas muižas parkā pēc Pirmā pasaules kara (1925).

Frīdrihs fon Bergs adoptēja savus brāļadēlus, kuri mantoja viņa grāfa titulu:

Frīdrihs Georgs Magnuss fon Bergs (Friedrich Georg Magnus Graf v.Berg, 1845-1938), Sangastes muižas īpašnieks un Igaunijas agronoms,
Aleksandrs Remberts Joahims fon Bergs (Alexander Rembert Joachim Graf v.Berg, 1847-1893), Beļavas muižas (Kortenhof mit Wassilissa) īpašnieks,
Georgs Ēriks Remberts fon Bergs (Georg Erich Rembert Graf v.Berg, 1849-1920), Krievijas Impērijas armijas ģenerālmajors.

Piemiņa

Fon Bergu dzimta 1790. gadā (pēc citiem avotiem 1765. gadā) Beļavas muižas parkā uzcēla kapliču – panteonu. Kapliču apņēma divas apaļas terases ar laukakmeņu sienām.

Pēc Otrā pasaules kara kapliča pilnīgi izdemolēta un izrakņāta. Mūsdienās saglabājušies kaili kapličas ķieģeļu mūri ar kupolpārsegumu, uz augšējās terases atrodamas haotiski samestas kapu plāksnes un bedres. Blakus kapličai muižas parkā izmētāti fasādes un ieejas dekoratīvie elementi un detaļas.^[4]