Leo Svemps
Leo Svemps (dzimis 1897. gada 19. jūlijā, miris 1975. gada 7. martā) bija latviešu gleznotājs un jurists. Rīgas mākslinieku grupas loceklis, Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs (1940—1975) un rektors (1961—1974).
| Leo Svemps | |
|---|---|
 Leo Svemps | |
| Dzimis |
1897. gada 19. jūlijā Beļavas pagasts,  Krievijas Impērija (tagad  Latvija) |
| Miris |
1975. gada 7. martā (77 gadu vecumā) Rīga, Latvijas PSR,  PSRS (tagad Latvija) |
| Tautība | latvietis |
| Nozares | glezniecība |
| Mākslas virziens | ekspresionisms, modernisms |
| Apbalvojumi | Kultūras fonda prēmija (1932, 1936); Atzinības krusts (1938); Latvijas PSR Tautas mākslinieks (1957); PSRS Tautas mākslinieks (1963) |
Biogrāfija
labot šo sadaļuDzimis 1897. gada 19. jūlijā Beļavas pagasta[1] Vecbabrānos pareizticībā pārgājušu Vidzemes latviešu zemnieku ģimenē. Nikolaja Svempa jaunākais brālis. Mācījās Rīgas Pareizticīgo garīgajā seminārā (1909—1917), apgūstot arī ikonu glezniecību. Studēja Maskavas Universitātes Juridiskajā fakultātē (1917—1918), līdztekus mācījās gleznotāja A. Boļšakova studijā (1917), Valsts Brīvajās mākslas darbnīcās pie I. Maškova (1918—1919),[2] kurš atstājis lielu ietekmi uz L. Svempa mākslinieciskās personības veidošanos.
Pēc atgriešanās dzimtenē 1919. gadā turpināja studijas Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē (1920—1925), pēc tam strādāja par advokātu Rīgā un gleznoja, iekļaujoties Rīgas mākslinieku grupā.
1923. g. L. Svemps sarīkoja pirmo personālizstādi.
1934. gadā, kad Maskavā notika Latviešu mākslas izstāde, viņam uzticēja būt par tās iekārtotāju. Viņa glezna "Divas sievietes" tika iegādāta PSRS Valsts mākslas muzeja kolekcijā.
Pēc Latvijas okupācijas sāka strādāt par Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogu, 1947. gadā ievēlēts par profesoru, bija šīs mācību iestādes rektors no 1961. gada.
L. Svemps vairākkārt tika ievēlēts par LSPR Mākslinieku savienības valdes priekšsēdētāju.[2]
1963. g. L. Svempam tika piešķirts PSRS Tautas mākslinieka goda nosaukums.
Miris Rīgā 1975. gada 7. martā, apbedīts Raiņa kapos.
Glezniecība
labot šo sadaļuIzcils kluso dabu meistars, viens no šī žanra pamatlicējiem latviešu glezniecībā. Strādājis eļļas tehnikā, izmantodams spožas, piesātinātas krāsas, dzīvīgu krāsas triepienu un lakas glazējumus.
Agrīnajos Svempa darbos parādījās askētiska lietu pasaule un iezīmējās tumša krāsu gamma. 1920. gadā Rīgā iepazinās ar modernās mākslas propagandētāju un ideologu Romanu Sutu un kļuva par Rīgas mākslinieku grupas dalībnieku, viņa pirmie darbi redzami grupas izstādē 1923. gadā.[1] Šajā gadā sarīkoja arī savu pirmo personālizstādi Valsts mākslas muzejā, kas tolaik atradās Rīgas pilī.
Ietekmējies no modernās franču glezniecības, ko veicināja 1924. gada studijas Parīzē, kad viņš iepazinies kā ar vecmeistaru darbiem, tā arī ar aktuālo franču mākslu. 1920. gadu beigās Svempa darbos parādījās saskanīgi spilgtu krāsu spektri un krāšņas, izsmalcinātas drapērijas, priekšmeti un ziedi. Darbos raksturīgs atraisīts, temperamentīgs un dinamisks alla prima gleznojums, spēcīgi gaismēnu un krāsu kontrasti, kā arī spožs kolorīts. Ainavās vairāk tika uzsvērtas Latvijas dabas īpatnības un raksturs.
1930. gados apceļojis vairākus mākslas centrus Beļģijā, Itālijā un Vācijā.[1] Bez klusajām dabām gleznojis arī portretus un ainavas, tai skaitā, gleznas Rīgas skati un Siguldas cikls.
Svemps bija izcils klusās dabas meistars, viņam ir paliekoša vieta šī žanra attīstīšanā latviešu padomju glezniecībā.[2]
Izstādes
labot šo sadaļuIzstādēs piedalījās kopš 1920. gada. Personālizstādes 1923. , 1956. (kopā ar Arturu Apini), 1968. gadā Rīgā un 1968. gadā Maskavā. Piemiņas izstādes 1977. , 1987. gadā Rīgā un 1987. gadā Beļavā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Biogrāfija un darbi Arhivēts 2014. gada 17. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
- Biogrāfija un darbi
Atsauces
labot šo sadaļu| Priekštecis: Otto Skulme |
Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas rektors Teodora Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas rektors 1961—1974 |
Pēctecis: Edgars Iltners |