Augusts Malvess
Augusts Malvess (1878—1951) bija latviešu arhitekts, kurš pamatā darbojās tautiskā romantisma, vēlāk neoklasicisma stilā. Latvijas Universitātes profesors būvkonstrukciju un būvmateriālu specialitātē (1939). Pēc viņa projektiem uzcelti ap 20 daudzstāvu mūra dzīvojamie nami Rīgā, vairākas sabiedriskās ēkas (tautas nami un biedrību nami) Cēsīs, Smiltenē, Siguldā, Dzērbenē.
| Augusts Malvess | |
|---|---|
 Studiju laikā (ap 1900) | |
| Dzimis |
1878. gada 2. novembrī Vecgulbenes pagasts, Valkas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad  Latvija) |
| Miris |
1951. gada 9. maijā (72 gadu vecumā).svg){kind=small} Rīga, Latvijas PSR (tagad Latvija) |
| Tautība | latvietis |
| Nozares | arhitektūra |
| Mākslas virziens | Jūgendstils, Nacionālais romantisms |
| Slavenākie darbi | ap 20 daudzstāvu mūra dzīvojamo namu Rīgā un citās Latvijas apdzīvotajās vietās |
| Atbalstītāji | Konstantīns Pēkšēns |
Dzīvesgājums Labot
Dzimis 1878. gada 2. novembrī Vecgulbenes pagasta Spalvu mājās, 1886. gadā kopā ar vecākiem pārcēlās uz dzīvi Rīgā. 1899. gadā pabeidza mācības Rīgas pilsētas reālskolā, studēja Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras nodaļā, pēc kuras beigšanas strādāja arhitekta Konstantīna Pēkšēna birojā (1906—1908), bet vēlāk līdz Pirmā pasaules kara sākumam vadīja savu arhitektu biroju (1909—1915).
Pirmā pasaules kara laikā A. Malvess vadīja fabriku celšanu Maskavā un kalnraktuvju būvdarbus Kaukāzā. Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas 1918. gadā atgriezies Latvijā.
1919. gadā piedalījās Latvijas Augstskolas Arhitektūras fakultātes dibināšanā, bija Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātes dekāns (1928—1930), ārkārtas profesors (1939), profesors un katedras vadītājs (1944—1950).
Miris 1951. gada 9. maijā Rīgā,[1] apglabāts Lielajos kapos.
Projektētie nami Labot
- Īres nams ar veikaliem Ģertrūdes ielā 46, Rīgā (kopā ar Konstantīnu Pēkšēnu, 1908)
- Īres nams ar veikalu Stabu ielā 99, Rīgā (1909)
- Raunas Lauksaimnieku biedrības nams (1909)
- Smiltenes Zemkopības biedrības nams (ap 1910)
- Īres nams ar veikaliem Krišjāņa Valdemāra ielā 18, Rīgā (1910)
- Siguldas biedrības "Vidzemes Šveice" nams (1911, nodedzināts 1917)[2]
- Cīruļa īres nams Kuģu ielā 11/13, Rīgā (kopā ar Eiženu Laubi, 1911)
- Bīnca īres nams Klusajā ielā 11, Rīgā (1911)
- Rīgas rūpniecības un amatniecības krājaizdevumu sabiedrības bankas ēka Blaumaņa iela 5a Rīgā (1913)
- Īres nams ar veikalu Ģertrūdes ielā 90, Rīgā (1913)
- Īres nams ar veikalu Tallinas ielā 90, Rīgā (1913)
- Cēsu Viesīgās biedrības nams Raunas ielā 12 (1913, nodedzināts 1919, atjaunots)
- Sējas pagastas skolas nams[3]
- Sešstāvu un piecstāvu dzīvojamā ēka Klijānu ielā 5, Rīgā (1915)
Publikācijas Labot
- Tehniskā vārdnīca būvvietām, būvdarbiem un konstrukcijām (latviešu, vācu un krievu valodās, 1931)
Galerija Labot
-
Bijusī bankas ēka Blaumaņa un Tērbatas ielu stūrī (1913)
-
Bīnca īres nams Klusajā ielā 11, Rīgā (1911)
-
Īres nams ar veikalu Ģertrūdes ielā 90, Rīgā (1913)
-
Īres nams ar veikalu Tallinas ielā 90, Rigā. (1913)
-
Cēsu Viesīgās biedrības nams (labajā pusē, pirms 1940)
.jpg)
Atsauces Labot
- ↑ «gulbenesbiblioteka.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 27. jūnijā. Skatīts: 2017. gada 3. jūlijā.
- ↑ «Siguldas biedrība "Vidzemes Šveice", 1880.-1930.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 13. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 3. jūlijā.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XIII sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 25 558. sleja.