Gulbenes Baltā pils

Gulbenes Baltā pils
Gulbenes Baltā pils
	Gulbenes Baltā pils ap 1910. gadu
Vispārīga informācija
Arhitektūras stils	romiešu villa
Pilsēta	Gulbene
Koordinātas	57°09′42″N 26°45′40″E / 57.16167°N 26.76111°EKoordinātas: 57°09′42″N 26°45′40″E / 57.16167°N 26.76111°E
Pabeigta	1763. gadā, 1859. gadā
Nopostīta	1905. gadā, 1944. gadā

Gulbenes Baltā pils ir neorenesanses stilā celta Vecgulbenes muižas pils Brīvības ielā 14 Gulbenē. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Vēsture

Vecgulbenes muižas kungu māja, saukta par Balto pili, celta romiešu villas stilā. Tās centrālo daļu uzbūvēja 1763. gadā. 1859. gadā Heinrihs Johans Gotlībs fon Volfs ēkas centrālajam korpusam lika piebūvēt vienstāva sānu korpusus un četrstāvu torni ar skatu laukumu augšā, kā arī divstāvu torni ar iebrauktuvi. Pili rotāja daudzi skulpturāli veidojumi un skulptūras, kā arī mākslinieciskiem ornamentiem rotāti metālkalumi. Ap 1895. gadu uzstādīja pieminekli Vacijas kancleram Bismarkam. 1905. gada revolūcijas laikā pili nodedzināja, ugunsgrēks iznīcināja lielo torni un daļu interjera. Pili atjaunoja, taču ne sākotnējā izskatā. Pēc 1920. gada agrārās reformas pili atsavināja tās īpašniekam un nodeva 7. Siguldas kājnieku pulka štāba rīcībā. Sarkanās armijas uzbrukuma laikā Otrā pasaules kara laikā pili 1944. gada augustā daļēji sagrāva, .^[1] Latvijas PSR gados pili pārvaldīja Padomju armija, kas tajā iekārtoja dzīvokļus. Ēka arvien vairāk tika nolaista, kaut 1970. gadu beigās pilij piešķīra republikas nozīmes arhitektūras pieminekļa statusu.

Atmodas kustības laikā 1988. gadā Gulbenes pašvaldība pieņēma lēmumu no pils izlikt tās iedzīvotājus un tajā iekārtot Gulbenes Vēstures un mākslas muzeju. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas pili ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas gādību iekonservēja, logus aiznagloja ar dēļiem.

2005. gadā Gulbenes pilsētas dome Balto pili par 45 000 latu pārdeva uzņēmējam Elmāram Pituram, kurš uzlika jaunu pagaidu jumtu, taču viņa uzņēmums SIA “Gulbenes Baltā pils” bankrotēja un 2017. gadā Vecgulbenes muižas Baltā pils un renovētās manēžas un siernīcas ēkas (viesnīca un restorāns) atkal nonāca izsolē. Gulbenes pašvaldība par 52 900 eiro iegādājās bruģētos laukumus pie oranžērijas ēkas (muzeja), Rūdolfa parku, keramikas darbnīcu un bijušās dārznieka mājas pamatus. Savukārt SIA “A.S.I.M”. par 348 000 eiro nopirka divus muižas nekustamo īpašumu komplektus, tajā skaitā Balto pili un Pils parku par 123 000 eiro.^[2] 2018. gada 20. aprīlī SIA "A.S.I.M." piederošās neapdrošinātās Baltās pils drupas vēlreiz nodega.^[3]