2018. gads Latvijā
gada notikumi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 2018. gada notikumi Latvijā.
Pasaulē: | 2015 2016 2017 - 2018 - 2019 2020 2021 |
Latvijā: | 2015 2016 2017 - 2018 - 2019 2020 2021 |
Laikapstākļi: | 2015 2016 2017 - 2018 - 2019 2020 2021 |
Sportā: | 2015 2016 2017 - 2018 - 2019 2020 2021 |
Kino: | 2015 2016 2017 - 2018 - 2019 2020 2021 |
2018. gads Latvijā pasludināts par Goda ģimenes gadu, kurā plānots godināt daudzbērnu ģimenes, veicināt sabiedrības izpratni par ģimenes lomu sabiedrības attīstībā, kā arī vairot sabiedrības izpratni pret ģimenēm.[1]
Populārākie vārdi 2018. gadā dzimušajiem bija Roberts un Sofija.[2]
Valsts amatpersonas
labot šo sadaļuAmats | Persona | Piezīmes |
---|---|---|
Latvijas Valsts prezidents | Raimonds Vējonis | |
Ministru prezidents | Māris Kučinskis | Kučinska Ministru kabinets |
Saeimas priekšsēdētāja | Ināra Mūrniece | 12. Saeima, 13. Saeima |
Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli
labot šo sadaļu
|
|
Notikumi
labot šo sadaļuJanvāris
labot šo sadaļu- 1. janvāris:
- darbnespējas jeb slimības lapas vairs netiek izsniegtas papīra formātā, bet tikai elektroniskā formā, e-veselības sistēmā.
- Latvijai raksturīgajiem augļiem, dārzeņiem un ogām turpmākos trīs gadus būs piemērota samazinātā PVN likme 5% apmērā.
- 2. janvāris — pie Gūtmaņa alas izveidojās zemes noslīdenis.[15]
- 4. janvāris — zemes nogruvums izpostījis autoceļa P79 posmu.[16]
- 11. janvāris — Solvitas Āboltiņas vietu Saeimā ieņēma Artis Gustovskis.[17]
- 13. janvāris — oficiālā vizītē ieradās Japānas premjerministrs Šindzo Abe.
- 15. janvāris — oficiālā vizītē ieradās Dānijas premjerministrs Larss Leke Rasmusens.
- 26. janvāris — Skrundā atklāja jaunuzcelto VUGD depo.[18]
- 27. janvāra līdz 28. janvārim — Siguldas trasē notika Eiropas čempionāts kamaniņu sportā.[19]
Februāris
labot šo sadaļu- 2. februāris — oficiālā vizītē ieradās Ukrainas premjerministrs Volodimirs Groismans.
Marts
labot šo sadaļu- 22. marts — Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz ar 2019./2020. mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību tikai latviešu valodā vidusskolu posmā.
- 26. marts — reaģējot uz bijušā Krievijas aģenta Sergeja Skripaļa saindēšanu Lielbritānijā un solidarizējoties ar vairākām citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, Latvija izraidīja Krievijas vēstniecības otro sekretāru.
- 31. marts — notika akcija "Vislatvijas vecāku sapulce" pret skolu reformu.
Aprīlis
labot šo sadaļu- 20. aprīlis — Kinoteātrī "Splendid Palace" notika uz Vizmas Belševicas autobiogrāfiskā darba balstītās filmas "Bille" pirmizrāde (rež. Ināra Kolmane), kas veltīta Latvijas simtgadei.
- 22. aprīlis — oficiālā vizītē ieradās Norvēģijas kroņprincis Hokons un kroņprincese Mete Mārita.
- 27. aprīlis:
- pēc Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ielūguma oficiālā vizītē ieradās Zviedrijas kroņprincese Viktorija un princis Dāniels.
- par Latvijas Futbola federācijas prezidentu tika ievēlēts Kaspars Gorkšs, nomainot 22 gadus amatā bijušo Gunti Indriksonu.[20]
Maijs
labot šo sadaļu- 4. maijs — par godu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai, Latvijas Bruņoto spēku parāde notika Madonā.
- 14. maijs — oficiālā vizītē ieradās Šveices prezidents Alēns Bersē.
- 15. maijs — noslēgta Daugavas stadiona rekonstrukcijas pirmā kārta, palielinot tā ietilpību līdz 10 461 sēdvietām.[21]
- 30. maijs — pie Rīgas Brāļu kapiem tika nošauts maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.[22]
Jūnijs
labot šo sadaļu- 7. jūnijs — pēc rekonstrukcijas pirmās kārtas ekspluatācijā tika nodota Mežaparka Lielā estrāde, palielinot skatītāju vietu skaitu līdz 77 000.[23]
- 11. jūnijs:
- divu dienu valsts vizītē Latvijā ieradās Nīderlandes karalis Vilems Aleksandrs. Vizītes laikā karalim tika pasniegts Triju Zvaigžņu ordenis.
- oficiālā vizītē Latvijā ieradās Slovākijas Republikas Nacionālās padomes priekšsēdētājs Andrejs Danko. Tika runāts par abu valstu sadarbību arī reģionālā līmenī, kā arī rosināt Višegradas grupas valstu kopīgas tikšanās ar Baltijas Asambleju.
- 13. jūnijs — oficiālā vizītē Latvijā no 13. līdz 17. jūnijam uzturas Indijas Republikas parlamenta apakšpalātas priekšsēdētāja Sumitra Mahadžana (Sumitra Mahajan).
- 14. jūnijs — Eiropas Centrālās bankas prezidents Mario Dragi izbraukuma sapulcē Rīgā paziņoja par ECB kursa maiņu. Tika paziņots, ka Eiropas Centrālā banka pārstās iepirkt eirozonas valstu obligācijas, kuru iepirkšana bija sākta 2015. gadā un pašreiz sastāda 2,5 triljoni eiro.
- 27. jūnijs — divu dienu valsts vizītē Latvijā ieradās Polijas prezidents Andžejs Duda.
Jūlijs
labot šo sadaļu- 1. jūlijs:
- Slovākija pievienojās NATO kaujas grupai Latvijā, nosūtot 152 karavīru vienību.
- Atklāti XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki, kas noslēdzās 8. jūlijā.
- 3. jūlijs — valsts vizītē Latvijā ieradās Itālijas prezidents Serdžo Matarella.[24]
- 17. jūlijs — liela karstuma apstākļos (Latvijā iestājies karstuma vilnis) Salas purva kūdras ieguves laukos Talsu novada Valdgales pagastā izcēlās ugunsgrēks, kas izvērtās plašā purva un meža ugunsgrēkā.
- 23. jūlijs — nespējot nodzēst purva un meža degšanu Valdgales pagastā valdība lēma lūgt starptautisko palīdzību.
- 24. jūlijs — Valdgales pagasta purva un meža ugunsgrēka dzēšanā iesaistījās Lietuvas helikopters. Līdzīga palīdzība tika lūgta arī no Baltkrievijas.
- 26. jūlijs — kopā ar Latvijas un Lietuvas helikopteriem Valdgales pagasta purva un meža ugunsgrēka dzēšanas darbus uzsāka arī Baltkrievijas helikopters.
- 27. jūlijs — 10 ha platībā izcēlās meža ugunsgrēks Ķemeru nacionālajā parkā netālu no Kaņiera pilskalna takas. Dzēšanas darbos iesaistījās Latvijas NBS helikopters.
- 31. jūlijs — purva un meža ugunsgrēks izcēlies Saklaura (Oļļas) purvā Mazsalacas novada Ramatas pagastā pie Latvijas robežas ar Igauniju.
Augusts
labot šo sadaļu- 1. augusts — uzsākta purva un meža ugunsgrēka dzēšanā Saklaura purvā Ramatas pagastā.
- 2. augusts — meža ugunsgrēks izcēlies Salas novada Salas pagastā pie Biržiem. Turpinājās ugunsgrēka dzēšana Saklaura (Oļļas) purvā Ramatas pagastā un Valdgales pagastā, kur ugunsgrēks izraisījās jau 17. jūlijā.
- 30. augusts — tika atklāts pirmais IKEA veikals Latvijā.[25]
Septembris
labot šo sadaļu- 24. septembris — oficiālā vizītē ieradās Romas pāvests Francisks.[26]
- 29. septembris — Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā tika sagaidīts pirmais četras galvaspilsētas savienojošais pasažieru vilciens "Kijiva-Minska-Viļņa-Rīga".
Oktobris
labot šo sadaļu- 6. oktobris — notika 13. Saeimas vēlēšanas.
- 18. oktobris — tika izdots Nacionālās enciklopēdijas pirmais sējums.[27]
- 25. oktobris — Saeima pieņēma ar Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu saistītos grozījumus Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā.[28]
Miruši
labot šo sadaļuJanvāris
labot šo sadaļu- 8. janvāris — Māris Atgāzis, vēsturnieks un arheologs (dzimis 1935. gadā)
- 9. janvāris — Ņina Oinase, Operetes teātra soliste (dzimusi 1926. gadā)
- 19. janvāris — Uldis-Ivars Grava, žurnālis, sabiedriskais darbinieks un politiķis (dzimis 1938. gadā)
- 23. janvāris — Vilhelms Mihailovskis, fotomākslinieks (dzimis 1942. gadā)
- 24. janvāris:
- Aivars Freimanis, kinorežisors, scenārists un rakstnieks (dzimis 1936. gadā)
- Aleksandrs Kublinskis, komponists (dzimis 1936. gadā)
Februāris
labot šo sadaļu- 13. februāris — Irēna Lagzdiņa, teātra zinātniece, kritiķe, žurnāliste (dzimusi 1936. gadā)
- 16. februāris — Valentīna Freimane, teātra un kino zinātniece (dzimusi 1922. gadā)
- 27. februāris — Astra Mille, žurnāliste (dzimusi 1953. gadā)
Marts
labot šo sadaļu- 1. marts — Gunārs Zemgals, scenogrāfs un filmu mākslinieks (dzimis 1934. gadā)
- 2. marts — Andris Mekšs, aktieris (dzimis 1941. gadā)
- 4. marts — Raits Černajs, inženieris, politiķis un Valsts kontrolieris (dzimis 1948. gadā)
- 10. marts — Ilze Cīrule, valsts ierēdne, VID ģenerāldirektore (dzimusi 1965. gadā)
- 15. marts — Sarmīte Sīle, mākslas zinātniece (dzimusi 1945. gadā)
- 17. marts — Tālivaldis Deksnis, ērģelnieks (dzimis 1946. gadā)
Aprīlis
labot šo sadaļu- 2. aprīlis — Velga Vīlipa, aktrise (dzimusi 1940. gadā)
- 4. aprīlis — Moriss Halle, valodnieks (dzimis 1923. gadā)
- 4. aprīlis — Arnis Vīksna, medicīnas vēsturnieks, pasniedzējs (dzimis 1942. gadā)
Maijs
labot šo sadaļu- 2. maijs — Leonīds Kristovskis, tēlnieks (dzimis 1923. gadā)
- 11. maijs — Aivars Janelsītis, Siguldas gaisa trošu ceļa idejas autors un realizētājs (dzimis 1929. gadā)
- 20. maijs — Imants Prēdelis, fotogrāfs (dzimis 1950. gadā)
- 21. maijs — Imants Melgailis, karikatūrists (dzimis 1923. gadā)
Jūnijs
labot šo sadaļu- 5. jūnijs — Jānis Bojārs, vieglatlēts (dzimis 1956. gadā)
Jūlijs
labot šo sadaļu- 24. jūlijs — Antonija Apele, runas pedagoģe un režisore (dzimusi 1932. gadā)
- 28. jūlijs — Kristers Zeidaks, basketbolists (dzimis 1990. gadā)
Augusts
labot šo sadaļu- 9. augusts — Uģis Brikmanis, režisors (dzimis 1956. gadā)
- 18. augusts — Valentīna Zeile, ekonomiste un politiķe (dzimusi 1937. gadā)
Septembris
labot šo sadaļu- 18. septembris — Uldis Deisons, žurnālists (dzimis 1932. gadā)
- 26. septembris — Valdis Krisbergs, uzņēmējs, noziedznieks un politiķis (dzimis 1944. gadā)
Oktobris
labot šo sadaļu- 10. oktobris — Ungars Savickis, komponists un skaņu režisors (dzimis 1952. gadā)[29]
- 17. oktobris — Valters Frīdenbergs, mūziķis (dzimis 1987. gadā)
- 23. oktobris — Terēze Broka, kordiriģente (dzimusi 1925. gadā)
- 25. oktobris — Mārīte Balode, televīzijas režisore, kultūras žurnāliste (dzimusi 1952. gadā)
Novembris
labot šo sadaļu- 23. novembris — Ēvalds Mugurēvičs, vēsturnieks un arheologs (dzimis 1931. gadā)
- 28. novembris — Arno Upenieks, aktieris (dzimis 1933. gadā)
- 30. novembris — Gints Bērziņš, pianists (dzimis 1966. gadā)
Decembris
labot šo sadaļu- 1. decembris — Pauls Putniņš, dramaturgs, režisors, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1937. gadā)
- 3. decembris — Valentīne Lasmane, filoloģe un nacionālās pretestības kustības dalībniece (dzimusi 1916. gadā)
- 6. decembris — Renāte Šteinberga, aktrise, Operetes teātra soliste (dzimusi 1937. gadā)
- 7. decembris — Astrīda Gulbe, aktrise (dzimusi 1929. gadā)
- 12. decembris — Oļģerts Šalkonis, aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā)
- 20. decembris — Henrihs Vorkals, mākslinieks (dzimis 1946. gadā)
- 31. decembris — Maiga Grīnberga, aktrise (dzimusi 1924. gadā)
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ «2018. gadu Latvijā pasludina par Goda ģimenes gadu». lsm.lv. 2018. gada 30. janvārī. Skatīts: 2018. gada 21. aprīlī.
- ↑ «Roberts un Sofija - populārākie personvārdi 2018. gadā dzimušajiem». lsm.lv. 2019. gada 14. janvārī. Skatīts: 2019. gada 16. janvārī.
- ↑ Par 2018. gada dzīvnieku izvēlēta parastā vāvere
- ↑ 2018. gada putns - pļavu tilbīte
- ↑ «Gada kukainis 2018 - jāņogu raibenis». dabasdati.lv. 2018. gada 6. janvārī. Skatīts: 2018. gada 6. janvārī.
- ↑ «Gada bezmugurkaulnieks 2018 - simtkāji». dabasdati.lv. 2018. gada 17. janvārī. Skatīts: 2018. gada 18. janvārī.
- ↑ Gada gliemis 2018 Arhivēts 2022. gada 21. septembrī, Wayback Machine vietnē. Daba.lv Skatīts: 2022. gada 16. janvārī.
- ↑ Gada koks 2018 – parastais ozols Dabasdati 2018. gada 30. janvārī.
- ↑ «Par Latvijas 2018. gada augu izvēlētas madaras». lsm.lv. 2018. gada 4. janvārī. Skatīts: 2018. gada 4. janvārī.
- ↑ Gada sēne 2018 – milzu apaļpūpēdis Dabasdati 2018. gada 22. janvārī.
- ↑ Gada sūna 2018 – zilganā baltsamtīte Skatīts: 2022. gada 17. janvārī.
- ↑ Gada dzīvotne 2018 - dižkoks Latvijas Dabas fonds 2018. gada 5. janvārī.
- ↑ Latvijas 2018.gada ģeovieta – Raunas Staburags Latvijas Petroglifu centrs 2018. gada 10. janvāris
- ↑ «GADA PIEMINEKLIS – TANĪSKALNS». Arheologubiedriba.lv. 2018. gada 15. martā. Skatīts: 2018. gada 15. martā.[novecojusi saite]
- ↑ Toms Bricis. «Siguldā pie Gūtmaņalas izveidojies zemes noslīdenis». lsm.lv, 2018. gada 2. janvārī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 10. janvārī. Skatīts: 2018. gada 11. martā.
- ↑ «Zemes nogruvums izposta grants ceļa posmu pie Ērgļiem». lsm.lv. 2018. gada 4. janvārī. Skatīts: 2018. gada 11. martā.
- ↑ Liene Barisa-Sermule. «Āboltiņu Saeimā nomaina Kuldīgas novada domes deputāts Gustovskis». lsm.lv, 2018. gada 11. janvārī. Skatīts: 2018. gada 11. martā.
- ↑ Iveta Rozenfelde. «Skrundā jauns un moderns depo». skundasnovads.lv, 2018. gada 26. janvārī. Skatīts: 2018. gada 20. aprīlī.[novecojusi saite]
- ↑ Agris Suveizda. «Sigulda nākamgad uzņems Eiropas čempionātu kamaniņu sportā». sportacentrs.com, 2017. gada 2. martā. Skatīts: 2017. gada 2. martā.
- ↑ «Par LFF prezidentu kļūst Kaspars Gorkšs». Sportacentrs.com (latviešu). 2018-04-27. Skatīts: 2018-04-27.
- ↑ «Oficiāli pabeigta Daugavas stadiona rekonstrukcijas pirmā kārta». Sportacentrs.com (latviešu). 2018-05-16. Skatīts: 2018-05-16.
- ↑ «LTV: Pie Rīgas Brāļu kapiem nošauts maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus» (latviešu). Skatīts: 2018-10-25.
- ↑ «Ekspluatācijā nodota Mežaparka Lielās estrādes atjaunošanas pirmā kārta» (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-06-12. Skatīts: 2018-06-21.
- ↑ «Latviju valsts vizītē apmeklē Itālijas Republikas prezidents». president.lv. 2018. gada 3. jūlijā. Skatīts: 2018. gada 29. septembrī.
- ↑ DELFI. «Reportāža: Durvis ver tirdzniecības milža 'IKEA' veikals Rīgā». DELFI (latviešu), 2018-08-30. Skatīts: 2018-08-30.
- ↑ «Pāvests uzrunā Aglonā aicina būt vienotiem dažādībā» (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-09-25. Skatīts: 2018-09-25.
- ↑ «Pirms valsts svētkiem laiž klajā Nacionālās enciklopēdijas pirmo drukāto sējumu • IRIR.lv». IRIR.lv (lv-LV). 2018-10-15. Skatīts: 2018-10-16.
- ↑ «Saeima dod zaļo gaismu atklātai prezidenta ievēlēšanai». tvnet.lv. 2018. gada 25. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 1. novembrī.
- ↑ «Mūžībā devies komponists un skaņu režisors Ungars Savickis» (latviešu). Skatīts: 2018-10-11.