2018. gads Latvijā

Pasaulē:	2015 2016 2017 - 2018 - 2019 2020 2021
Latvijā:	2015 2016 2017 - 2018 - 2019 2020 2021
Laikapstākļi:	2015 2016 2017 - 2018 - 2019 2020 2021
Sportā:	2015 2016 2017 - 2018 - 2019 2020 2021
Kino:	2015 2016 2017 - 2018 - 2019 2020 2021

Šajā lapā ir apkopoti 2018. gada notikumi Latvijā.

2018. gads Latvijā pasludināts par Goda ģimenes gadu, kurā plānots godināt daudzbērnu ģimenes, veicināt sabiedrības izpratni par ģimenes lomu sabiedrības attīstībā, kā arī vairot sabiedrības izpratni pret ģimenēm.^[1]

Populārākie vārdi 2018. gadā dzimušajiem bija Roberts un Sofija.^[2]

Valsts amatpersonas labot šo sadaļu

Māris Kučinskis, Ināra Mūrniece un Raimonds Vējonis 2018. gada 8. maijā

Amats	Persona	Piezīmes
Latvijas Valsts prezidents	Raimonds Vējonis
Ministru prezidents	Māris Kučinskis	Kučinska Ministru kabinets
Saeimas priekšsēdētāja	Ināra Mūrniece	12. Saeima, 13. Saeima

Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli labot šo sadaļu

Gada putns — pļavu tilbīte

Gada ģeovieta — Raunas Staburags

Gada dzīvnieks — parastā vāvere (Sciurus vulgaris)^[3]
Gada putns — pļavu tilbīte (Tringa totanus)^[4]
Gada kukainis — jāņogu raibenis (Polygonia c-album)^[5]
Gada bezmugurkaulnieks — simtkāji (Chilopoda)^[6]
Gada gliemis — kroklūpas vārpstiņgliemezis (Laciniaria plicata)^[7]
Gada koks — parastais ozols (Quercus robur)^[8]

Gada augs — madaras (Galium)^[9]
Gada sēne — milzu apaļpūpēdis (Calvatia gigantea)^[10]
Gada sūna — zilganā baltsamtīte (Leucobryum glaucum)^[11]
Gada dzīvotne — dižkoks^[12]
Gada ģeovieta — Raunas Staburags^[13]
Gada arheoloģijas piemineklis — Tanīskalns^[14]

Notikumi labot šo sadaļu

Janvāris labot šo sadaļu

1. janvāris:
- darbnespējas jeb slimības lapas vairs netiek izsniegtas papīra formātā, bet tikai elektroniskā formā, e-veselības sistēmā.
- Latvijai raksturīgajiem augļiem, dārzeņiem un ogām turpmākos trīs gadus būs piemērota samazinātā PVN likme 5% apmērā.
2. janvāris — pie Gūtmaņa alas izveidojās zemes noslīdenis.^[15]
4. janvāris — zemes nogruvums izpostījis autoceļa P79 posmu.^[16]
11. janvāris — Solvitas Āboltiņas vietu Saeimā ieņēma Artis Gustovskis.^[17]
13. janvāris — oficiālā vizītē ieradās Japānas premjerministrs Šindzo Abe.
15. janvāris — oficiālā vizītē ieradās Dānijas premjerministrs Larss Leke Rasmusens.
26. janvāris — Skrundā atklāja jaunuzcelto VUGD depo.^[18]
27. janvāra līdz 28. janvārim — Siguldas trasē notika Eiropas čempionāts kamaniņu sportā.^[19]

Februāris labot šo sadaļu

2. februāris — oficiālā vizītē ieradās Ukrainas premjerministrs Volodimirs Groismans.

Marts labot šo sadaļu

22. marts — Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz ar 2019./2020. mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību tikai latviešu valodā vidusskolu posmā.
26. marts — reaģējot uz bijušā Krievijas aģenta Sergeja Skripaļa saindēšanu Lielbritānijā un solidarizējoties ar vairākām citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, Latvija izraidīja Krievijas vēstniecības otro sekretāru.
31. marts — notika akcija "Vislatvijas vecāku sapulce" pret skolu reformu.

Aprīlis labot šo sadaļu

20. aprīlis — Kinoteātrī "Splendid Palace" notika uz Vizmas Belševicas autobiogrāfiskā darba balstītās filmas "Bille" pirmizrāde (rež. Ināra Kolmane), kas veltīta Latvijas simtgadei.
22. aprīlis — oficiālā vizītē ieradās Norvēģijas kroņprincis Hokons un kroņprincese Mete Mārita.
27. aprīlis:
- pēc Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ielūguma oficiālā vizītē ieradās Zviedrijas kroņprincese Viktorija un princis Dāniels.
- par Latvijas Futbola federācijas prezidentu tika ievēlēts Kaspars Gorkšs, nomainot 22 gadus amatā bijušo Gunti Indriksonu.^[20]

Maijs labot šo sadaļu

4. maijs — par godu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai, Latvijas Bruņoto spēku parāde notika Madonā.
14. maijs — oficiālā vizītē ieradās Šveices prezidents Alēns Bersē.
15. maijs — noslēgta Daugavas stadiona rekonstrukcijas pirmā kārta, palielinot tā ietilpību līdz 10 461 sēdvietām.^[21]
30. maijs — pie Rīgas Brāļu kapiem tika nošauts maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.^[22]

Jūnijs labot šo sadaļu

7. jūnijs — pēc rekonstrukcijas pirmās kārtas ekspluatācijā tika nodota Mežaparka Lielā estrāde, palielinot skatītāju vietu skaitu līdz 77 000.^[23]
11. jūnijs:
- divu dienu valsts vizītē Latvijā ieradās Nīderlandes karalis Vilems Aleksandrs. Vizītes laikā karalim tika pasniegts Triju Zvaigžņu ordenis.
- oficiālā vizītē Latvijā ieradās Slovākijas Republikas Nacionālās padomes priekšsēdētājs Andrejs Danko. Tika runāts par abu valstu sadarbību arī reģionālā līmenī, kā arī rosināt Višegradas grupas valstu kopīgas tikšanās ar Baltijas Asambleju.
13. jūnijs — oficiālā vizītē Latvijā no 13. līdz 17. jūnijam uzturas Indijas Republikas parlamenta apakšpalātas priekšsēdētāja Sumitra Mahadžana (Sumitra Mahajan).
14. jūnijs — Eiropas Centrālās bankas prezidents Mario Dragi izbraukuma sapulcē Rīgā paziņoja par ECB kursa maiņu. Tika paziņots, ka Eiropas Centrālā banka pārstās iepirkt eirozonas valstu obligācijas, kuru iepirkšana bija sākta 2015. gadā un pašreiz sastāda 2,5 triljoni eiro.
27. jūnijs — divu dienu valsts vizītē Latvijā ieradās Polijas prezidents Andžejs Duda.

Jūlijs labot šo sadaļu

1. jūlijs:
- Slovākija pievienojās NATO kaujas grupai Latvijā, nosūtot 152 karavīru vienību.
- Atklāti XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki, kas noslēdzās 8. jūlijā.
3. jūlijs — valsts vizītē Latvijā ieradās Itālijas prezidents Serdžo Matarella.^[24]
17. jūlijs — liela karstuma apstākļos (Latvijā iestājies karstuma vilnis) Salas purva kūdras ieguves laukos Talsu novada Valdgales pagastā izcēlās ugunsgrēks, kas izvērtās plašā purva un meža ugunsgrēkā.
23. jūlijs — nespējot nodzēst purva un meža degšanu Valdgales pagastā valdība lēma lūgt starptautisko palīdzību.
24. jūlijs — Valdgales pagasta purva un meža ugunsgrēka dzēšanā iesaistījās Lietuvas helikopters. Līdzīga palīdzība tika lūgta arī no Baltkrievijas.
26. jūlijs — kopā ar Latvijas un Lietuvas helikopteriem Valdgales pagasta purva un meža ugunsgrēka dzēšanas darbus uzsāka arī Baltkrievijas helikopters.
27. jūlijs — 10 ha platībā izcēlās meža ugunsgrēks Ķemeru nacionālajā parkā netālu no Kaņiera pilskalna takas. Dzēšanas darbos iesaistījās Latvijas NBS helikopters.
31. jūlijs — purva un meža ugunsgrēks izcēlies Saklaura (Oļļas) purvā Mazsalacas novada Ramatas pagastā pie Latvijas robežas ar Igauniju.

Augusts labot šo sadaļu

1. augusts — uzsākta purva un meža ugunsgrēka dzēšanā Saklaura purvā Ramatas pagastā.
2. augusts — meža ugunsgrēks izcēlies Salas novada Salas pagastā pie Biržiem. Turpinājās ugunsgrēka dzēšana Saklaura (Oļļas) purvā Ramatas pagastā un Valdgales pagastā, kur ugunsgrēks izraisījās jau 17. jūlijā.
30. augusts — tika atklāts pirmais IKEA veikals Latvijā.^[25]

Septembris labot šo sadaļu

24. septembris — oficiālā vizītē ieradās Romas pāvests Francisks.^[26]
29. septembris — Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā tika sagaidīts pirmais četras galvaspilsētas savienojošais pasažieru vilciens "Kijiva-Minska-Viļņa-Rīga".

Oktobris labot šo sadaļu

6. oktobris — notika 13. Saeimas vēlēšanas.
18. oktobris — tika izdots Nacionālās enciklopēdijas pirmais sējums.^[27]
25. oktobris — Saeima pieņēma ar Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu saistītos grozījumus Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā.^[28]

Miruši labot šo sadaļu

Pamatraksts: 2018. gadā mirušie

Uldis-Ivars Grava

Ilze Cīrule