Dārzenis

lakstaugs, kura sulīgās daļas (saknes, lapas, lapu kātus, augļus) lieto uzturā

Dārzenis ir kultivēts, ēdams lakstaugs, kura sulīgās daļas (saknes, lapas, augļus) lieto uzturā.[1] Terminam "dārzenis" nav zinātniska skaidrojuma; tā nozīme, galvenokārt, ir izveidojusies kulinārijas un kultūras tradīciju ietekmē. Tādēļ šis termins bieži vien ir patvaļīgs un subjektīvs, piemēram, daži cilvēki uzskata, ka arī sēnes ir dārzeņi, bet citi tās iedala atsevišķā grupā, jo sēnes vispār nav augi. Tāpat sadzīvē lietotais iedalījums dārzeņos un augļos ir visai nosacīts, jo nereti pārtikā izmantojamā dārzeņa daļa ir tieši viņa auglis.

Dažādi dārzeņi

Dārzeņi ir sabalansēta un veselīga uztura būtiska sastāvdaļa, jo tajos ir daudz uzturvielu, vitamīnu un minerālvielu. Tos var izmanot gan svaigā veidā, gan speciāli gatavojot, piemēram, vārot, cepot vai konservējot. Lielākoties dārzeņi nav saldi, bet atsevišķos gadījumos tos var izmanot, lai pagatavotu saldo ēdienu, piemēram, mannas putru ar ķirbi. Dārzeņus var audzēt gan piemājas dārzā, gan lielos tīrumos.

Ķīmiskais sastāvs labot šo sadaļu

Svaigos dārzeņos lielāko daļu aizņem ūdens, kas tajos parasti ir vairāk par 70%. No uzturvielām dārzeņos vairāk ir ogļhidrāti, galvenokārt cietes veidā, dažos augos arī cukuri. Vidēji ogļhidrātu saturs ir 3—20%.[2] Pārējo uzturvielu vidējie daudzumi ir nelieli: olbaltumvielas parasti ir ne vairāk kā 3,5%, bet tauki ne vairāk kā 0,5%. Gan augļi, gan dārzeņi ir bagāti ar dažādiem vitamīniem, minerālvielām, organiskām skābēm un ēteriskām eļļām.[3]

Dārzeņu vidū ir arī izņēmumi, kuros iepriekšminēto vielu daudzumi var atšķirties, piemēram, bietēs cukuri var būt līdz 11%, bet burkānos — 7%. Īpašu vietu ieņem kartupeļi, to bumbuļos ir 10—25% cietes. Tāpēc, raksturojot uzturlīdzekļus, kartupeļus pieskaita pamatproduktiem, nevis pārējiem dārzeņiem.[2] Pākšaugi: pupas un zirņi ir bagāti ar olbaltumvielām.[3] Kāpostos olbaltumvielu nav daudz, taču tās ir bioloģiski pilnvērtīgas, jo satur cilvēku dzīvībai nepieciešamas aminoskābes.[4]

No minerālvielām dārzeņos visvairāk ir kālija, kalcija un magnija. Tie ir nozīmīgs mikroelementu (joda, mangāna, cinka, dzelzs, vara, kobalta, molibdēna, broma) avots.[4]

Ar dārzeņiem tiek uzņemti arī dažādi vitamīni, tie ir galvenais C vitamīna avots. No ikdienā lietotajiem dārzeņiem visvairāk vitamīnu ir kāpostos, paprikā un spinātos. Vitamīnu daudzums ir atkarīgs no augu šķirnes, audzēšanas apstākļiem un uzglabāšanas,[2] kā arī no ēdiena pagatavošanas veida. Tie zūd termiskās apstrādes un ilgstošas glabāšanas laikā.

Dārzeņiem garšu un smaržu piešķir aromātiski savienojumi. Visu svaigu augu saknēs un lapās nelielā daudzumā atrodas fitoncīdi. Tās ir gaistošas vielas, kas pasargā augu no mikroorganismiem. Sevišķi daudz šīs vielas izdala ķiploki, sīpoli un mārrutki.

Ietekme uz veselību labot šo sadaļu

Slimību profilakses un kontroles centrs iesaka pieaugušiem cilvēkiem lietot ap 500 g augļu un dārzeņu dienā, no kuriem vismaz puse tiek patērēti svaigā veidā.[5] Šajā gadījumā kartupeļi netiek pieskaitīti dārzeņiem.

Dārzeņos ir daudz šķiedrvielu un pektīnvielu, kas nepieciešamas gremošanas orgānu normālai darbībai. Tās veicina zarnu kustības jeb peristaltiku un iztukšošanos, saista toksiskās vielas un aizkavē ar uzturu uzņemtā holesterīna uzsūkšanos asinīs, kā arī noder par barību zarnu mikroflorai.

Organiskās skābes un aromātiskās vielas veicina ēstgribu un gremošanas sulu izdalīšanos.

Organisma audu reakcija normālos apstākļos ir tuva neitrālai. Dzīvnieku valsts uzturlīdzekļos esošo olbaltumvielu šķelšana rada skābu vidi, bet dārzeņu minerālvielu bāziskā reakcija to neitralizē. Līdz ar to dārzeņu lietošana palīdz uzturēt skābju un sārmu līdzsvaru organismā.[4] Augu minerālvielas nodrošina normālu vielmaiņu, skeleta muskuļu un sirdsdarbību, zobu un kaulu stiprību, asins recēšanu un hemoglobīna veidošanos, nervu sistēmas darbību un imunitāti.[5]

C un E vitamīniem, A vitamīnam un tā priekštečiem — karotinoīdiem — piemīt antioksidantu īpašības. Tie novērš nevajadzīgus un kaitīgus vielu oksidēšanās procesus audos, šūnu membrānu bojājumus, aizsargā imūnsistēmu, aizkavē vēža rašanos, pazemina holesterīna līmeni asinīs un aizkavē aterosklerozes attīstību. Karotinoīdi, kas atrodas dzeltenas un sarkanas krāsas augļos un dārzeņos, cilvēka organismā pārvēršas A vitamīnā. Kopā ar zaļajos lapu dārzeņos esošo luteīnu tie palīdz saglabāt acu veselību — neļauj attīstīties acs lēcas apduļķojumam jeb kataraktai, kā arī radzenes un tīklenes bojājumiem.[5]

Augu izdalīto fitoncīdu pretmikrobā darbība pasargā arī cilvēkus no infekcijas slimību izraisītājiem.

Dārzeņu grupas labot šo sadaļu

 
Dārzeņu un augļu savstarpējā saistība. Piemēram, tomāts pieder abām grupām.

Dārzeņu dalījums grupās ir atkarīgs no reģiona un valstu iedzīvotāju ieradumiem un kulinārajām tradīcijām. Tos var grupēt, pamatojoties uz botāniskajiem, kulinārajiem vai citiem kritērijiem.
Pēc saimnieciskās izmantošanas dārzeņus iedala:

  • kāpostaugi (galviņkāposti, kolrābji, brokoļi, ziedkāposti),
  • sakņaugi (burkāni, bietes, redīsi, kāļi, rutki, pastinaki, sakņu selerijas),
  • sīpolaugi (sīpoli, ķiploki, puravi, maurloki),
  • lapu dārzeņi (salāti, spināti, skābenes),
  • ķirbjaugi (ķirbji, kabači, patisoni, gurķi),
  • pākšaugi (zirņi, pupas, soja),
  • garšaugi (dilles, pētersīļi, mārrutki).[2]

Cits iedalījums var būt pēc pārtikā izmantotās auga daļas, piemēram,

  • lapu dārzeņi (kāposti, salāti, spināti, dilles, skābenes, rabarberi),
  • sakņu dārzeņi (burkāni, bietes, redīsi, kāļi, pastinaki, rutki, sakņu selerijas),
  • ziedu dārzeņi (ziedkāposti, brokoļi),
  • augļu dārzeņi (tomāti, gurķi, ķirbji, pipari, pākšaugi).[4]

Izplatītu dārzeņu saraksts labot šo sadaļu

Pasaulē zināmas vairāk nekā 120 dārzeņu sugas, no kurām Latvijā audzē aptuveni 30:[2]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996. Dārzenis tezaurs.lv
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Z. Zariņš, L. Neimane Uztura mācība. Rīga : Rasa ABC, 2002. 213.-214. lpp. ISBN 9984-653-59-5
  3. 3,0 3,1 Daina Kārkliņa, Inga Ciproviča. Pārtikas produktu tehnoloģija. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2008. 47. un 67. lpp. ISBN 978-9984-45-156-5.
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 Populārā medicīnas enciklopēdija Dārzeņi Arhivēts 2020. gada 25. jūnijā, Wayback Machine vietnē. Skatīts: 04.01.2024.
  5. 5,0 5,1 5,2 Augļi un dārzeņi uzturā Skatīts: 04.01.2024.

Ārējās saites labot šo sadaļu