Simtkāji
Simtkāji jeb lūpkāji (Chilopoda) ir daudzkāju apakštipa klase (reizēm apakšklase).
| Simtkāji | |
|---|---|
_3.jpg) Parastā kaulene (Lithobius forficatus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Apakštips | Daudzkāji (Myriapoda) |
| Klase | Simtkāji (Chilopoda) |
| Sinonīmi | |
| Lūpkāji | |
| Iedalījums | |
 Simtkāji Vikikrātuvē | |
Raksturojums labot šo sadaļu
Plēsēji, uzbrūk sliekām, kukaiņiem. Ātri pārvietojas, medī parasti naktīs.
Simtkāju taustekļi ir gari un pavedienveida ar vienādiem posmiem. Žokļu aparātu veido neposmotu augšžokļu pāris un divi pāri apakšžokļu. Apakšžokļu pāri savienoti pa viduslīniju. Otrā pāra apakšžokļi kājveida, to distālā daļa funkcionē kā taustekļi. Saliktā acs parasti sastāv no irdeni izvietotām fasetēm. Viduklis nodalījumos nesadalās. Pirmajam vidukļa segmentam ir posmainas sirpjveida ekstremitātes, kas nobeidzas ar smaili, kuras galā atrodas indes dziedzera atvere. Šis pārveidoto kāju pāris izveido spēcīgas knaibles, kas raksturīgas simtkāju klasei. Vidukļa segmentu 19 līdz daudzi desmiti. Vidukļa segmentācija dažos gadījumos homonoma (viduklis sastāv no vienādiem segmentiem); citos gadījumos tā heteronoma — lielie segmenti mijas ar īsākiem, kuriem nav stigmu. Segmentiem ir labi attīstītas pleiras (sānu daļas). Stigmas parasti uz pleirām. Traheju sistēma labi attīstīta. Uz vidukļa priekšpēdējā segmenta kā tēviņam, tā mātītēm ir nepāra dzimumatvere; trešais kaudālais segments dzimumatveru priekšā ar kāju rudimentiem, kas pārvērtušies par ārējiem dzimuma piedēkļiem.
Sistemātika labot šo sadaļu
Pasaulē ir zināmas vairāk nekā 3500 simtkāju sugas. Latvijā sastopamas 13 sugas.
Ārējās saites labot šo sadaļu
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Simtkāji |