Valentīne Lasmane

Valentīne Lasmane dzimusi Jaunzeme (1916—2018) bija latviešu filoloģe un nacionālās pretestības kustības dalībniece.

Valentīne Lasmane
pirms 1940. gada
pirms 1940. gada
Personīgā informācija
Dzimusi 1916. gada 16. maijā
Kremenčuka, Poltavas guberņa (tagad Karogs: Ukraina Ukraina)
Mirusi 2018. gada 3. decembrī (102 gadi)
Valsts karogs: Zviedrija Stokholma, Zviedrija
Tautība latviete
Nodarbošanās filoloģe

DzīvesgājumsLabot

Dzimusi 1916. gada 16. maijā Kremenčukā Pirmā pasaules kara latviešu bēgļa mērnieka Kārļa Jaunzemja un viņa ukraiņu sievas ģimenē. 1921. gadā viņas ģimene atgriezās tēva dzimtenē un sākumā dzīvoja tēva mātes "Grotu" mājās pie Vējupītes Siguldas apkārtnē.[1] Mācījās Rīgas pilsētas 40. pamatskolā, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā (1930—1934), studēja Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes Baltu filoloģijas nodaļā (1934—1942). Pēc Latvijas okupācijas strādāja Latvijas Telegrāfa aģentūrā LETA (1940—1941) par reģionālo ziņu redaktori, Vācu okupācijas laikā bija latviešu valodas skolotāja Malnavas Lauksaimniecības skolā (1941—1942). 1944. gadā iesaistījās Latvijas Centrālās padomes darbā, 26. septembrī ieradās Ventspilī, kur palīdzēja bēgļiem no Kurzemes nokļūt Gotlandes salā, bet 26. novembrī viņa pārcēlās pār jūru uz Zviedriju. Pēc Otrā pasaules kara beigām trimdā rakstīja reportāžas un recenzijas, kas publicētas laikrakstā "Latvju Ziņas", žurnālā "Brīvība", "Jaunā Gaita". Recenzēja Alberta Bela, Andreja Eglīša un citu rakstnieku darbus, almanahu "Varavīksne".

1970. gadā, Latvijas apmeklējuma laikā, gan viņu, gan vīru Albertu Lasmani aizturēja VDK un desmit dienas pēc kārtas pratināja saistībā ar viņas vīra māsas Lidijas Doroņinas-Lasmanes apsūdzību pretpadomju darbībā. Kad 1983. gadā Lidiju Lasmani trešo reizi notiesāja, Valentīne Lasmane veica milzu darbu, lai izvērstu skaļu starptautisku akciju, iesaistot starptautiskas cilvēktiesību organizācijas. Bija latviešu valodas skolotāja Minsteres latviešu ģimnāzijā (1983—1984).

Mirusi 2018. gada 3. decembrī Tēbijā pie Stokholmas.[2]

DaiļradeLabot

  • "Larobok i lettiska" ("Latviešu valodas mācība zviedru valodas pratējiem", 1980, ar pārskatu par latvieši valodas gramatiku)
  • "A course of modern Latvian" ("Mūsdienu latviešu valodas kurss", 1985)
  • "Latviešu-zviedru sarunu valodas vārdnīca" (1993, kopā ar H. Sellebranti)
  • "Pāri jūrai" (1990, Stokholmā) — atmiņas par 1944.—1945. gada notikumiem un 130 laivu bēgļu liecību apkopojums
  • "Nakts jau nav tikai gulēšanai" (2020) — dzīvesstāsts Gaita Grūtupa sakārtojumā un literārajā redakcijā sērijā "Bezbailīgie"

ApbalvojumiLabot

Tēls kinematogrāfāLabot

LiteratūraLabot

  • Pārcēlāji. Mansards, 2021.

AtsaucesLabot

  1. Ar godīguma mēru caur liesmām un neziņu... Anita Mellupe, laikraksts Latvietis Nr. 637, 2021. gada 17. februārī
  2. timenote.info

Ārējās saitesLabot