Kroklūpas vārpstiņgliemezis
Kroklūpas vārpstiņgliemezis (Laciniaria plicata) ir sīku sauszemes gliemežu suga. Franču dabaszinātnieks Žaks Draparno sugu aprakstīja 1801. gadā. Suga ir ierakstīta Zviedrijas Sarkanajā grāmatā, kā apdraudēta ierobežotas izplatības dēļ.[1]
Kroklūpas vārpstiņgliemezis Laciniaria plicata (Draparnaud, 1801) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Gliemji (Mollusca) |
Klase | Gliemeži (Gastropoda) |
Apakšklase | Plaušgliemeži (Pulmonata) |
Kārta | Kātacu plaušgliemeži (Stylommatophora) |
Dzimta | Vārpstiņgliemeži (Clausiliidae) |
Ģints | Laciniaria |
Suga | Kroklūpas vārpstiņgliemezis (Laciniaria plicata) |
Kroklūpas vārpstiņgliemezis Vikikrātuvē |
2018. gadā kroklūpas vārpstiņgliemezis tika izraudzīts par Latvijas Gada gliemi, kā suga, kas var kalpot par indikatoru augstvērtīgiem, ilgstoši neskartiem mežu biotopiem.[2]
Apraksts
labot šo sadaļuČaula ir vārpstveida, samērā slaida ar 12—13 vijumiem[3], vītņojuma apakšējā trešdaļā nedaudz cilindriska. Tā ir 15—18 mm gara un 3,3—3,6 mm diametrā. Čaulas ieeja plata, tās mala jeb lūpa liela un atliekta, ar 6—9 lūpas zobiņiem. Atsevišķiem eksemplāriem šie zobiņi var būt mazi, vai pat vispār nebūt. Apakšējais zobs neliels ar ieliekumu lejas daļā. Apakšējais valnītis čaulas iekšienē veido 2—3 rievas. Čaulas ieejā redzams tikai viena — augšējā palatālā valnīša gals. Krāsa tumši sarkanīgi brūna. Čaulas virsma ar lielām un regulārām ribām. Uz priekšpēdējā vijuma apmēram 6—7 ribas katrā milimetrā. Ribu virsmas šuves tuvumā var būt ar it kā baltu krāsojumu.[3]
Izplatība un biotopi
labot šo sadaļuKroklūpas vārpstiņgliemezis ir tipiska mežu suga. Sastopama jauktajos un lapu koku mežos, vietās ar kaļķainām augsnēm un dolomīta atsegumiem, kā arī uz mitrām klintīm un mūriem.[2] Tā kā sugas apdzīvotie biotopi parasti ir fragmentēti, tas ierobežo arī kroklūpas vārpstiņgliemežu izplatību.
Suga ir izplatīta Viduseiropā un Austrumeiropā ar izkliedētām atradnēm Dānijā un Vācijas ziemeļos.[1] Samērā bieži sastopama visā Latvijas teritorijā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Gärdenfors Ulf, red (2010). Rödlistade arter i Sverige 2010 = The 2010 red list of Swedish species. ISBN 978-91-88506-35-1.
- ↑ 2,0 2,1 «Latvijas Malakologu biedriba :: Gada gliemis 2018». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 21. septembrī. Skatīts: 2024. gada 28. janvārī.
- ↑ 3,0 3,1 M. Rudzīte, E. Dreijers, L. Ozoliņa Moll, E. Parele, D, Pilāte, M. Rudzītis, A. Stalažs. Latvijas gliemji (Sugu noteicējs), LU Akadēmiskais apgāds, Rīga, 2010, 91. lpp.