Birži (Salas pagasts)
- Šis raksts ir par apdzīvotu vietu Salas pagastā. Par citām jēdziena Birži nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Birži ir apdzīvota vieta Jēkabpils novada Salas pagastā. Izvietojusies Ziemeļsusējas pietekas Podvāzes krastos autoceļu P72 un P75 krustojumā 12 km no pagasta centra Salas, 13,5 km no novada centra Jēkabpils un 144 km no Rīgas.
| Birži | |
|---|---|
| Lielciems | |
 Podvāzes upe Biržos | |
  Birži | |
| Koordinātas: 56°24′23″N 25°46′21″E / 56.40639°N 25.77250°EKoordinātas: 56°24′23″N 25°46′21″E / 56.40639°N 25.77250°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Novads | Jēkabpils novads |
| Pagasts | Salas pagasts |
| Platība | |
| • Kopējā | 0,994 km2 |
| Augstums | 93 m |
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |
| • kopā | 493 |
| • blīvums | 570,4/km² |
| Pasta nodaļa | LV-5230 Sala |
 Birži Vikikrātuvē | |
Apdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās Biržu muižas[3] (Groß-Buschhof) centra nozīmīgu ceļu krustojumā. 17. gadsimta vidū kļuva par ievērojamu ražošanas centru, Biržu dzelzs cepļi devuši 1800 mucu čuguna gadā. Te bijuši stikla, kaļķu un darvas cepļi, kālija (sodas) un ziepju vārītava, divas kokzāģētavas un mucu darbnīcas.[4]
Līdz 1949. gadam bija Biržu pagasta (vēlāk, līdz 1975. gadam — Biržu ciema) centrs.[5] Par lielāku apdzīvoto vietu Birži izveidojušies pēckara gados. Biržos atrodas pamatskola, Biržu pamatskola,[6] kultūras nams, bibliotēka, viesu nams, luterāņu baznīca. Apskates objekti ir bijušās Biržu mācītājmuižas dzīvojamās un saimnieciskās ēkas, tajā skaitā ūdensdzirnavas.[7] 1,5 km uz austrumiem no ciema atrodas Biržu lidlauks, kurā ierīkota rallijkrosa trase.
Pie Biržiem atrodas dolomīta karjers, kur ieguve notika 1984.-1993. gadā. Karjera dibenā zem ūdens saglabājušās dzelzceļa sliedes un gulšņi.[8] Biržu dolomītu uzskata par Latvijā cietāko un izturīgāko.[9]
Iedzīvotāji
labot šo sadaļu
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| [10] | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Cilvēki
labot šo sadaļu- Gerhards Aleksandrs fon Zass (Gerhard Alexander Freiherr von Saß, 1718—1790), Prūsijas armijas ģenerālleitnants.
- Ansis Līventāls (1803—1878), latviešu dzejnieks, grāmatu izplatītājs un tulkotājs no vācu valodas dzīvoja Biržos un apglabāts Biržu kapsētā.
- Jākobs Florentīns Lundbergs (1782—1858), luterāņu mācītājs un rakstnieks, vācu apgaismības laikmeta literatūras tulkotājs latviešu valodā. Latviešu literārās biedrības dibinātājs (1824) un tās vadītājs (1838—1845).
- Kārlis Augusts Līventāls (1844—1900), Rīgas Politehniskās augstskolas tautsaimniecības profesors (no 1878) un direktors (1885—1891).
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Vietvārdu datubāze: Informācija par Biržiem». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
- ↑ LĢIA vietvārdu datubāze
- ↑ «Pilis.lv Biržu muiža». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2011. gada 5. augustā.
- ↑ Lūcija Ķuzāne, “Sēlijas vēsturiskā hronika”. Latvijas Kultūras fonds, “Sēļu zeme”, 1995., Rīga, 130.-155. lpp.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ «Biržu internātpamatskola». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. aprīlī. Skatīts: 2011. gada 5. augustā.
- ↑ «Salas novads. Arhitektūras pieminekļi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 7. oktobrī. Skatīts: 2011. gada 5. augustā.
- ↑ «Biržu karjera nogrimušais dzelzceļš – Daivings.lv». daivings.lv. Skatīts: 2023-06-03.
- ↑ Anita Biseniece. Ģeogrāfija 6. klasei. Rīga : Apgāds Zvaigzne ABC, SIA, 2002. 91. lpp. ISBN 9984-22-115-6.
- ↑ «geo.stat.gov.lv». Skatīts: 2023. gada 31. augustā.
 | Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |