Atvērt galveno izvēlni

Latvijas skolu reformas ir skolu reformas Latvijā, kas aizsākās 1995. gadā un turpinājās 2004. gadā ar valsts un pašvaldību finansēto vidusskolu Latvijas mazākumtautību izglītības programmu pakāpenisku pāreju uz divvalodu izglītību (60% latviski un 40% mazākumtautību valodās).

2009. gadā sākās strauja skolu skaita samazināšana Rīgā un Latvijas novados, bet 2017. gadā pieņēma lēmumu par pāreju uz mācībām latviešu valodā no 2019. līdz 2022. gadam.

Divvalodu izglītības reformasLabot

Latvijas PSR laikā 1960. gados tika izveidotas divplūsmu skolas, kurās skolēni mācījās gan latviešu, gan krievu valodā. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas daudzas divplūsmu skolas tika sadalītas vai likvidētas. 1995. gadā tika veikti grozījumi Latvijas Izglītības likumā, nosakot, ka mazākumtautību skolās trīs priekšmeti vidusskolās un divi priekšmeti pamatskolās mācāmi latviešu valodā. 1999. gadā Latvijas skolās sāka ieviest divvalodu izglītības programmas, kas paredzēja ieviest četrus mazākumtautību skolu pamatizglītības programmu modeļus.

2004. gadā visās Latvijas mazākumtautību skolās tika uzsākta pāreja uz divvalodu izglītību, pakāpeniski palielinot to mācību priekšmetu skaitu, kas apgūstami valsts valodā.[1]

Par spīti krievu skolu protestiem, līdz 2006. gadam valsts un pašvaldību vidusskolu mazākumtautību izglītības programmas 10.—12. klasēs tika pārveidotas tā, lai vismaz 60% mācību stundu notiktu latviešu valodā.

2009.—2011. gada reformaLabot

 
Krievu skolu aizstāvības štāba 2003. gadā rīkots protesta gājiens pret mazākumtautību skolu pāreju uz divvalodu izglītību

Latvijas finanšu un pārvaldes krīzes apstākļos Rīgas Domes deputāti 2009. gadā nolēma Rīgā slēgt desmit skolas un pievienot tās citām mācību iestādēm, bet līdz 2011. gadam likvidēt 16 skolas. Tāpat pašvaldība nolēma vairs neuzturēt skolu ēkas, kuras tika īrētas no privātīpašniekiem, kā arī atbrīvot telpas, kuras nav īsti piemērotas mācībām. Apvienojamajās skolās, kas atradās tuvu viena otrai, tika apvienota to administrācija.

Līdz 2009. gada 1. septembrim tika apvienotas šādas skolas:

Pēc šī paša lēmuma līdz 2010. gada 1. septembrim tika apvienotas šādas skolas:

Savukārt līdz 2011. gada 1. septembrim

Rīgas domes Izglītības, sporta un jaunatnes departamenta direktors Guntis Helmanis pieļāva, ka reorganizācijas rezultātā darbu varētu zaudēt ap 400 pedagogu, bet daļa no viņiem varētu ieņemt vietas, kuras atstāj pensijas vecumu sasniegušie skolotāji. Reorganizācijas rezultātā Rīgas pašvaldība 2009. gadā plānoja ieekonomēt vairāk nekā 200 000 latu, bet 2010. gadā — 1,7 miljonus latu.[2]

2019.—2022. gada reformaLabot

2017. gada oktobrī tālaika Latvijas izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ierosināja veikt grozījumus Latvijas Republikas Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, paredzot no 2019./2020. līdz 2021./2022. mācību gadam mazākumtautību izglītības iestādēs veikt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā. Vispirms plānots sākt pāreju uz jaunu divvalodu izglītības modeli 7.—9. klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiks mācīti valsts valodā, bet pēc 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus. Neraugoties uz Latvijas Krievu savienības un Krievu skolu atbalsta štāba protestiem, 2018. gada 22. martā 12. Saeima pieņēma šos grozījumus.[3]

Izglītības un Zinātnes ministrijas priekšlikums (2016)Labot

2016. gadā ministrs Kārlis Šadurskis ierosināja arī slēgt vai apvienot Rīgas vidusskolas ar skolēnu skaitu zem 800, no kurām liela daļa ir mazākumtautību skolas, kam nepiekrita Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs:[4]

Rīgas domes priekšlikums (2019)Labot

2019. gada 13. februārī Rīgas domes Izglītības iestāžu tīkla optimizācijas komisijas sēdē nolēma pilnveidot un optimizēt Rīgas izglītības iestāžu tīklu, lai "nodrošinātu kvalitatīvas pamatizglītības pieejamību galvaspilsētas apkaimēs, attīstītu skolu mācību vides modernizēšanu, veicinātu izglītības kvalitātes paaugstināšanu vidusskolās, kā arī vienlaikus risinātu pirmsskolas izglītības pieejamību apkaimēs".

Lai nodrošinātu pilnvērtīgu mācība plāna īstenošanu un konkurētspējīgu pedagogu darba samaksu, skolas ar nelielu skolēnu skaitu un klašu piepildījumu plānots slēgt, nododot to mācību programmu realizēšanu citās skolās:

  • bērnu un jaunatnes sporta skola "Rīdzene" apvienojama ar Rīgas 3. bērnu un jaunatnes sporta skolu, saglabājot līdzšinējās nodarbību norises vietas

Plānots apvienot arī bērnu un jauniešu interešu centrus (BJC) "Altona", "Kurzeme" un "Zolitūde", BJC "Mīlgrāvis" un "Laimīte", savukārt BJC "Bolderāja" pievienot Rīgas 19. vidusskolai. Bērnu un jauniešu vides izglītības centru “Rīgas Dabaszinību skola” paredzēts apvienot ar Rīgas Jauno tehniķu centru.[6]

2019. gada reorganizācijaLabot

2019. gadā Izglītības un zinātnes ministrija nolēma likvidēt 13 Latvijas skolas – Jaunmuižas pamatskolu, Jūrmalas vakara vidusskolu, Ozolu sākumskolu, Liepājas internātpamatskolu, Andzeļu pamatskolu, Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra (Kudrjašova) Grāveru pamatskolu, Šķeltovas pamatskolu, Tiskādu speciālo internātpamatskolu, Adamovas speciālo internātpamatskolu, Ludzas novada vakara vidusskolu, A. Spāģa Dunalkas pamatskolu, Mētrienas pamatskolu un Rīgas 29. vidusskolu, iespējams, arī Tilžas internātpamatskolu. Jelgavas 3. sākumskolu nolēma pārveidot par Jelgavas Centra pamatskolu, Liepnas vidusskolu, Tumes vidusskolu, Valles vidusskolu – par pamatskolām, bet Mežgaļu pamatskolu, Kursīšu pamatskolu, Jaunlutriņu pamatskolu, Virbu pamatskolu par sākumskolām, savukārt Grobiņas pagasta sākumskolu un Līvu sākumskolu – par pirmsskolas izglītības iestādēm.

Pēc šī lēmuma īstenošanas Irlavas pirmsskolas izglītības iestāde “Cīrulītis” tiks pievienota Irlavas pamatskolai, Auces novada pirmsskolas izglītības iestāde “Mazulis” – Auces novada pirmsskolas izglītības iestādei “Pīlādzītis”, Rēzeknes pilsētas pirmsskolas izglītības iestāde “Laimiņa” – Rēzeknes pilsētas pirmsskolas izglītības iestādei “Māriņa”, Jēkabpils vakara vidusskolaJēkabpils 2. vidusskolai, Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskola – Jelgavas Amatu vidusskolai, Jelgavas 2. pamatskola – Jelgavas 5. vidusskolai un Jelgavas 6. vidusskolai, bet Jūrmalas sākumskola “Atvase” – Jūrmalas Valsts ģimnāzijai.

Savukārt Ventspils speciālās pirmsskolas izglītības iestāde “Zīlīte” tiks pievienota Ventspils pirmsskolas izglītības iestādei “Saulīte”, Gulbenes sākumskola – Gulbenes novada valsts ģimnāzijai, Drustu pamatskola – Raunas vidusskolai, Liepājas vakara (maiņu) vidusskola – Liepājas 8. vidusskolai, Tukuma Vakara un neklātienes vidusskola – Zemgales vidusskolai, Rīgas Ezerkrastu pamatskolaRīgas Juglas vidusskolai, Rīgas Sanatorijas internātpamatskolaRīgas 5. internātpamatskolai, Rīgas 60. vidusskolaRīgas Klasiskajai ģimnāzijai, Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde “Sapņudārzs” – Strazdumuižas internātvidusskolai-attīstības centram vājredzīgiem un neredzīgiem bērniem, bet Rīgas 153. pirmsskolas izglītības iestāde – Rīgas 4. speciālajai internātpamatskolai.

Rīgas 139. pirmsskolas izglītības iestādes un Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde “Mārītes” apvienošanās rezultātā tiks izveidota Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde “Bizmārītes”, savukārt Rīgas 162.pirmsskolas izglītības iestādes “Saulīte” un Rīgas 145.pirmsskolas izglītības iestādes apvienošanas rezultātā radīsies bērnudārzs “Pienenītes”.

Rīgas 94. vidusskolas un Rīgas Ziepniekkalna sākumskolas apvienošanas rezultātā izveidota Rīgas Ziepniekkalna vidusskola, bet Liepājas pilsētas 12. vidusskolas un Liepājas A. Puškina 2. vidusskolas apvienošanas rezultātā Liepājas A. Puškina vidusskola. Ropažu novada vidusskola tiks veidota, apvienojot Ropažu vidusskolu un Zaķumuižas pamatskolu, savukārt Iecavas internātpamatskolas un Dzimtmisas pamatskolas apvienošanās rezultātā taps Iecavas pamatskola. Grobiņas ģimnāzija, Kapsēdes pamatskola, Bārtas pamatskola, Gaviezes pamatskola tiks pievienota Grobiņas sākumskolai, to pārveidojot par Zentas Mauriņas Grobiņas novada vidusskolu.[7]

AtsaucesLabot