Valentīna Freimane

Valentīna Freimane;
Personīgā informācija
Dzimusi	1922. gada 18. februārī ; Rīga, Latvija
Mirusi	2018. gada 16. februārī (95 gadi);
Dzīves vieta	Berlīne, Rīga

Valentīna Freimane (dzimusi 1922. gada 18. februārī Rīgā, mirusi 2018. gada 16. februārī)^[1] bija Latvijas ebreju izcelsmes teātra un kino zinātniece, mākslas zinātņu doktore, Triju zvaigžņu ordeņa virsniece.^[2]

Biogrāfija labot šo sadaļu

Dzimusi 1922. gada 18. februārī Rīgā jurista Leopolda Lēvenšteina ģimenē. Bērnībā dzīvoja Rīgā, Parīzē un Berlīnē, kur viņas tēvs strādāja vācu kinokompānijā UFA, pēc Hitlera nākšanas pie varas viņas ģimene 1935. gadā atgriezās Rīgā. 1941. gada jūnijā apprecējās ar medicīnas studentu Dītrihu Feinmani. Vācu okupācijas laikā slēpās pie vīra, bet pēc viņa apcietināšanas vairākos citos Rīgas dzīvokļos, arī pie vācbaltiešu žurnālista Paula Šīmaņa.

Pēc Otrā pasaules kara 1949. gadā absolvēja Latvijas Valsts Universitātes Vēstures fakultāti. 1962.—1965. gadā studēja neklātienes aspirantūrā Valsts Teātra mākslas institūtā Maskavā. Strādāja izglītības iestādēs Liepājā un Liepājas laikraksta Komunists redakcijā (1950—1963), vēlāk Radio un televīzijas komitejas Dramatisko radio raidījumu redakcijā Rīgā (1963—1968).^[3] No 1968. gada līdz 1980. gadam strādāja par Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta vecāko zinātnisko līdzstrādnieci. Vienlaikus, līdz 1989. gadam bija teātra vēstures pasniedzēja Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātē. Nodibināja un vadīja Latvijas Teātra biedrības un Kinematogrāfistu savienības kinolektoriju. Piedalījās kinoforuma "Arsenāls" dibināšanā un darbībā. Pēc 1990. gada lasīja lekcijas aktiermākslas vēsturē Berlīnes Brīvās universitātes Teātra zinātnes institūtā un kursos "Aktieris uz skatuves un kameras priekšā".^[2]

Atmiņu grāmata labot šo sadaļu

2010. gadā izdota V. Freimanes atmiņu grāmata "Ardievu, Atlantīda!" par bērnības gadiem turīgā Rīgas ebreju ģimenē un holokausta posmu Otrā pasaules kara laikā. Grāmata ieguva popularitāti un lielu lasītāju atzinību, tā tulkota un izdota arī krievu valodā, 2015. gadā izdots tulkojums vācu valodā.^[2] Grāmata ieguvusi Literatūras gada balvas speciālo balvu.

2014. gadā Latvijas nacionālajā operā pēc "Ardievu, Atlantīda" motīviem iestudēja operu "Valentīna",^[4] ko 2015. gada maijā Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē kultūras programmā izrādīja Berlīnē.^[5]