2025. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2025. gada laikapstākļi Latvijā.

Laikapstākļi Latvijā
1960 1961 1962 1963 1964 1965 1966 1967 1968 1969
1970 1971 1972 1973 1974 1975 1976 1977 1978 1979
1980 1981 1982 1983 1984 1985 1986 1987 1988 1989
1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019
2020 2021 2022 2023 2024 2025
Latvijas klimats
Rīgas klimats
2025. gada laikapstākļi Latvijā
Temperatūra
Latvija Rīga
Nokrišņi
Gadā Latvija:
Vējš
Citi gada notikumi

Gada rakstutojums pa gadalaikiem

labot šo sadaļu

Gada raksturojums pa mēnešiem

labot šo sadaļu
Mēneša vidējie rādītāji Latvijā
Temperatūra un nokrišņi [P 1]
Janvāris +1,7 °C 78,9 mm

Ar vidējo gaisa temperatūru +1,7 °C 2025. gada janvāris bija par 4,7 °C virs mēneša normas, un kļuva par 3. siltāko janvāri novērojumu vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −13,5 °C tika novērota 13. janvārī Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +9,2 °C tika novērota 28. janvārī Rucavā un 31. janvārī Daugavpilī. Gandrīz visu janvāri diennakts vidējā gaisa temperatūra bija augstāka par normu. Janvāra pēdējā dekāde bija īpaši silta, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus siltākai par normu un nedēļu pēc kārtas katru dienu pārsniedzot maksimālās gaisa temperatūras rekordus. Kopā janvāri sasniegti 98 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtoti 11 rekordi, kā arī sasniegti 9 Latvijas diennakts, 15 staciju dekādes, 2 Latvijas dekādes rekordi (+9,2 °C 28. janvārī Rucavā un 31. janvārī Daugavpilī). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 78,9 mm, kas ir 56% virs mēneša normas (50,5 mm), kļūstot arī par 3. mitrāko janvāri novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (150,5 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Jelgavā – 31,4 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 15,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā – 21 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā un Rēzeknē – 10 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 92% – no 88% Rīgā līdz 95% Priekuļos. Visstiprākās vēja brāzmas (28,5 m/s) tika novērotas 1. janvārī Liepājā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −0,2 °C, kas ir 2,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −11,9 °C tika novērota 5. janvārī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 1. janvārī Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 46,6 mm, kas ir 152% virs dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (96,6 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Jelgavā – 15,4 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 6,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Stendē un Zīlānos – 9 diennaktis, bet vismazāk Skultē – 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 89% – no 83% Ventspilī līdz 93% Alūksnē, Priekuļos, Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (28,5 m/s) tika novērotas 1. janvārī Liepājā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,9 °C, kas ir 4,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −13,5 °C tika novērota 13. janvārī Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 18. janvārī Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 8,9 mm, kas ir 40% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (18,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Piedrujā – 1,8 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 2,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Piedrujā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 92% – no 89% Rīgā un Ventspilī līdz 97% Priekuļos. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 12. janvārī Ventspilī. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,3 °C, kas ir 7,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −2,9 °C tika novērota 21. janvārī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +9,2 °C tika novērota 28. janvārī Rucavā un 31. janvārī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 23,7 mm, kas ir 39% virs dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (43,6 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Daugavpilī – 6,4 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 6,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā un Saldū – 9 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī un Rēzeknē – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 93% – no 88% Daugavpilī līdz 96% Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,8 m/s) tika novērotas 25. janvārī Liepājā.

Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,6 °C, kas ir 2,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −13,6 °C tika novērota 10. februārī Priekuļos, bet maksimālā gaisa temperatūra +6,8 °C tika novērota 6. februārī Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 7,7 mm, kas ir 45% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (17,0 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Saldū – 0,6 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā un Lielpečos – 5 diennaktis, bet Jelgavā, Kolkā un Saldū šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 87% – no 84% Pāvilostā, Rīgā un Ventspilī līdz 92% Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (14,5 m/s) tika novērotas 8. februārī Kolkā.

Gada notikumi

labot šo sadaļu
  • 2. janvāris:
    • Ciklona darbības ietekmē nakts daudzviet bija vējaina un slapja, vietām Kurzemē pamatīgi lija, bet uz rīta pusi lietus pārgājā sniegā. Naktī tika reģistrētas stipras vēja brāzmas — Liepājā vējš pastiprinājās līdz 28,5 m/s, Ventspilī līdz 25,4 m/s, Saldū līdz 24,3 m/s.[1] Ilgstošo nokrišņu dēļ kāpa ūdens līmenis upēs, tādēļ Kurzemē bija spēkā dzeltenās pakāpes brīdinājums, bet Durbē pat oranžās pakāpes brīdinājums, kur vairākās vietās upe izgāja no krastiem.[2][3]
    • Četrās novērojumu stacijās naktī tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi — Dagdā (+5,3 °C), Rēzeknē (+5,6 °C), Madonā (+5,9 °C) un Gulbenē (+5,9 °C). Vēl trījās novērojumu stacijās tika atkārtoti siltuma rekordi — Zosēnos (+5,6 °C), Ainažos (+6,0 °C) un Rūjienā (+6,2 °C).[4]
  • 3. janvāris — pāri Kurzemei virzījās nokrišņu zona, atnesot sniegputeni, vietām stipru, sniega segas biezums Mērsraga pusē pārsniedza 10 cm. Liepājā sniegputeni pavadīja zibens, bet pilsētas piekrastē DR vējš brāzmās sasniedza 24,6 m/s.[5][6]
  • 4. janvāris — virs Latvijas atradās aktīvs ciklons, šķērsojot valsti, nakts laikā daudzviet sniga un puteņoja. Stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas Daugavgrīvā (26,7 m/s) un Ventspilī (27,2 m/s), Rīgas centrā — 22,5 m/s, arī citviet piekrastē vējš brāzmās pārsniedza 20 m/s. No rīta teju visu valsts teritoriju klāja sniegs, biezākā sniega sega tika fiksēta Kalnciemā (13 cm), Liepājā, Jelgavā un Rīgā vidēji bija ap 9–10 cm sniega.[7]
  • 7. janvāris — naktī Latviju no rietumiem šķērsoja ar ciklonu saistīta siltā atmosfēras fronte, nesot sākumā sniegu, vēlāk sasalstošu lietu, veidojot pamatīgu apledojumu. Agri no rīta gaisa temperatūra Kurzemes piekrastē paaaugstinājās līdz +6 grādiem, tikmēr Alūksnē vēl bija –2 grādu sals. Valsti sedza 1–8 cm bieza sniega kārta, kas ar siltāku gaisu sāka mazināties.[8]
  • 10. janvāris — valsts teritorijai pāri virzījās plaša nokrišņu zona, daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos naktī un no rīta stipri sniga, citviet bija slapjdraņķis un lietus. No jauna izveidojās sniega sega, biezākais sniegs no rīta bija Liepājā — 11 cm, Kuldīgā, Pāvilostā un Stendē ap 8–10 cm sniega.[9]
  • 12. janvāris — pēc nakts snigšanas, rītā sniega segas biezums Rūjienā sasniedza 22 cm, ap 10–15 cm bieza sniega kārta izveidojās Stendē, Saldū un Mērsragā, kā arī vietām Vidzemē, citur bija 1–9 cm sniega.[10]
 
Pali kūstoša sniega dēļ, Rūjiena, 2025. gada 17. janvāris
  • 18. janvāris — agrā pēcpusdienā Mērsragā tika sasniegts nacionālais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +8,0 °C. Līdzīga gaisa temperatūra tika reģistrēta 2007. gadā Rucavā. Vēl viens siltuma rekords tika pārspēts Madonā, kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz +6,1 °C.[11]
  • 22. janvāris — ziemeļaustrumu novados naktī tika novērots neliels sasalstošs lietus, veidojās apledojums. No rīta gaiss iesila līdz 0, +4 grādiem, daudzviet valstī dūmaka pasliktināja redzamību. Sniega visā valstī nebija nemaz.[12]
  • 25. janvāris — vakarā piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, augstākā gaisa temperatūra bija Rucavā (+7,2 °C). Jauni siltuma rekordi tika pārspēti arī Stendē (+6,7 °C), Liepājā (+6,6 °C), Skultē (+5,8 °C) un Ainažos (+5,4 °C). Vēl divās novērojumu stacijās (Skrīveros un Saldū) tika atkārtoti 25.01. siltuma rekordi.[13]
  • 26. janvāris — daudzās novērojumu stacijās naktī tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kopumā tika laboti 16 vietējas nozīmes diennakts, 1 dekādes, kā arī visas valsts 26. janvāra siltuma rekords. Visaugstāk termometra stabiņš paaaugstinājās uzreiz četrās novērojumu stacijās – Bauskā, Dobelē, Mērsragā un Rīgā, +7,3 °C. Iepriekšējais nacionālais siltuma rekords (+7,2 °C) tika reģistrēts 1990. gadā Rucavā un 2008. gadā Mērsragā. Jelgavā gaiss iesila līdz +7,0 °C, atkārtojot 1999. gada rekordu. Pa dienu virzoties nokrišņu zonai, daudzviet lija, brīžiem ilgstoši.[14]
  • 27.31. janvāris — periods ar neparasti ļoti siltu laiku janvāra beigās, šajā laika posmā tika pārspēti 70 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī 27. janvāra (+8,1 °C Liepājā), 28. janvāra (+9,2 °C Rucavā), 29. janvāra (+8,1 °C Rīgā) un 31. janvāra (+9,2 °C Daugavpilī) Latvijas diennakts siltuma rekordi, divas reizes tika pārspēts arī mēneša 3. dekādes rekords.
 
Ļoti siltā laika dēļ uzziedēja sniegpulkstenītes Rīgā, 2025. gada 28. janvāris
  • 29. janvāris — teju visā Latvijā, izņemot Liepājas novērojumu staciju, tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, vairākās novērojumu stacijās – arī dekādes rekordi. Termometra stabiņš tikpat kā visā valstī sasniedza +6, +8 grādus, Rīga bija vissiltākā vieta ar +8,1 °C, kas ir jauns 29. janvāra nacionālais siltuma rekords. Iepriekšējais 29.01. Latvijas rekords tika reģistrēts 1992. gadā Mērsragā (+8,0 grādi), bet Rīgā iepriekšējais rekords bija 1989. gadā, kad bija +6,6 grādi. Galvaspilsētā tika atkārtots arī mēneša 3. dekādes rekords.[15]
  • 31. janvāris — Daugavpilī tika uzstādīts jauns diennakts nacionālais temperatūras maksimums, +9,2 °C. Jauni siltuma rekordi tika pārspēti vēl 12 novērojumu stacijās un vienā – atkārtots rekords.[16][17]
  • 3. februāris — sniega un apledojuma dēļ rīta stundās gandrīz visā Latvijā tika apgrūtināti braukšanas apstākļi pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Daudzviet palaikam sniga, izveidojās neliela sniega sega, visvairāk sniega bija Dagdā, kur zemi klāja līdz 6 cm bieza sniega sega, citviet 0–5 cm, Rīgā sniega kārtas biezums nesasniedza pat 1 cm.[18]
  • 6. februāris — bija novērojami laikapstākļu kontrasti: Kurzemes piekrastē uzspīdēja saule un gaiss iesila līdz +6 grādiem, bet valsts austrumu rajonos valdīja neliels sals un zemi klāja sniegs, Dagdas novērojumu stacijā līdz 7 cm.[19]
  • 7. februāris:
    • Rīgā diennakts vidējai gaisa temperatūrai noslīdot līdz –0,4 grādiem, sākās meteoroloģiskā ziema. Tā iestājās, ja piecas dienas pēc kārtas diennakts vidējā gaisa temperatūra ir zemāka par nulli. Rīgas centrā, kā arī dažviet citviet valstī – galvenokārt Kurzemes piekrastē – šis kritērijs šajā ziemā vēl nebija sasniegts, tādēļ turpinājās meteoroloģiskais rudens.[20][21]
    • Atmosfēras spiediens jūras līmenī Alūksnē no rīta sasniedza 1052,9hPa jeb 789,7mm Hg, kas ir augstākais gaisa spiediens Latvijā kopš 2015. gada marta un 3. augstākais atmosfēras spiediens Latvijā meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Vēl augstāks atmosfēras spiediens tika fiksēts 2008. gada 4. janvārī: 1054,6 hPa (791,0 mm Hg), kā arī 1946. gada 12. decembrī: 1057,1 hPa (792,8 mm Hg).[22][23]
  • 10. februāris — sākās ziemas aukstākais posms, visā valstī naktī gaisa temperatūra bija negatīva, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Priekuļos (–13,6 °C).[24] Zem –10 grādu atzīmes gaisa temperatūra pazeminājās Gulbenē (–10,1 °C), Skultē (–10,2 °C), Alūksnē (–11,0 °C), Rūjienā (–11,5 °C) un Zosēnos (–12,9 °C). Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –7,5 °C. Rietumu un centrālajos rajonos valdīja kailsals, valsts austrumos bija 1–5 cm neliela sniega sega.[25]
 
Ledus vižņu ceļš Carnikavas pusē 12. februārī
  • 13. februāris — visur valsts teritorijā termometra stabiņš naktī noslīdēja zem –6 grādiem, Rūjienā un Ainažos gaiss atdzīsa līdz –6,7 °C, pārējā Latvijā bija –9, –13 grādi. Lielākais sals valdīja Madonā (–13,1 °C) un Daugavpilī (–13,2 °C). Galvaspilsētā uz rīta pusi gaisa temperatūra pazeminājās līdz –8,7 °C, Daugavgrīvā precīzi līdz –9 grādiem.[26]
  • 15. februāris — ik pa brīdim gubumākoņi no Rīgas līča, dažviet Kurzemē un Zemgales rietumos atnesa lokālu snigšanu, kas gan būtisku sniega segas pieaugšanu nenesa. Tikmēr Stendē naktī, zem skaidrām debesīm, termometra stabiņš pazeminājās līdz –16,4 °C.[27]
  • 17. februārislīča efekta ietekmē nakts gaitā daudzviet Latvijas teritorijā gubumākoņi atnesa snigšanu, rezultātā vietām sniega segas biezums pieauga par 5–7 cm, citviet izveidojās jauna sniega kārta; biezākā sniega sega tika fiksēta Kalnciemā — 19 cm, Rīgas centrā bija ap 10 cm bieza sniega sega, bet pilsētas ziemeļos Daugavgrīvā — 13 cm. Citviet valstī sniega kārtas biezums bija lielākoties ap 1–9 cm.[28] Savukārt nakts sākumā, zem skaidrām debesīm, Daugavpilī un Dagdā gaiss atdzisa līdz –18,5 °C.[29]

Gada pārskati

labot šo sadaļu

Gaisa temperatūra

labot šo sadaļu

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un vidējā temperatūra pa dekādēm.

Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem.

2025. gada gaisa temperatūras rādītāji pa dekādēm Latvijā. (°C)
Mēnesis Janvāris Februāris Marts Aprīlis Maijs Jūnijs
Dekāde 1 2 3 1 2 3 1 2 3 1 2 3 1 2 3 1 2 3
Absolūtais maksimums (°C) 7,5 8,0 9,2 6,8
Vidējā temperatūra (°C) −0,2 1,9 3,3 −1,6
Absolūtais minimums (°C) −11,9 −13,5 −2,9 −13,6
Mēnesis Jūlijs Augusts Septembris Oktobris Novembris Decembris
Dekāde 1 2 3 1 2 3 1 2 3 1 2 3 1 2 3 1 2 3
Absolūtais maksimums (°C)
Vidējā temperatūra (°C)
Absolūtais minimums (°C)

Piezīmes un atsauces

labot šo sadaļu
  1. Nokrišņi norādīti milimetros un/vai procentos no ilggadējās mēneša normas.

Ārējās saites

labot šo sadaļu