Baltā jūra
Baltā jūra (krievu: Белое море, karēļu: Vienanmeri, ņencu: Сэрако ямʼ) ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga malas jūra Eiropas ziemeļaustrumu daļā. Daļa no Barenca jūras. Faktiski Baltā jūra ir dziļš jūras līcis.
| Baltā jūra | |
|---|---|
 | |
  Baltā jūra | |
| Koordinātas | 65°N 36°E / 65°N 36°EKoordinātas: 65°N 36°E / 65°N 36°E |
| Okeāns | Ziemeļu Ledus okeāns |
| Platība | 90 800 km2 |
| Vid. dziļums | 67 m |
| Maks. dziļums | 340 m |
| Tilpums | 4400 km3 |
| Valstis un teritorijas |
 Krievija |
| Lielākās pilsētas | Arhangeļska |
 Baltā jūra Vikikrātuvē | |
Robežas
labot šo sadaļuZiemeļos atrodas Kolas pussalas dienvidu piekraste, ziemeļaustrumos — savienojums ar Barenca jūru un Kaņina pussala, austrumos un dienvidos — Arhangeļskas apgabals, dienvidrietumos un rietumos — Karēlijas Republika.
Vispārējs apraksts
labot šo sadaļuLielākās jūrā ieplūstošās upes ir Mezeņa (33 km³ gadā), Oņega (21 km³ gadā), Ziemeļu Dvina (143 km³ gadā). Jūras ziemeļu daļu krievi dēvē Voronka (‘piltuve’) — šī daļa savieno Balto jūru ar Barenca jūru. Ziemeļu daļas platums ir 100—170 km, dziļums sasniedz 80 metrus, vidējais dziļums — 34 metri. Savukārt jūras dienvidu un centrālo daļu sauc Gorlo (‘kakls’),— tās dziļums ir 40—60 metri.
Ūdens virsējā slāņa temperatūra vasarā sasniedz 14—15 °C Kandalakšas līcī, 20—24 °C seklākos līčos un tikai 7—8 °C centrālajā daļā. Ziemā daļu no jūras klāj ledus, taču pilnībā jūra aizsalst reti. Ūdens virsējā slāņa temperatūra ziemā ir tuvu sasalšanas punktam, kas, atkarībā no sāļuma, ir 0 līdz -1,9 °C. Aptuveni 130 metru dziļumā ūdens temperatūra visu gadu ir nemainīga, ap -1,4 °C.
Jūras ūdens sāļums Baltajā jūrā ir atkarīgs no attāluma no lielo upju ietekām. Jūras centrālajā daļā ūdens virsējā slāņa sāļums ir 24—27 ‰, dziļumā — ap 30 ‰. Baltās jūras sāļums ir nedaudz mazāks, kā līdzās esošajai Barenca jūrai. Kopējā saldūdens pieplūde jūrā gadā ir 228 km³.
Līči un salas
labot šo sadaļuBaltajai jūrai ir četri galvenie līči:
- Kandalakšas līcis rietumos, vidējais dziļums — 109 metri. Kandalakšas līcī atrodas dziļākā Baltās jūras dzelme — 340 m dziļa.
- Oņegas līcis dienvidos, vidējais dziļums — 19 metri
- Dvinas līcis dienvidaustrumos, vidējais dziļums — 49 metri
- Mezeņas līcis ziemeļaustrumos, līdz 13 metrus dziļš
Jūras dienvidu daļā atrodas Solovecas salas. Oņegas līcī atrodas nelielā Kijas sala, uz kuras atradās vēsturisks Krestnijas klosteris (1656—1922). Pie ieejas Mezeņas līcī atrodas Moržovecas sala.
Vēsture
labot šo sadaļuVairākus gadsimtus Baltā jūra bija Krievijas galvenais jūras savienojums ar pārējo Pasaules okeānu. Tirdzniecības sakarus ar pārējo pasauli nodrošināja pomorieši, kuru galvenā osta atradās Holmogoros — tagad tas ir neliels ciematiņš 75 kilometrus dienvidaustrumos no Arhangeļskas.
Padomju Savienības laikā Baltā jūra kalpoja par nozīmīgu jūras kara flotes un zemūdeņu flotes bāzi. Baltā jūra ir Krievijas iekšējie ūdeņi. Starp Baltijas jūru un Balto jūru 1933. gadā tika izbūvēts Baltās jūras—Baltijas jūras kanāls.
Ekonomika
labot šo sadaļuGalvenā osta Baltās jūras krastā ir Arhangeļska. Baltās jūras ostas ir aizsalstošas no oktobra—novembra līdz maijam.
Kandalakšas līcī atrodas vairākas bioloģisko pētījumu stacijas.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Baltā jūra.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Lielās Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
- Baltās jūras bioloģiskā stacija, Maskavas Lomonosova universitāte (krieviski)
- Baltās jūras bioloģiskā stacija, Krievijas Zinātņu Akadēmija (krieviski)