Baltā jūra (krievu: Белое море, karēļu: Vienanmeri, ņencu: Сэрако ямʼ) ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga malas jūra Eiropas ziemeļaustrumu daļā. Daļa no Barenca jūras. Faktiski Baltā jūra ir dziļš jūras līcis.

Baltā jūra
Baltā jūra (Arktika)
Baltā jūra
Baltā jūra
Koordinātas 65°N 36°E / 65°N 36°E / 65; 36Koordinātas: 65°N 36°E / 65°N 36°E / 65; 36
Okeāns Ziemeļu Ledus okeāns
Platība 90 800 km2
Vid. dziļums 67 m
Maks. dziļums 340 m
Tilpums 4400 km3
Valstis un teritorijas Karogs: Krievija Krievija
Lielākās pilsētas Arhangeļska
Baltā jūra Vikikrātuvē

Ziemeļos atrodas Kolas pussalas dienvidu piekraste, ziemeļaustrumos — savienojums ar Barenca jūru un Kaņina pussala, austrumos un dienvidos — Arhangeļskas apgabals, dienvidrietumos un rietumos — Karēlijas Republika.

Vispārējs apraksts

labot šo sadaļu

Lielākās jūrā ieplūstošās upes ir Mezeņa (33 km³ gadā), Oņega (21 km³ gadā), Ziemeļu Dvina (143 km³ gadā). Jūras ziemeļu daļu krievi dēvē Voronka (‘piltuve’) — šī daļa savieno Balto jūru ar Barenca jūru. Ziemeļu daļas platums ir 100—170 km, dziļums sasniedz 80 metrus, vidējais dziļums — 34 metri. Savukārt jūras dienvidu un centrālo daļu sauc Gorlo (‘kakls’),— tās dziļums ir 40—60 metri.

Ūdens virsējā slāņa temperatūra vasarā sasniedz 14—15 °C Kandalakšas līcī, 20—24 °C seklākos līčos un tikai 7—8 °C centrālajā daļā. Ziemā daļu no jūras klāj ledus, taču pilnībā jūra aizsalst reti. Ūdens virsējā slāņa temperatūra ziemā ir tuvu sasalšanas punktam, kas, atkarībā no sāļuma, ir 0 līdz -1,9 °C. Aptuveni 130 metru dziļumā ūdens temperatūra visu gadu ir nemainīga, ap -1,4 °C.

Jūras ūdens sāļums Baltajā jūrā ir atkarīgs no attāluma no lielo upju ietekām. Jūras centrālajā daļā ūdens virsējā slāņa sāļums ir 24—27 ‰, dziļumā — ap 30 ‰. Baltās jūras sāļums ir nedaudz mazāks, kā līdzās esošajai Barenca jūrai. Kopējā saldūdens pieplūde jūrā gadā ir 228 km³.

Līči un salas

labot šo sadaļu

Baltajai jūrai ir četri galvenie līči:

  • Kandalakšas līcis rietumos, vidējais dziļums — 109 metri. Kandalakšas līcī atrodas dziļākā Baltās jūras dzelme — 340 m dziļa.
  • Oņegas līcis dienvidos, vidējais dziļums — 19 metri
  • Dvinas līcis dienvidaustrumos, vidējais dziļums — 49 metri
  • Mezeņas līcis ziemeļaustrumos, līdz 13 metrus dziļš
 
Baltā jūra 2001. gada maijā un 2000. gada aprīlī

Jūras dienvidu daļā atrodas Solovecas salas. Oņegas līcī atrodas nelielā Kijas sala, uz kuras atradās vēsturisks Krestnijas klosteris (1656—1922). Pie ieejas Mezeņas līcī atrodas Moržovecas sala.

Vairākus gadsimtus Baltā jūra bija Krievijas galvenais jūras savienojums ar pārējo Pasaules okeānu. Tirdzniecības sakarus ar pārējo pasauli nodrošināja pomorieši, kuru galvenā osta atradās Holmogoros — tagad tas ir neliels ciematiņš 75 kilometrus dienvidaustrumos no Arhangeļskas.

Padomju Savienības laikā Baltā jūra kalpoja par nozīmīgu jūras kara flotes un zemūdeņu flotes bāzi. Baltā jūra ir Krievijas iekšējie ūdeņi. Starp Baltijas jūru un Balto jūru 1933. gadā tika izbūvēts Baltās jūras—Baltijas jūras kanāls.

Galvenā osta Baltās jūras krastā ir Arhangeļska. Baltās jūras ostas ir aizsalstošas no oktobra—novembra līdz maijam.

Kandalakšas līcī atrodas vairākas bioloģisko pētījumu stacijas.

Ārējās saites

labot šo sadaļu