Atvērt galveno izvēlni

Roberts Zīle

latviešu ekonomists un politiķis
Šis raksts ir par politiķi. Par citām jēdziena Zīle nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Roberts Zīle (dzimis 1958. gada 20. jūnijā Rīgā) ir latviešu ekonomists un politiķis, bijis apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšsēdētājs, Saeimas deputāts, finanšu un satiksmes ministrs vairākās valdībās. Kopš 2004. gada R. Zīle ir Eiropas Parlamenta deputāts, pārstāvot Nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK".

Roberts Zīle
Roberts Zile - Latvian part press photos- Citizens’ Corner debate on EU citizens and their digital rights (15712487334).jpg
Roberts Zīle 2015. gadā
Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas
Amatā
2004. gada jūnijs — pašlaik
Latvijas finanšu ministrs
Amatā
1997. gada 2. februāris — 1998. gada 26. novembris
Prezidents Guntis Ulmanis
Premjerministrs Guntars Krasts
Priekštecis Vasīlijs Meļņiks
Pēctecis Ivars Godmanis
Latvijas īpašo uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām
Amatā
1998. gada 26. novembris — 2002. gada 7. novembris
Prezidents Guntis Ulmanis
Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs Vilis Krištopāns
Andris Šķēle
Andris Bērziņš
Priekštecis amats izveidots
Pēctecis amats likvidēts
Latvijas satiksmes ministrs
Amatā
2002. gada 7. novembris — 2004. gada 9. marts
Prezidents Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs Einars Repše
Priekštecis Anatolijs Gorbunovs
Pēctecis Ainārs Šlesers

Dzimšanas dati 1958. gada 20. jūnijā (61 gads)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Politiskā partija
Profesija ekonomists
Augstskola Latvijas Universitāte
Latvijas Lauksaimniecības universitāte

BiogrāfijaLabot

R. Zīle dzimis Rīgā 1958. gada 20. jūnijā. Mācījies Rīgas 25. vidusskolā, to beidzot 1976. gadā. Pēc vidējās izglītības iegūšanas studēja Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultātē, kuru pabeidza 1981. gadā. Sākot ar 1983. gadu, uzsācis neklātienes aspirantūru Latvijas Zemkopības un Lauksaimniecības ekonomikas institūtā. Laika posmā no 1992. gada līdz 1994. gadam stažējies Aiovas štata universitātē ASV, Brandonas Universitātē Kanādā un La Torbes Universitātē Austrālijā. Visbeidzot. 1997. gadā ieguvis Ekonomikas zinātņu doktora grādu Latvijas Lauksaimniecības Universitātē. Brīvi pārvalda angļu un krievu valodu, kā arī daļēji vācu un franču valodu.

KarjeraLabot

R. Zīle darba gaitas uzsāka 1980. gadā kā redaktors izdevniecībā "Avots". No 1982. gada līdz 1996. gadam bijis zinātniskais līdzstrādnieks un vēlāk iecelts par nodaļas vadītāju Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūtā. No 1989. līdz 1993. gadam R. Zīle strādāja par Latvijas Pilsoņu kongresa laikraksta "Pilsonis", kā arī LNNK laikraksta "Nacionālā Neatkarība" ekonomikas redaktoru.

Politiskā darbība LatvijāLabot

Praktisko pieredzi politiskā R. Zīle uzsāka 1990. gadā, kļūstot par Latvijas Pilsoņu kongresa izpildinstitūcijas — Latvijas Komitejas — locekli. Paralēli darbojās arī Latvijas Tautas frontē un 18. novembra savienībā.

1993. gadā kandidēja 5. Saeimas vēlēšanās no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai" saraksta, taču netika ievēlēts. Pēc vēlēšanām kļuva par palīgu 5. Saeimas deputātam Ilmāram Dāliņam. 1994. gadā R. Zīle kandidēja Rīgas domes vēlēšanās un tika ievēlēts. 1995. gadā no "Tēvzemei un Brīvībai" saraksta tika ievēlēts par 6. Saeimas deputātu, kur darbojās kā Eiropas lietu komisijas un Budžeta un finanšu komisijas loceklis, vēlāk — komisijas priekšsēdētājs.

1997. gada februārī R. Zīle kļuva par finanšu ministru Andra Šķēles valdībā, no 1997. gada jūlija līdz 1998. gada novembrim turpināja šo darbu Guntara Krasta valdībā. 1998. gada oktobrī no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK saraksta R. Zīle tika ievēlēts 7. Saeimā, kur turpināja iesākto darbu Eiropas lietu komisijā un Budžeta un finanšu komisijā. Paralēli no 1998. gada novembra līdz 1999. gada jūlijam strādāja par īpašo uzdevumu ministru sadarbībai ar starptautiskajām finanšu institūcijām Viļa Krištopāna valdībā, no 1999. gada jūlija līdz 2000. gada maijam šo pašu amatu ieņēma Andra Šķēles valdībā, bet no 2000. gada maija līdz 2002. gada jūlijam — Andra Bērziņa valdībā. 2000. gada janvārī R. Zīle nolika Saeimas deputāta mandātu sakarā ar ministra amata pienākumu pildīšanu. 2002. gadā viņš tika ievēlēts 8. Saeimā no TB/LNNK saraksta. 2002. gada novembrī viņš nolika deputāta mandātu, jo tika apstiprināts par satiksmes ministru Einara Repšes valdībā. Šo amatu viņš ieņēma līdz 2004. gada martam.

2006. gada jūlijā TB/LNNK Robertu Zīli izvirzīja par premjera amata kandidātu. 2006. gada decembrī viņš tika ievēlēts par TB/LNNK priekšsēdētāju, stājoties Jāņa Straumes vietā. 2011. gada jūlijā, izveidojoties partiju apvienībai Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!" — "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", R. Zīle kļuva par apvienības līdzpriekšsēdētāju no TB/LNNK puses. 2011. gada augustā viņš atkāpās no līdzpriekšsēdētāja amata par labu Gaidim Bērziņam, paziņojot, ka vēlas koncentrēt uzmanību Eiropas Parlamentā notiekošajam, un uzskatot, ka Nacionālās apvienības vadītājiem jābūt uz vietas Latvijā.

Politiskā karjera Eiropas ParlamentāLabot

2004. gadā R. Zīle kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās no TB/LNNK saraksta un tika pirmo reizi ievēlēts Eiropas Parlamentā. Būdams deputāts, viņš pievienojās nacionāli konservatīvajai Eiropas Nāciju politiskajai grupai, kur pildīja viceprezidenta pienākumus. Eiropas Parlamenta 6. sasaukumā R. Zīle darbojās Transporta un tūrisma komitejā, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā, kā arī delegācijā attiecībām ar Austrāliju.

2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās R. Zīle atkārtoti kandidēja no TB/LNNK, un jūnijā tika ievēlēts par deputātu. Sakarā ar vairāku partiju aiziešanu, Eiropas Nāciju grupas darbība tika pārtraukta. R. Zīle pievienojās Britu konservatīvās partijas iniciētajai Eiropas Konservatīvo un reformistu grupai. Viņš aktīvi darbojās Eiropas Parlamenta Transporta un tūrisma komitejā, delegācijā sadarbībai ar Ķīnas Tautas Republiku, kā arī bija aizvietotājs Ekonomikas un monetāro lietu komitejā. Viņš strādāja arī 2009. gadā uz laiku izveidotajā Īpašajā komitejā finanšu un ekonomiskās krīzes pārvarēšanai.

R. Zīle saņēma vēlētāju atbalstu arī 2014. gada un 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, abas reizes ievēlēts no Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" saraksta.

Akadēmiskā darbībaLabot

Roberts Zīle ir pārstāvējis Latviju dažādos starptautiskos zinātniskos projektos, piemēram, FAO, OECD un Eiropas Komisijas ACE programmās. Publicējis rakstus un pētījumus par īpašuma tiesību un lauksaimniecības politikas jautājumiem ASV, Austrālijā, Norvēģijā, Somijā, Austrālijā, Ungārijā, Slovākijā un Vācijā.

Sabiedriskā darbībaLabot

R. Zīle bija viens no "Ekonomistu Apvienības 2010" dibinātājiem 1994. gadā. Apvienība ir veidota, lai veicinātu ekonomisko attīstību tautsaimniecības jomā un izglītotu sabiedrību ekonomiskajos jautājumos. Apvienība ir plašāk zināma saistībā ar Spīdolas balvu, R. Zīle ir bijis ievēlēts apvienības valdē.

Kopš 2012. gada R. Zīle darbojas biedrības "Sabiedrības domas attīstības centrs — Domā!" valdē. Biedrības mērķis ir, balstoties uz nacionāli konservatīvajām vērtībām, piedāvāt un ieviest jaunas idejas Latvijas un ES politiskajā, ekonomiskajā un sociālajā dzīvē. R. Zīle ir vadījis vai daļēji vadījis divas biedrības organizētas konferences — par Latvijas jauniešu bezdarbu un dzīves kvalitāti 2012. gada maijā un par konservatīvajām vērtībām modernajā pasaulē 2012. gada oktobrī.

Roberts Zīle ir piedalījies daudzās publiskās vieslekcijās Latvijas augstskolās jautājumos par Eiropas Savienības ekonomiku un politiku, kā arī dažādās konferencēs par makroekonomikas un enerģētikas jautājumiem Eiropas Parlamentā.

Pirms 9. Saeimas vēlēšanām R. Zīle izstrādāja apjomīgu ekonomisko reformu programmu (dažkārt tiek dēvēta par "Zīles programmu") ar mērķi novērst draudošo nekustamā īpašuma tirgus pārkaršanu un izveidot sociāli taisnīgāku un uz produktīvākām investīcijām vērstu nodokļu sistēmu Latvijā.

Eiropas Parlamentā R. Zīles uzmanības lokā ir jautājumi, kas saistīti ar ES transporta politiku, īpaši Rail Baltica dzelzceļa projektu; ekonomiskās krīzes pārvarēšanu, ES ekonomisko pārvaldību un banku problēmu risināšanu; enerģētiku, īpaši Baltijas valstu enerģētiskās neatkarības no Krievijas nodrošināšanu u.c.

Latvijas iekšpolitiskajā dzīvē R. Zīle turpina aktivitātes, kas vērstas uz makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanu un izmaiņām nodokļu sistēmā. To mērķis — novērst jauna banku un nekustamā īpašuma burbuļa veidošanos uz nerezidentu aktivitāšu rēķina; samazināt nodokļu slogu darbaspēkam, īpaši mazāk turīgajiem iedzīvotājiem un ģimenēm ar bērniem, vienlaikus to palielinot kapitālam un spekulatīvajām darbībām ar nekustamo īpašumu; atvieglot īpašuma iegādi jaunajām ģimenēm utt.

PublikācijasLabot

  • Roberts Zīle, Changing Ownership in Latvia through Agrarian Reform, September 1992, Latvian State Institue of Agrarian Economics and Center of Agricultural and Rural Development Iowa State University
  • Roberts Zile, Inna Steinbuka, Remigijs Pocs, Juris Krumins, Helmuts Ancans, and Uldis Cerps, Latvia Entering the XXI Century: Economy, Finances, Integration, 2000, Riga: Nacionālais Medicīnas Apgāds.
  • Roberts Zīle, The Development of Privatization in Latvian Agriculture, October 1993, Latvian State Institue of Agrarian Economics and Center of Agricultural and Rural Development Iowa State University.

Ārējās saitesLabot

  • Roberts Zīle Oficiālā mājaslapa
  • Roberts Zīle Twitter konts
  • Biogrāfija[novecojusi saite] Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Latvijā mājaslapā
  • Profils Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK mājaslapā
  • Profils Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas Eiropas Parlamentā mājaslapā
  • Profils Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!" — "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" mājaslapā


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Vasīlijs Meļņiks
Latvijas finanšu ministrs
1997. gada 2. februāris1998. gada 26. novembris
Pēctecis:
Ivars Godmanis
Priekštecis:
Latvijas Republikas īpašo uzdevumu ministru sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām
1998. gada 26. novembris2002. gada 7. novembris
Pēctecis:
Priekštecis:
Anatolijs Gorbunovs
Latvijas satiksmes ministrs
2002. gada 7. novembris2004. gada 9. marts
Pēctecis:
Ainārs Šlesers