Vikipēdija

Aleksejs Loskutovs

Latvijas politiķis

Aleksejs Loskutovs (dzimis 1962. gada 22. augustā) ir latviešu[1] jurists (zvērināts advokāts) un politiķis. Bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks (2004—2008). Kopš 2009. gada pievērsies politikai. Bija 12. Saeimas deputāts (ievēlēts no partijas "Vienotība"). Bijis arī iepriekšējo divu Saeimas sasaukumu deputāts. 2019. gadā bija Eiropas Parlamenta deputāts.

Aleksejs Loskutovs
Aleksejs Loskutovs 2014. gadā
Eiropas Parlamenta deputāts
Amatā
2019. gada 13. janvāris — 2019. gada 18. aprīlis
12. Saeimas deputāts
Amatā
2014. gada 4. novembris — 2018. gada 6. novembris
Prezidents
Premjerministrs
11. Saeimas deputāts
Amatā
2011. gada 17. oktobris — 2014. gada 4. novembris
Prezidents Andris Bērziņš
Premjerministrs
10. Saeimas deputāts
Amatā
2010. gada 2. novembris — 2011. gada 16. oktobris
Prezidents Valdis Zatlers
Premjerministrs Valdis Dombrovskis
KNAB priekšnieks
Amatā
2004. gada 27. maijs — 2008. gada 29. jūnijs
Prezidents Vaira Vīķe-Freiberga
Valdis Zatlers
Premjerministrs Indulis Emsis
Aigars Kalvītis
Ivars Godmanis
Priekštecis Guntis Rutkis
Pēctecis Normunds Vilnītis
Dzimšanas dati 1962. gada 22. augustā (62 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis[1]
Politiskā partija Sabiedrība citai politikai (2009-2011)
Vienotība (2011—2017; 2018—pašlaik)
Kustība Par! (2017—2018)
Profesija jurists
Augstskola Latvijas Universitāte, Krievijas Federācijas Iekšlietu ministrijas Juridiskā neklātienes augstskola, Helsinku Universitāte

Biogrāfija

labot šo sadaļu

Izglītība

labot šo sadaļu

1979. gadā A. Loskutovs beidzis Rīgas 21. vidusskolu.[1] 1984. gadā ar izcilību absolvējis Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti. 1991. gadā Krievijas Federācijas Iekšlietu ministrijas juridiskajā neklātienes augstskolā ieguvis juridisko zinātņu kandidāta zinātnisko grādu, 1993. gadā Latvijas Universitātē ieguvis tiesību doktora grādu.[2] 1995. gadā Helsinku Universitātē ieguvis tiesību maģistra akadēmisko grādu.[1] Turpmākajā dzīvē papildinājis zināšanas tiesību jomā daudzos dažādos kursos, semināros un konferencēs.[2]

Juridiskā karjera

labot šo sadaļu

No 1984. līdz 1987. gadam A. Loskutovs strādāja Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldē kā izmeklētājs, vēlāk Iekšlietu ministrijas Sodu labošanas iestāžu pārvaldē kā instruktors. 1991. gadā uzsāka pedagoģisko darbību Latvijas Policijas akadēmijā kā asistents, vēlāk lektors, docents un asociētais profesors.[2] Vairākus gadus lasījis lekcijas un vadījis akadēmisko darbu izstrādi arī citās augstskolās: Biznesa institūtā "RIMPAK Livonija", Baltijas Starptautiskajā akadēmijā, Biznesa augstskolā "Turība" un Daugavpils Universitātē.[2]

No 1993. līdz 1997. gadam bijis Latvijas Kriminoloģisko pētījumu centra vadošais kriminologs. No 2003. līdz 2004. gadam strādājis par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Korupcijas analīzes un pretdarbības metodikas izstrādes nodaļas vadītāju. 2004. gada 27. maijā tika iecelts par KNAB priekšnieku.[2] 2007. gada 24. septembrī Ministru prezidents Aigars Kalvītis A. Loskutovu no amata atstādināja, sakarā ar Valsts kontroles atklātiem pārkāpumiem.[3] Pēc prokuratūras domām, neatkarīgi no lietas būtības, atstādināšanas veids nebija likumīgs un drīzāk liecināja par mēģinājumu izdarīt politisku spiedienu uz KNAB darbu. Pēc sabiedrības protestiem A. Kalvītis atkāpās no amata.[4]

9. novembrī A. Loskutovs tika atjaunots amatā.[5] 2008. gada 29. jūnijā Saeima, saskaņā ar KNAB likuma 4. panta pirmo daļu un 5. panta sestās daļas 12. punktu, pamatojoties uz ģenerālprokurora vadītās komisijas atzinumu un ievērojot Ministru kabineta ieteikumu, pieņēma lēmumu atbrīvot A. Loskutovu no KNAB priekšnieka amata.[6][7]

2009. gadā A. Loskutovs kļuva par zvērinātu advokātu.[2] 2010. gada maijā, pēc tam, kad sakarā ar VID datu noplūdi tika aizturēts Ilmārs Poikāns, A. Loskutovs uzņēmās viņa aizstāvību.[8] Līdz ar ievēlēšanu Saeimā A. Loskutovs vairs nedrīkst strādāt kā zvērināts advokāts.[9]

No 2019. gada rudens Loskutovs strādā Finanšu izlūkošanas dienestā Sadarbības koordinācijas nodaļas vadītāja amatā.[10]

Politiskā darbība

labot šo sadaļu

2009. gada sākumā A. Loskutovs iestājās partijā "Sabiedrība citai politikai" (SCP).[11] Martā notika partijas vadības vēlēšanas un A. Loskutovs kļuva par partijas valdes locekli un ģenerālsekretāru.[12] 2009. gada Rīgas domes vēlēšanās A. Loskutovs bija SCP saraksta līderis un partijas kandidāts domes priekšsēdētāja amatam. Vēlēšanās saraksts nepārvarēja 5% barjeru un A. Loskutovs domē netika ievēlēts.[13]

2010. gadā kandidēja 10. Saeimas vēlēšanās no "Vienotības" saraksta (saraksta izveidē piedalījās arī SCP) Latgales vēlēšanu apgabalā, kur bija saraksta pirmais numurs. Ievēlēts 10. Saeimā.[14] 2011. gadā Saeimas ārkārtas vēlēšanās ievēlēts 11. Saeimā. 2014. gadā nesekmīgi kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās, toties tika ievēlēts 12. Saeimā.

2017. gada jūlijā izstājies no partijas "Vienotība".[15] Kopā ar bijušajiem "Vienotības" biedriem Ilzi Viņķeli, Lolitu Čigāni, Andreju Judinu un Intu Dālderi 2017. gada 26. augustā dibinājis partiju "Kustība Par!", no kuras izstājies 2018. gada janvārī pēc nesaskaņām ar partijas valdi par partijas stratēģisko darbību. Atkārtoti iestājās partijā "Vienotība" un kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās no apvienības "Jaunā Vienotība" saraksta, taču netika ievēlēts.

Pēc Krišjāņa Kariņa ievēlēšanas Ministru prezidenta amatā, 2019. gadā A. Loskutovs ieņēma viņa vietu Eiropas Parlamentā.[16] A. Loskutovs kandidēja arī 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču netika ievēlēts.

Privātā dzīve

labot šo sadaļu

Aleksejs Loskutovs dzimis Rīgā 1962. gada 22. augustā. Viņš ir precējies un ir četru bērnu tēvs.[2] Viens bērns dzimis pirmajā laulībā ar Larisu Loskutovu, divi — otrajā laulībā un ceturtais — kopdzīvē ar Sandru Šimkus.

Pēc saviem vārdiem, Alekseja dzimtā valoda esot krievu, bet viņš brīvi pārvalda arī latviešu valodu.[17]

Skandāli

labot šo sadaļu

Civilsieva

labot šo sadaļu

2004. gadā laikraksts "Diena" vērsās pie ģenerālprokurora Jāņa Maizīša, lūdzot izvērtēt iespējamo A. Loskutova interešu konfliktu, pieņemot lēmumus par savu padoto Sandru Šimkus, ar kuru viņam ir kopdzīve, līdz ar to tieši vai netieši ar lēmumu ietekmējot arī savas personiskās vai mantiskās intereses. Ģenerālprokuratūras pārstāvis tolaik laikrakstam atbildēja, ka kopdzīves esamība pēc Civillikuma nav uzskatāma par laulību, līdz ar to Loskutovu un Šimkus nevarēja uzskatīt par laulātiem.[4]

Interešu konflikts attiecībā pret KNAB darbinieci Šimkus, ar kuru Loskutovam ir kopīgs bērns, tika novērsts 2007. gada maijā, ar premjera rīkojumu funkcijas pieņemt lēmumus par KNAB nodaļas vadītāju Šimku deleģējot KNAB priekšnieka vietniekam.[4]

Naudas iztrūkums

labot šo sadaļu

Vēlā 2008. gada pavasarī KNAB publiskoja konstatēto aptuveni 135 000 latu naudas iztrūkumu. Kaut gan naudas iztrūkumā tika vainoti divi KNAB darbinieki, Loskutovam tika pārmesta iespējamā viņa kā iestādes vadītāja atbildība, nepietiekami nodrošinot iekšējās kontroles sistēmas, kas palīdzētu šādus pārkāpumus novērst.[4] KNAB priekšnieka atbildības izvērtēšanai pazudušās naudas lietā tika izveidota speciāla komisija, kuru vadīja LR ģenerālprokurors J. Maizītis. Komisijas atzinumā tika norādīts, ka Loskutovs nav nodrošinājis pienācīgu pakļauto amatpersonu darbības kontroli. Tāpat nebija pienācīgi izvērtētas pirms gada Valsts kontroles revīzijas atzinumā norādītās nepilnības, kā arī trūka visaptverošas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas par kriminālprocesos izņemtās naudas glabāšanu, uzskaiti, apriti un saglabāšanu atbilstoši iekšējā audita likumam.[4]

Komisijas balsojums par atzinumu bija vienbalsīgs. A. Loskutovs norādīja, ka par KNAB notikušajiem likumpārkāpumiem jūtas morāli atbildīgs, tomēr neuzskatīja, ka viņam tādēļ jāpamet KNAB priekšnieka amats. Vēlāk prokuratūras izmeklēšanā netika gūts apstiprinājums tam, ka nauda piesavināta provokācijas nolūkos, lai panāktu A. Loskutova atlaišanu. Abiem apsūdzētajiem KNAB darbiniekiem Rīgas apgabaltiesa piesprieda reālus cietumsodus.[4]

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 «Aleksejs Loskutovs». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 15. martā. Skatīts: 2011.01.23.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 «Aleksejs Loskutovs». Sabiedrība citai politikai. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 17. septembrī. Skatīts: 2011.01.23.
  3. ↑ «Loskutovs nav saņēmis rīkojumu par atstādināšanu». Delfi. 2007.09.24. Skatīts: 2010.01.11.
  4. ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 «Aleksejs Loskutovs * *». Delna. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 11. jūnijā. Skatīts: 2011.01.24.
  5. ↑ «Loskutovs piektdien atsāk pildīt KNAB vadītāja pienākumus (papildināts)». Delfi. 2007.11.09. Skatīts: 2010.01.11.
  6. ↑ «Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs - no idejas līdz iestādes izveidošanai». KNAB. Skatīts: 2010.01.11.
  7. ↑ «Loskutovu atceļ no amata (papildināts)». Delfi. 2008.06.29. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 25. oktobrī. Skatīts: 2011.01.24.
  8. ↑ «Loskutovs: Poikāns atzīst, ka ir Neo». Delfi. 2010.05.13. Skatīts: 2011.01.24.
  9. ↑ «'Neo' meklē jaunu advokātu; Loskutovs kā deputāts nedrīkst viņu aizstāvēt». Delfi. 2010.12.20. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 27. decembrī. Skatīts: 2011.01.24.
  10. ↑ «Bijušais politiķis un KNAB vadītājs Loskutovs vada nodaļu Finanšu izlūkošanas dienestā». DELFI. 2020.06.22. Skatīts: 2020.06.22..
  11. ↑ «Loskutovs iestājas Štokenberga partijā». Diena. 2009. gada 4. februārī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 10. Aprīlis. Skatīts: 2011. gada 24. janvārī.
  12. ↑ «Loskutovs būs SCP ģenerālsekretārs». Diena. 2009. gada 17. martā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 18. Marts. Skatīts: 2011. gada 24. janvārī.
  13. ↑ «Rīga». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 19. jūlijā. Skatīts: 2011.01.24.
  14. ↑ «10. Saeimā ievēlētie deputāti». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 25. decembrī. Skatīts: 2011.01.24.
  15. ↑ «Dālderis, Viņķele, Čigāne, Judins un Loskutovs izstājas no «Vienotības»». lsm.lv. LETA. 2017. gada 17. jūlijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 17. jūlijā. Skatīts: 2017. gada 17. jūlijā.
  16. ↑ «Kariņa vietā Eiropas Parlamentā strādās Loskutovs». lsm.lv. 2019. gada 26. janvārī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 27. janvārī. Skatīts: 2019. gada 27. janvārī.
  17. ↑ «Latviešu valoda mūs vienos, nevis šķels». Jaunā Vienotība. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 20. septembrī. Skatīts: 2022. gada 19. septembrī.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aleksejs Loskutovs
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Guntis Rutkis 		KNAB priekšnieks
2004. gada 27. maijs — 2008. gada 29. jūnijs 		Pēctecis:
Normunds Vilnītis
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Aleksejs_Loskutovs&oldid=4162743"