Vikipēdija

Imants Parādnieks

Latvijas politiķis

Imants Parādnieks (dzimis 1968. gada 27. augustā) ir latviešu uzņēmējs un politiķis, pārstāv Nacionālo apvienību (iepriekš partiju "Visu Latvijai!"). Bijis trīs Saeimas sasaukumu deputāts, pēdējo reizi ievēlēts 12. Saeimā.

Imants Parādnieks
Imants Parādnieks 2014. gadā
12. Saeimas deputāts
Amatā
2014. gada 4. novembris — 2018. gada 6. novembris
Prezidents
Premjerministrs
11. Saeimas deputāts
Amatā
2011. gada 17. oktobris — 2014. gada 4. novembris
Prezidents Andris Bērziņš
Premjerministrs
10. Saeimas deputāts
Amatā
2010. gada 2. novembris — 2011. gada 16. oktobris
Prezidents Valdis Zatlers
Premjerministrs Valdis Dombrovskis
Dzimšanas dati 1968. gada 27. augustā (55 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latvietis
Politiskā partija LNNK (1998-?)
Visu Latvijai! (2006-2011)
Nacionālā apvienība (kopš 2011)
Dzīvesbiedrs(-e) Dina Parādniece
Profesija uzņēmējs, politiķis
Augstskola Latvijas Universitāte[1]

Biogrāfija labot šo sadaļu

1987. gadā kā feldšeris beidza Rīgas 4. medicīnas skolu,[2] pēc tam dienēja obligātajā militārajā dienestā Padomju armijā. 1990. gadā, iegūstot mūrnieka-kamīnlicēja profesiju, pabeidza Rīgas 72. arodvidusskolu.[2] 1993. gadā uzsāka uzņēmējdarbību, izveidojot SIA “AGNI”,[3] kas nodarbojas ar kamīnu interjera dizainu, kamīnu ražošanu un izbūvi un citu apkures projektu izstrādi.[4][5][6]

Biedrības "Hokeja klubs AGNI" valdes priekšsēdētājs,[2] bērnudārza "Pūcīte" līdzīpašnieks.[7]

2014. gadā Latvijas Universitātē ieguva sociālo zinātņu bakalaura grādu tiesību zinātnē,[1] aizstāvot bakalaura darbu "Konstitūciju preambulu nozīme salīdzinošā kontekstā".[8]

Politiskā darbība labot šo sadaļu

1988. gadā iestājās Latvijas Nacionālās neatkarības kustībā,[5] vēlāk partijā "Visu Latvijai!".[5][9] 2006. gadā kandidēja 9. Saeimas vēlēšanās, taču, tā kā "Visu Latvijai!" nepārvarēja 5% barjeru iekļūšanai Saeimā, ievēlēts netika.

2007. gada 18. novembrī I. Parādnieku ievēlēja par "Visu Latvijai!" priekšsēdētāju. 2008. gada 7. decembrī, izmainot partijas statūtus, I. Parādnieks un R. Dzintars tika ievēlēti kā līdztiesīgi "Visu Latvijai!" līdzpriekšsēdētāji.[9] Pēc partiju "Visu Latvijai!" un "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" apvienošanās viņu ievēlēja Nacionālās apvienības "Visu Latvijai! — Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" valdē.

2009. gada Rīgas Domes vēlēšanas kandidēja "Visu Latvijai!" sarakstā ar otro numuru, bet, sarakstam nepārvarot 5% barjeru, netika ievēlēts.[10][11]

2010. gada 10. Saeimas vēlēšanās I. Parādnieks kandidēja Zemgales vēlēšanu apgabalā no "Nacionālās apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" saraksta ar pirmo numuru[12] un tika ievēlēts 10. Saeimā. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā apbraukāja Zemgali zirga pajūgā.[13] 25. augustā LNT Jelgavā rīkotajās "Līderu debatēs" aicināja apvienības "Par Labu Latviju" Zemgales saraksta līderi Andri Šķēli līdz vēlēšanām iziet pārbaudi ar melu detektoru.[14]

Arī 11. Saeimas vēlēšanās kandidēja Zemgales vēlēšanu apgabalā no Nacionālās apvienības saraksta ar pirmo numuru un tika ievēlēts 11. Saeimā. Darbojās Saeimas Saimnieciskajā komisijā,[15] bija Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sekretārs, vadīja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisiju, kas panāca izmaiņas 2013. un 2014. gada valsts budžetā par labu ģimenēm ar bērniem.[16] Piedalījās Satversmes preambulas izstrādāšanā, bija Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijā, deputātu grupā Tibetas atbalstam, iestājās par Katalonijas tiesībām uz pašnoteikšanos.[17]

Ievēlēts 12. Saeimā no Nacionālās apvienības Zemgales apgabalā ar otro numuru sarakstā, vēlēšanu kampaņā trīs nedēļas ar kājām apceļoja Zemgali.[18] 2018. gada rudenī kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās, taču netika ievēlēts. Pēc Saeimas darbības sākuma kļuva par Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas konsultantu. 2019. gada janvārī, kad darbu uzsāka Krišjāņa Kariņa valdība, I. Parādnieks, atbilstoši valdības sadarbības līguma nosacījumiem, kļuva par Ministru prezidenta padomnieku demogrāfijas jautājumos. Kandidēja arī 14. Saeimas vēlēšanās 2022. gadā, taču netika ievēlēts, saņemot lielāko svītrojumu skaitu starp Nacionālās apvienības saraksta deputātu kandidātiem.[19]

Privātā dzīve labot šo sadaļu

Dzīvo kopā ar laulāto dzīvesbiedri Dinu un audzina piecus bērnus — Hārdiju, Aneti, Imantu, Rihardu un Helvi.[20][21] Bijušas attiecības ar citu sievieti, Janu, ar kuru abiem ir kopīgs dēls.[21]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ 1,0 1,1 «Imants Parādnieks». Centrālā vēlēšanu komisija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 30. septembrī. Skatīts: 2014. gada 6. septembrī.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 «Imants Parādnieks». Centrālā vēlēšanu komisija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 7. novembrī. Skatīts: 2010. gada 26. augustā.
  3. ↑ «AGNI - Kontakti». agni.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 3. septembrī. Skatīts: 2014. gada 25. septembrī.
  4. ↑ «attieksme pret klientiem, Modernie kamīni, akmens durvis, kamīnu firma, akmens izstrādājumu un dūmvadu ražošana». www.agni.lv. Skatīts: 2024-02-28.
  5. ↑ 5,0 5,1 5,2 «Par Imantu». paradnieks.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 15. augustā. Skatīts: 2010. gada 26. augustā.
  6. ↑ «Kompānija». agni.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 8. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 26. augustā.
  7. ↑ «Pūcīte». pucite.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 21. decembrī. Skatīts: 2014. gada 25. septembrī.
  8. ↑ «Parādnieks beidzot absolvē Latvijas Universitāti». lat.mixnews.lv. 2014. gada 12. jūnijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 13. martā. Skatīts: 2014. gada 25. septembrī.
  9. ↑ 9,0 9,1 ««Visu Latvijai!» vēsture». Visu Latvijai. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 5. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 26. augustā.
  10. ↑ «Imants Parādnieks». Centrālā vēlēšanu komisija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 15. septembrī. Skatīts: 2010. gada 26. augustā.
  11. ↑ «Imants Parādnieks». Centrālā vēlēšanu komisija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 19. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 26. augustā.
  12. ↑ «2010. gada 2. oktobra 10.Saeimas vēlēšanas. Deputātu kandidātu saraksti un statistika». Centrālā vēlēšanu komisija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 25. augustā. Skatīts: 2010. gada 26. augustā.
  13. ↑ «Maršruts». paradnieks.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 16. augustā. Skatīts: 2010. gada 26. augustā.
  14. ↑ «Melu detektora īpašniece: Ēlertes jautājumu Šķēlem var pārbaudīt». diena.lv. 2010-08-26. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-08-28. Skatīts: 2010. gada 26. augustā.
  15. ↑ Laura Zaharova, Karlīna Treija. «Kā brauc Saeimas deputāti». Sabiedrība par atklātību "Delna", 2012. gada 16. aprīlī. Skatīts: 2014. gada 25. septembrī.[novecojusi saite]
  16. ↑ Viktorija Buraka. «Izmaiņas vecāku pabalsta piešķiršanas kārtībā no 1. oktobra». Labklājības ministrija, 2014. gada 22. septembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 25. septembrī. Skatīts: 2014. gada 25. septembrī.
  17. ↑ «Imanta Parādnieka runa par Katalonijas tautas pašnoteikšanās tiesībām Saeimas ārpolitikas debatēs». Nacionālā Apvienība. 2014. gada 23. janvārī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 1. aprīlī. Skatīts: 2014. gada 25. septembrī.
  18. ↑ «Partiju avīžu, tikšanos un šovu laiks». Diena.lv. Skatīts: 2014. gada 1. oktobrī.
  19. ↑ «14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS». sv2022.cvk.lv. Skatīts: 2022-10-27.
  20. ↑ ««Visu Latvijai!» Valde». Visu Latvijai. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 14. oktobrī. Skatīts: 2010. gada 26. augustā.
  21. ↑ 21,0 21,1 «Viedajam latviskuma spēkam». Latvijas Avīze. 2007-11-17. Skatīts: 2010. gada 26. augustā.[novecojusi saite]

Ārējās saites labot šo sadaļu

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Imants Parādnieks


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Raivis Dzintars 		Visu Latvijai! priekšsēdētājs
(no 07.12.2008. kopā ar R. Dzintaru)
2007. gada 18. novembris — 2011. gada 23. jūlijs 		Pēctecis:
partija iekļāvusies Nacionālajā apvienībā


Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Imants_Parādnieks&oldid=4016649"