Rolands Zagorskis-Rolands (līdz 2009. gadam Rolands Zagorskis; dzimis 1949. gada 3. septembrī[1] Inčukalnā[2]Rolands Smilškalns) ir latviešu kino un teātra aktieris un dziedātājs. Vēlāk arī režisors, teātra vadītājs un producents.

Rolands Zagorskis-Rolands
Dzimis Rolands Smilškalns
1949. gada 3. septembrī (75 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Inčukalns, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija),
Nodarbošanās aktieris, dziedātājs, režisors
Dzīvesbiedre Liene Rolanda
Bērni

Dzimis kā Rolands Smilškalns māte Zenta Smilškalne (dzim. Drubiņa), četru gadu vecumā pēc adopcijas kļuva par Zagorski (adoptētājs Antons Zagorskis).[3] R. Zagorska meita ir dziedātāja Elizabete Zagorska, dēls Markuss Rolands. Ir trīs mazmeitas.

1970. gadā Zagorskis absolvējis Latvijas konservatorijas Teātra fakultāti (ar izcilību).[2] Laikā no 1970. līdz 1997. gadam bijis Drāmas teātra (vēlāk Latvijas Nacionālais teātris) aktieris.[2] No 1996. gada bija Latvijas Aktieru asociācijas prezidents un teātra-kluba "Hamlets" mākslinieciskais vadītājs.[2] No 1995. gada līdz 2018. gadam vadīja Rolanda Zagorska teātra studiju.

1974. gadā kļuvis par Latvijas Teātra darbinieku savienības biedru, Latvijas Kinematogrāfu savienības biedru.[2] 1988. gadā saņēmis Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukumu.[2]

Zagorskis tēlojis lomas daudzās filmās.[2] Pazīstamākās no tām ir filmas "Ceplis" (1972), "Puika" (1977), "Rallijs" (1978), "Īsa pamācība mīlēšanā" (1982), "Fronte tēva pagalmā" (1984), "Apbraucamais ceļš" (1986), "Zītaru dzimta" (1989). Par lomu filmā "Medības" (2009) ieguvis Lielā Kristapa balvu nominācijā "Labākais aktieris otrā plāna lomā".

Spilgtas titullomas viņa karjerā — Spartaks, Mirabo, Olivers u.c. Citas ievērojamas lomas: Ņurga Brigaderes izrādē “Maija un Paija”, Aleksis un Dūdars (Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos”), Emīls Tišbeins (Kestnera “Emīls un Berlīnes zēni”), Hļestakovs (Gogoļa “Revidents”), Rellings (Ibsena “Meža pīle”) un daudzas citas.

Režisors, producents

labot šo sadaļu

Aristofāna "Putni", J. Jurkāna "Dekamerons", Ž. Anuija "Bikses", mūzikls "Zolitūdes stāsts", muzikālā izrāde "Sapnis".[4]

Raimonda Paula, Imanta Kalniņa, Ulda Stabulnieka dziesmu izpildītājs.[5]

VDK kartotēka

labot šo sadaļu

Rolanda Zagorska kartīte atrasta publiskotajā VDK savervēto aģentu kartotēkas daļā. Tajā apgalvots, ka viņš kā aģents "Aivars" savervēts 1974. gada aprīlī.[6] Pats Zagorskis 2010. gadā stāstīja, ka par savu atrašanos šajā kartotēkā uzzinājis piecus gadus pirms tam, un paziņoja, ka tolaik bijis LKP komitejas sekretārs un visiem esot zināms, ka komunistus nedrīkstējuši vervēt.[7] Viņš apstiprināja, ka uz teātri VDK "kuratori" nākuši bieži, taču viņam neko parakstīt nav nācies. Viņš arī izteica pieņēmumu, ka šis fakts varētu būt sastāvdaļa priekšvēlēšanu kampaņā un izteica gatavību tiesāties. Totalitārisma seku dokumentēšanas centra atzinums apgalvo, ka Zagorskis bijis VDK aģents, tomēr atzīst, ka tiesas šai lietā nav bijis.[8] Vēl 2017. gadā Latvijas PSR VDK zinātniskās izpētes komisijas loceklis Jānis Taurēns izteica cerību uz komisijas papildu darbu pie šīs lietas, jo neesot pietiekamu skaidrojumu.[9]

Ārējās saites

labot šo sadaļu