Pēteris Tabūns
Pēteris Tabūns (dzimis 1937. gada 20. janvārī, miris 2020. gada 19. septembrī) bija latviešu sporta skolotājs, žurnālists un politiķis. 5., 6., 7., 8. un 9. Saeimas deputāts. Ilggadējs LNNK, vēlāk Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, biedrs.
Pēteris Tabūns | |
---|---|
Pēteris Tabūns 2004. gadā | |
Saeimas deputāts | |
| |
Dzimšanas dati |
1937. gada 20. janvārī Mežvidu pagasts, Ludzas apriņķis, Latvija |
Miršanas dati | 2020. gada 19. septembrī (83 gadu vecumā) |
Politiskā partija | |
Profesija | sporta skolotājs, žurnālists |
Augstskola |
- «Tabūns» pāradresējas uz šejieni. Citas nozīmes skatīt lapā Tabūns (nozīmju atdalīšana).
Biogrāfija
labot šo sadaļuIzglītība un privātā dzīve
labot šo sadaļuPēteris Tabūns ir dzimis 1937. gadā Ludzas apriņķī.[1] 1957. gadā absolvējis Rēzeknes vidusskolu, 1961. gadā — Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtu fiziskās kultūras un sporta pasniedzēja specialitātē, bet 1970. gadā — Latvijas Valsts universitāti žurnālista specialitātē. Šķīries.[2]
Politiskā karjera
labot šo sadaļu1988. gadā Tabūns iestājās Latvijas Tautas frontē un Latvijas Nacionālās neatkarības kustībā.[1] Kā LNNK biedrs 1993. gadā ievēlēts 5. Saeimā. Bijis Pieprasījumu komisijas, kā arī Vides un sabiedrisko lietu komisijas biedrs.[3] 1995. gadā no LNNK un LZP apvienotā saraksta ievēlēts 6. Saeimā. Kopā ar pārējiem LNNK deputātiem 1997. gada maijā izstājies no LNNK/LZP apvienotās frakcijas, bet jūnijā — piedalījies "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" Saeimas frakcijas dibināšanā, kļuvis par tās priekšsēdētāja biedru. Bijis arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, kā arī Pieprasījumu komisijas biedrs.[4]
1998. gadā ievēlēts 7. Saeimā nu jau kā apvienotās partijas TB/LNNK biedrs. Arī šajā sasaukumā bijis frakcijas priekšsēdētāja vietnieks. Tāpat bijis divu komisiju — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu, kā arī Pieprasījumu — sekretārs.[2] 2002. gadā ievēlēts 8. Saeimā. Bijis Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, kā arī Pieprasījumu komisijas biedrs.[5] 2006. gadā ievēlēts 9. Saeimā. Bijis Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas biedrs, kā arī Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs. 2010. gadā, kad no TB/LNNK frakcijas izstājās Imants Kalniņš, un tajā palika tikai 4 deputāti, P. Tabūns kopā ar saviem partijas biedriem izveidoja vienotu VL-TB/LNNK frakciju.[6]
Pēc zaudējuma vēlēšanās
labot šo sadaļu2010. gadā kandidējis 10. Saeimas vēlēšanās kā pirmais numurs Latgales vēlēšanu apgabalā, tomēr P. Tabūns Saeimā netika ievēlēts. Žurnālistiem viņš solīja "atpūsties un rakstīt grāmatas par Latvijas bēdīgo situāciju".[7] 2018. gadā sarakstījis grāmatu "Latvijas dzīvības stratēģija".
Miris savās mājās 2020. gada septembrī 83 gadu vecumā.[8]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «20. janvāris». Latgales dati. Skatīts: 2010.11.30.
- ↑ 2,0 2,1 «Pēteris Tabūns». 7. Saeima. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. aprīlī. Skatīts: 2010.11.30.
- ↑ «Pēteris Tabūns». 5. Saeima. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2010.11.30.
- ↑ «Pēteris Tabūns». 6. Saeima. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 5. oktobrī. Skatīts: 2010.11.30.
- ↑ «Pēteris Tabūns». 8. Saeima. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2010.11.30.
- ↑ «Pēteris Tabūns». 9. Saeima. Skatīts: 2010.11.30.
- ↑ «Dobelis pēc deputāta amata zaudēšanas solās saglabāt aktivitāti; Tabūns - rakstīt grāmatas». Delfi. 2010.10.04. Skatīts: 2010.11.30.
- ↑ www.DELFI.lv. «Mūžībā aizgājis politiķis Pēteris Tabūns». delfi.lv (latviešu), 2020-09-20. Skatīts: 2020-09-20.