Ivans Klementjevs
Ivans Klementjevs (dzimis 1960. gada 18. novembrī Buntikos, Jēkabpils rajonā) ir Latvijas krievu izcelsmes kanoe airētājs un politiķis. Triju olimpisko medaļu ieguvējs. Bijis Rīgas domes un vairāku Saeimu deputāts, pārstāvot partiju "Saskaņa".
| Ivans Klementjevs | |
|---|---|
.jpg) Ivans Klementjevs 2018. gadā | |
| 13. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 2018. gada 6. novembris — 2022. gada 1. novembris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | Arturs Krišjānis Kariņš |
| 12. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 2014. gada 4. novembris — 2018. gada 6. novembris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | |
| 11. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 2011. gada 17. oktobris — 2014. gada 4. novembris | |
| Prezidents | Andris Bērziņš |
| Premjerministrs | |
| 10. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 2010. gada 2. novembris — 2011. gada 16. oktobris | |
| Prezidents | Valdis Zatlers |
| Premjerministrs | Valdis Dombrovskis |
| 9. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 2006. gada 7. novembris — 2010. gada 2. novembris | |
| Prezidents | Valdis Zatlers |
| Premjerministrs | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1960. gada 18. novembrī Buntiki, Jēkabpils rajons (tagad Mežāres pagasts) |
| Dzīvo |
 Rīga, Latvija |
| Tautība | Latvijas krievs |
| Politiskā partija |
|
| Profesija | pedagogs, sportists, politiķis |
| Augstskola | Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija |
1985.—1994. gadā septiņas reizes kļuva par Pasaules čempionu kanoe vieninieka distancē (no tām 6 reizes 1000 m distancē, 1 — 10 000 m), trīskārtējs pasaules vicečempions un bronzas laureāts, bija 1988. gada vasaras olimpisko spēļu čempions 1000 m kanoe vieninieka distancē, pārstāvot PSRS izlasi, tad Latvijas izlases sastāvā izcīnīja divas olimpiskās sudraba medaļas 1000 m distancē 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Barselonā un 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Atlantā.[1]
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1960. gadā Jēkabpils rajona Buntiku ciemā daudzbērnu vecticībnieku ģimenē. Viņa tēvs bija dzelzceļnieks, māte mājsaimniece. Māte nomira, kad Ivanam bija 13 gadi. Kopā ar brāļiem mācījās Rīgas dzelzceļnieku 11. profesionāli tehniskajā skolā, kurā bija airēšanas sporta sekcija.
1981. gadā iekļuva PSRS izlasē, bija PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars.[1] Līdztekus līdz 1985. gadam studēja Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtā[2] un turpināja aspirantūras studijas Sanktpēterburgas zinātniski pētnieciskajā fizkultūras institūtā. 1992. gadā kopā ar brāli Jefimu Rīgā nodibināja airēšanas sporta klubu "Brāļi Klementjevi".[2] 1993. gadā Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā ieguva doktora grādu pedagoģijā.
1994. gadā pēc nesaprašanās ar Latvijas sporta vadību starptautiskās sacensībās pārstāvēja Poliju, bija Bidgoščas sporta kluba biedrs. Polijas izlases sastāvā piedalījās 1994. gada Pasaules čempionātā. Sportista karjeru beidza 1997. gadā[3] un strādāja par treneri (trīs gadus no 1997. līdz 2001. gadam bija Spānijas izlases treneris)[2][3] un sporta funkcionāru, pievērsās politiskajai darbībai.
Politiskā darbība
labot šo sadaļu2001. gadā ievēlēts Rīgas domē no PCTVL saraksta, kurā piedalījās arī I. Klementjeva pārstāvētā Tautas Saskaņas partija. 2004. gadā no Tautas Saskaņas partijas saraksta nesekmīgi kandidējis Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet 2005. gadā tāpat nav ticis ievēlēts Rīgas domē. 2006. gadā pirmo reizi kļuvis par parlamenta deputātu, kad ievēlēts 9. Saeimā no partiju apvienības "Saskaņas Centrs", bet 2009. gadā vēlreiz nesekmīgi piedalījies Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
2010. un 2011. gadā no apvienības "Saskaņas Centrs" saraksta ievēlēts arī 10. un 11. Saeimā. Nesekmīgi kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2014. gadā. 2014. gada rudenī ievēlēts 12. Saeimā no partijas "Saskaņa" saraksta, bet 2018. gadā ievēlēts 13. Saeimā. Kandidēja arī 14. Saeimas vēlēšanās 2022. gada rudenī, taču "Saskaņas" saraksts nepārvarēja 5% barjeru.
Apbalvojumi
labot šo sadaļu1999. gadā saņēma IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.[5]
Literatūra
labot šo sadaļuIvans Klementjevs. Kanoe profesors. Rīga, Latvijas Olimpiskā akadēmija, 2019. — 112 lp. — ISBN 978-9934-19-782-6
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Staģis, Andris (2010. gada 16. novembrī). "Šī nedēļa vēsturē". Sporta Avīze (Rīga: SIA "Mediju nams") 46 (771): 19. lpp. ISSN 1691-0451.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Latvijas enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2005. 389.—390. lpp. ISBN 9984-9482-3-4.
- ↑ 3,0 3,1 Kreipāns, Anatolijs (2009. gada 22. decembrī). "Ivans Klementjevs audzina... Ivanu Klementjevu". Sporta Avīze (Rīga: SIA "Mediju nams") 50 (725): 54. lpp. ISSN 1691-0451.
- ↑ Saeimā strādā vismaz 19 deputāti, kuri bijuši komunistiskajā partijā
- ↑ vestnesis.lv. «Par apbalvošanu ar Triju Zvaigžņu ordeni un… - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2018-11-05.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ivans Klementjevs.
- Olympedia profils (angliski)
- LOK profils
- Munzüger Sport profils (vāciski)
| Apbalvojumi | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: aptauja izveidota |
"Sporta Avīzes" gada aptaujas uzvarētājs 1996 |
Pēctecis: Kristers Serģis un Artis Rasmanis |