Ivans Klementjevs

Latvijas airētājs un politiķis

Ivans Klementjevs (dzimis 1960. gada 18. novembrī Buntikos, Jēkabpils rajonā) ir Latvijas krievu izcelsmes kanoe airētājs un politiķis. Triju olimpisko medaļu ieguvējs. Bijis Rīgas domes un vairāku Saeimu deputāts, pārstāv partiju "Saskaņa".

Ivans Klementjevs
13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781477121).jpg
Ivans Klementjevs 2018. gadā
13. Saeimas deputāts
Amatā
2018. gada 6. novembris — 2022. gada 1. novembris
Prezidents
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš
12. Saeimas deputāts
Amatā
2014. gada 4. novembris — 2018. gada 6. novembris
Prezidents
Premjerministrs
11. Saeimas deputāts
Amatā
2011. gada 17. oktobris — 2014. gada 4. novembris
Prezidents Andris Bērziņš
Premjerministrs
10. Saeimas deputāts
Amatā
2010. gada 2. novembris — 2011. gada 16. oktobris
Prezidents Valdis Zatlers
Premjerministrs Valdis Dombrovskis
9. Saeimas deputāts
Amatā
2006. gada 7. novembris — 2010. gada 2. novembris
Prezidents Valdis Zatlers
Premjerministrs

Dzimšanas dati 1960. gada 18. novembrī (62 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Buntiki, Mežāres pagasts, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība Latvijas krievs
Politiskā partija
Profesija pedagogs, sportists, politiķis
Augstskola Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija

BiogrāfijaLabot

Cēlies no Latgales — Buntikiem, pašreizējā Jēkabpils novada Mežāres pagastā, daudzbērnu vecticībnieku ģimenē. Viņa tēvs bija dzelzceļnieks, māte mājsaimniece. Māte nomira, kad Ivanam bija 13 gadi. Viņa vecākais brālis Pjotrs aizbrauca mācīties uz Rīgas dzelzceļnieku 11. profesionāli tehnisko skolu, kur bija airēšanas sporta sekcija. Tā visi brāļi Klementjevi tika iesaistīti sportā un kļuva par profesionāliem kanoe airētājiem. Ivana brālis Jefimijs Klementjevs arī ir piedalījies olimpiskajās spēlēs, tagad arī brālis ir politiķis — Rīgas domes deputāts.

1992. gadā abi brāļi Rīgā nodibināja airēšanas sporta klubu "Brāļi Klementjevi".[1] 1999. gadā saņēmis IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.[2]

IzglītībaLabot

I. Klementjevs ir beidzis Rīgas 11. profesionāli tehnisko skolu, Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtu (1985)[1] un Sanktpēterburgas zinātniski pētnieciskā fizkultūras institūta aspirantūru. 1993. gadā Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā ieguvis doktora grādu pedagoģijā.

Sportista karjeraLabot

Ar kanoe airēšanu I. Klementjevs nodarbojās kopš 1975. gada. Jau 1981. gadā iekļuva PSRS izlasē. Bijis PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars.[3] 1985.—1994. gadā septiņas reizes kļuva par Pasaules čempionu kanoe vieninieka distancē (no tām 6 reizes 1000 m distancē, 1 — 10 000 m), trīskārtējs pasaules vicečempions un bronzas laureāts. Piecus čempiontitulus izcīnījis, pārstāvot PSRS, un pa vienam, pārstāvot Latviju un Poliju.[3]

1988. gada vasaras olimpisko spēļu čempions 1000 m kanoe vieninieka distancē, pārstāvot PSRS izlasi. Kā Latvijas pārstāvis izcīnījis divas olimpiskās sudraba medaļas tajā pašā 1000 m distancē 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Barselonā un 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Atlantā.

1994. gadā pēc nesaprašanās ar Latvijas sporta vadību starptautiskās sacensībās pārstāvēja Poliju, bija Bidgoščas sporta kluba biedrs. Kā Polijas pārstāvis piedalījās 1994. gada Pasaules čempionātā. Sportista karjeru beidzis 1997. gadā.[4]

Politiskā darbībaLabot

Bijis Padomju Savienības Komunistiskās partijas biedrs no 1985. gada.[5]

Pēc sportista karjeras beigām I. Klementjevs strādājis par treneri (trīs gadus no 1997. līdz 2001. gadam bijis Spānijas izlases treneris)[1][4] un sporta funkcionāru, papildinājis izglītību un pievērsies politiskajai darbībai. 2001. gadā ievēlēts Rīgas domē no PCTVL saraksta, kurā piedalījās arī I. Klementjeva pārstāvētā Tautas Saskaņas partija. 2004. gadā no Tautas Saskaņas partijas saraksta nesekmīgi kandidējis Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet 2005. gadā tāpat nav ticis ievēlēts Rīgas domē. 2006. gadā pirmo reizi kļuvis par parlamenta deputātu, kad ievēlēts 9. Saeimā no partiju apvienības "Saskaņas Centrs", bet 2009. gadā vēlreiz nesekmīgi piedalījies Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

2010. un 2011. gadā no apvienības "Saskaņas Centrs" saraksta ievēlēts arī 10. un 11. Saeimā. Nesekmīgi kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2014. gadā. 2014. gada rudenī ievēlēts 12. Saeimā no partijas "Saskaņa" saraksta, bet 2018. gadā ievēlēts 13. Saeimā. Kandidēja arī 14. Saeimas vēlēšanās 2022. gada rudenī, taču "Saskaņas" saraksts nepārvarēja 5% barjeru.

GrāmatasLabot

Ivans Klementjevs. Kanoe profesors. Rīga, Latvijas Olimpiskā akadēmija, 2019. — 112 lp. — ISBN 978-9934-19-782-6

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 1,2 Latvijas enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2005. 389.—390. lpp. ISBN 9984-9482-3-4.
  2. vestnesis.lv. «Par apbalvošanu ar Triju Zvaigžņu ordeni un… - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2018-11-05.
  3. 3,0 3,1 Staģis, Andris (2010. gada 16. novembrī). "Šī nedēļa vēsturē". Sporta Avīze (Rīga: SIA "Mediju nams") 46 (771): 19. lpp. ISSN 1691-0451.
  4. 4,0 4,1 Kreipāns, Anatolijs (2009. gada 22. decembrī). "Ivans Klementjevs audzina... Ivanu Klementjevu". Sporta Avīze (Rīga: SIA "Mediju nams") 50 (725): 54. lpp. ISSN 1691-0451.
  5. Saeimā strādā vismaz 19 deputāti, kuri bijuši komunistiskajā partijā

Ārējās saitesLabot


Apbalvojumi
Priekštecis:
aptauja izveidota
"Sporta Avīzes" gada aptaujas uzvarētājs
1996
Pēctecis:
Kristers Serģis un Artis Rasmanis