Raivis Dzintars

latviešu politiķis un žurnālists
Šis raksts ir par latviešu politiķi. Par citām jēdziena dzintars nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Raivis Dzintars (dzimis 1982. gada 25. novembrī Rīgā) ir latviešu politiķis, nacionālistiskās jauniešu apvienības "Visu Latvijai!" dibinātājs, vēlāk tāda paša nosaukuma partijas pirmais priekšsēdētājs un Nacionālās apvienības viens no tās līdzpriekšsēdētājiem, pēc tam valdes priekšsēdētājs (no 2017. gada). Bijis ievēlēts vairākos Saeimas sasaukumos, šobrīd 14. Saeimas deputāts.

Raivis Dzintars
Raivis Dzintars 2018. gadā
14. Saeimas deputāts
Amata sākums
2022. gada 1. novembris
Prezidents
Premjerministrs
13. Saeimas deputāts
Amatā
2018. gada 6. novembris — 2022. gada 1. novembris
Prezidents
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš
12. Saeimas deputāts
Amatā
2014. gada 4. novembris — 2014. gada 4. decembris
Prezidents
Premjerministrs
11. Saeimas deputāts
Amatā
2015. gada 28. maijs — 2018. gada 6. novembris
Prezidents Andris Bērziņš
Premjerministrs
10. Saeimas deputāts
Amatā
2011. gada 17. oktobris — 2014. gada 4. novembris
Prezidents Valdis Zatlers
Premjerministrs Valdis Dombrovskis
Amatā
2010. gada 2. novembris — 2011. gada 16. oktobris

Dzimšanas dati 1982. gada 25. novembrī (42 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Siguldas novads, Latvija
Tautība latvietis
Politiskā partija
Dzīvesbiedrs(-e) Marta Dzintare
Profesija politiķis
Augstskola Latvijas Universitāte

2001. gada vasarā R. Dzintars beidza Rīgas 77. vidusskolu un iestājās Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļā. 2004. gada rudenī kļuva par žurnālistu laikrakstā "Latvijas Avīze". Bijis "Daugavas Vanagu Latvijā" Rīgas Laumaņa nodaļas vadītājs. 2010. gadā ieguvis sociālo zinātņu bakalaura grādu politikas zinātnē. Brošūru "Pozitīvais nacionālisms" un "Ceturtā atmoda" autors.

R. Dzintars ir precējies, kopā ar sievu Martu audzina divus dēlus.[1][2] Ir latviešu studentu korporācijas "Vendia" biedrs.

Politiskā darbība

labot šo sadaļu

Vēl skolas laikā, 2000. gada augustā, R. Dzintars izveidoja nacionāli noskaņotu jauniešu grupu ar nosaukumu "Visu Latvijai!". 2006. gada 14. janvārī, "Visu Latvijai!" pārtopot par politisku partiju, tika ievēlēts par partijas priekšsēdētāju[3] un līdz ar to apturēja darbību žurnālistikā.

R. Dzintaram tiek pārmesta sadarbība ar radikāli labējo krievu nacionālistu politiķi Jevgēņiju Osipovu[4] viņa politiskās darbības sākumā. Laikraksta "Diena" iztaujāts, 2006. gada intervijā[5] viņš sniedza pretrunīgas atbildes par šo notikumu. 2011. gadā Rīgā uz ielām parādījās plakāti ar fotoattēliem no Dzintara un Osipova tikšanās.[6]

Iekļauts partijas "Visu Latvijai!" deputātu kandidātu sarakstā 9. Saeimas vēlēšanās un visos vēlēšanu apgabalos (izņemot Latgales) kandidējis ar 1. kārtas numuru,[7] taču, tā kā "Visu Latvijai!" nepārvarēja 5% barjeru iekļūšanai Saeimā, ievēlēts netika. Vēlēšanās ieguva 5897 plusiņus un 82 svītrojumus.[8] 2007. gada 18. novembrī "Visu Latvijai!" 3. kongresā R. Dzintars nolika partijas priekšsēdētāja pilnvaras un lūdza viņa vietā par partijas priekšsēdētāju ievēlēt Imantu Parādnieku, bet pats ieņēma partijas Valdes priekšsēdētāja vietnieka amatu.[9] 2008. gada 7. decembrī "Visu Latvijai!" 4. kongresā līdz ar I. Parādnieku tika ievēlēts par vienu no diviem partijas līdzpriekšsēdētājiem.

2010. gadā ievēlēts 10. Saeimā no Nacionālās apvienības, ko "Visu Latvijai!" veidoja kopā ar partiju "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK". 2011. gadā abas partijas apvienojās, par jaunās partijas vienu no līdzpriekšsēdētājiem kļuva R. Dzintars. Tā paša gada rudenī Saeimas ārkārtas velēšanās ievēlēts 11. Saeimā. 2014. gadā tika ievēlēts arī 12. Saeimā. 2014. gada decembrī nolika deputāta mandātu uz bērna kopšanas atvaļinājuma laiku, kas beidzās 2015. gada maijā.

Kopš 2017. gada R. Dzintars ir partijas "Visu Latvijai — Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" valdes priekšsēdētājs — partijas vadītājs bez līdzpriekšsēdētāja. Vada arī organizācijas Saeimas frakciju.

2018. gada rudenī ievēlēts 13. Saeimā, bet 2022. gada Saeimas vēlēšanās arī 14. Saeimā, saņemot visvairāk plusu (9736) starp Nacionālās apvienības sarakstā kandidējušajiem politiķiem.[10]

  1. Raivis Dzintars Arhivēts 2014. gada 23. februārī, Wayback Machine vietnē. Visulatvijaidodu.lv
  2. «Raivja Dzintara ģimenē piedzimis dēls». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2011. gada 1. aprīlī.
  3. «Partijas "Visu Latvijai!" dibināšanas kongresā ievēlētās amatpersonas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 21. maijā. Skatīts: 2009. gada 9. aprīlī.
  4. «Pietiek :: Nacionālā apvienība ir latviešu nacionālisti šī vārda labākajā nozīmē». m.pietiek.com. Skatīts: 2023-11-13.
  5. «Dzintars par tikšanos ar LNDP līderi Osipovu pinas pretrunās». www.diena.lv. Skatīts: 2023-11-17.
  6. DELFI, LETA. «Rīgā parādījušās plakāti, kuros Dzintars redzams kopā ar Osipovu». DELFI (latviešu), 2011-10-13. Skatīts: 2023-11-17.
  7. «(kandidāta apraksts)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 2. aprīlī. Skatīts: 2008. gada 13. martā.
  8. «Partijas "Visu Latvijai!" deputātu kandidātu iegūtie plusiņi un svītrojumi 9. Saeimas vēlēšanās». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 6. februārī. Skatīts: 2008. gada 13. martā.
  9. ""Visu Latvijai!" vadīs Imants Parādnieks" Arhivēts 2008. gada 21. janvārī, Wayback Machine vietnē. — laikraksts "Latvijas Avīze", 2007.11.19.
  10. «Rinkēvičs 14. Saeimas vēlēšanās nopelnījis visvairāk plusu; daudz svītrojumu – Šadurskim un Barčai». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-13.


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
"Visu Latvijai!" priekšsēdētājs
2000. gada augusts — 2007. gada 18. novembris
Pēctecis:
Imants Parādnieks
Priekštecis:
Imants Parādnieks
"Visu Latvijai!" līdzpriekšsēdētājs
(kopā ar I. Parādnieku)

2008. gada 7. decembris2011. gada 23. jūlijs
Pēctecis:
partija iekļāvusies Nacionālajā apvienībā