Vebstera—Senlagē metode
Vebstera—Senlagē metode ir metode, ar kuru aprēķina vēlēšanu rezultātus vairākās valstīs, ieskaitot Latviju, kurās ir proporcionālā vēlēšanu sistēma, vēlēšanās balsojot par partiju sarakstiem. Tāpat metodi izmanto arī Bosnijā un Hercegovinā, Irākā, Kosovā, Jaunzēlandē, Norvēģijā un Zviedrijā, kā arī daļēji Vācijā un Dānijā. Metode nosaukta amerikāņu politiķa Denjela Vebstera un franču matemātiķa Andrē Senlagē vārdos.
Vebsters ierosināja izmantot savu metodi 1832. gadā. Pēc desmit gadiem, 1842. gadā, šī metode tika pieņemta proporcionālam vietu sadalījumam Amerikas Savienoto Valstu kongresā. Pēc tam to aizstāja ar Hemiltona metodi. Tomēr 1911. gadā tika atjaunota Vebstera metode. Metode atkal tika aizstāta 1940. gadā, šoreiz ar Hantingtona-Hilla metodi. Francijā šo metodi savā 1910. gada rakstā aprakstīja Andrē Senlagē. Eiropā Vebstera metode nebija zināma līdz pat Otrajam pasaules karam.
Metodes apraksts
labot šo sadaļuVēlēšanu rezultātus aprēķina, balsu skaitu ierakstot tabulā, kurā rindu skaits atbilst ievēlēto deputātu skaitam, un piešķirot mandātu katrā solī (tabulas rindā) partijai ar vislielāko aprēķināto mandāta kvotu šajā rindā.
Tiek izmantota formula:
kur:
- V ir kopējais balsu skaits, ko saņēmusi partija,
- s ir vietu skaits, kas piešķirta partijai šajā solī (sākotnēji tas ir 0 visām partijām).
Kopējo balsu skaitu partijai izdala ar skaitli, ko aprēķina šīs partijas mandātu skaitu šajā solī pareizinot ar divi un pieskaitot vienu. Lai kādu partiju ievietotu aprēķinu tabulā, bieži vien attiecīgās valsts tiesību aktos ir noteikts kāds nosacījums, piemēram, Latvijā tai ir jāiegūst vismaz 5% no visām balsīm, ieskaitot nederīgās.
Aprēķina piemērs
labot šo sadaļuPiemēram, 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā sešas partijas pārvarēja 5% robežu, bet pēc tabulas aprēķiniem tikai piecas no tām saņēma mandātus. Divus mandātus ieguva Jaunā Vienotība, Saskaņa un Nacionālā apvienība. Attīstībai/Par! un Latvijas Krievu savienība pa vienam, bet Zaļo un Zemnieku savienība neieguva nevienu mandātu. Pārējās partijas nepārvarēja 5% robežu un netika iekļautas tabulā.
Mandāts | Uzvarētājs | JV | S | NA | AP! | LKS | ZZS |
---|---|---|---|---|---|---|---|
Balsu skaits aprēķina sākumā | 124 193 | 82 604 | 77 591 | 58 763 | 29 546 | 25 252 | |
1. | 1. no JV Valdis Dombrovskis |
124 193; 124 193/(2*1+1) = 41 398 |
82 604 | 77 591 | 58 763 | 29 546 | 25 252 |
2. | 1. no S Nils Ušakovs |
41 398 | 82 604; 82 604/(2*1+1) = 27 535 |
77 591 | 58 763 | 29 546 | 25 252 |
3. | 1. no NA Roberts Zīle |
41 398 | 27 535 | 77 591; 77 591/(2*1+1) = 25 864 |
58 763 | 29 546 | 25 252 |
4. | 1. no AP! Ivars Ijabs |
41 398 | 27 535 | 25 864 | 58 763; 58 763/(2*1+1) = 19 588 |
29 546 | 25 252 |
5. | 2. no JV Sandra Kalniete |
41 398; 124 193/(2*2+1) = 24 839 |
27 535 | 25 864 | 19 588 | 29 546 | 25 252 |
6. | 1. no LKS Tatjana Ždanoka |
24 839 | 27 535 | 25 864 | 19 588 | 29 546; 29 546/(2*1+1) = 9 849 |
25 252 |
7. | 2. no S Andris Ameriks |
24 839 | 27 535; 82 604/(2*2+1) = 16 521 |
25 864 | 19 588 | 9 849 | 25 252 |
8. | 2. no NA Dace Melbārde |
24 839 | 16 521 | 25 864; 77 591/(2*2+1) = 15 518 |
19 588 | 9 849 | 25 252 |
Mandātu kopskaits | 2 | 2 | 2 | 1 | 1 | 0 |
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Excel Vebstera—Senlagē aprēķins stevenkellow.com (angliski)
- Vēlēšanu rezultātu kalkulators Arhivēts 2020. gada 28. oktobrī, Wayback Machine vietnē. staatsrecht.honikel.de (angliski)
Šis ar politiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar matemātiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |