Vebstera—Senlagē metode

Vebstera—Senlagē metode ir metode, ar kuru aprēķina vēlēšanu rezultātus vairākās valstīs, ieskaitot Latviju, kurās ir proporcionālā vēlēšanu sistēma, vēlēšanās balsojot par partiju sarakstiem. Tāpat metodi izmanto arī Bosnijā un Hercegovinā, Irākā, Kosovā, Jaunzēlandē, Norvēģijā un Zviedrijā, kā arī daļēji Vācijā un Dānijā. Metode nosaukta amerikāņu politiķa Denjela Vebstera un franču matemātiķa Andrē Senlagē vārdos.

Vebsters ierosināja izmantot savu metodi 1832. gadā. Pēc desmit gadiem, 1842. gadā, šī metode tika pieņemta proporcionālam vietu sadalījumam Amerikas Savienoto Valstu kongresā. Pēc tam to aizstāja ar Hemiltona metodi. Tomēr 1911. gadā tika atjaunota Vebstera metode. Metode atkal tika aizstāta 1940. gadā, šoreiz ar Hantingtona-Hilla metodi. Francijā šo metodi savā 1910. gada rakstā aprakstīja Andrē Senlagē. Eiropā Vebstera metode nebija zināma līdz pat Otrajam pasaules karam.

Metodes apraksts

labot šo sadaļu

Vēlēšanu rezultātus aprēķina, balsu skaitu ierakstot tabulā, kurā rindu skaits atbilst ievēlēto deputātu skaitam, un piešķirot mandātu katrā solī (tabulas rindā) partijai ar vislielāko aprēķināto mandāta kvotu šajā rindā.

Tiek izmantota formula:

 

kur:

  • V ir kopējais balsu skaits, ko saņēmusi partija,
  • s ir vietu skaits, kas piešķirta partijai šajā solī (sākotnēji tas ir 0 visām partijām).

Kopējo balsu skaitu partijai izdala ar skaitli, ko aprēķina šīs partijas mandātu skaitu šajā solī pareizinot ar divi un pieskaitot vienu. Lai kādu partiju ievietotu aprēķinu tabulā, bieži vien attiecīgās valsts tiesību aktos ir noteikts kāds nosacījums, piemēram, Latvijā tai ir jāiegūst vismaz 5% no visām balsīm, ieskaitot nederīgās.

Aprēķina piemērs

labot šo sadaļu

Piemēram, 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā sešas partijas pārvarēja 5% robežu, bet pēc tabulas aprēķiniem tikai piecas no tām saņēma mandātus. Divus mandātus ieguva Jaunā Vienotība, Saskaņa un Nacionālā apvienība. Attīstībai/Par! un Latvijas Krievu savienība pa vienam, bet Zaļo un Zemnieku savienība neieguva nevienu mandātu. Pārējās partijas nepārvarēja 5% robežu un netika iekļautas tabulā.

Mandāts Uzvarētājs JV S NA AP! LKS ZZS
Balsu skaits aprēķina sākumā 124 193 82 604 77 591 58 763 29 546 25 252
1. 1. no JV
Valdis Dombrovskis
124 193;
124 193/(2*1+1) = 41 398
82 604 77 591 58 763 29 546 25 252
2. 1. no S
Nils Ušakovs
41 398 82 604;
82 604/(2*1+1) = 27 535
77 591 58 763 29 546 25 252
3. 1. no NA
Roberts Zīle
41 398 27 535 77 591;
77 591/(2*1+1) = 25 864
58 763 29 546 25 252
4. 1. no AP!
Ivars Ijabs
41 398 27 535 25 864 58 763;
58 763/(2*1+1) = 19 588
29 546 25 252
5. 2. no JV
Sandra Kalniete
41 398;
124 193/(2*2+1) = 24 839
27 535 25 864 19 588 29 546 25 252
6. 1. no LKS
Tatjana Ždanoka
24 839 27 535 25 864 19 588 29 546;
29 546/(2*1+1) = 9 849
25 252
7. 2. no S
Andris Ameriks
24 839 27 535;
82 604/(2*2+1) = 16 521
25 864 19 588 9 849 25 252
8. 2. no NA
Dace Melbārde
24 839 16 521 25 864;
77 591/(2*2+1) = 15 518
19 588 9 849 25 252
Mandātu kopskaits 2 2 2 1 1 0

Ārējās saites

labot šo sadaļu