Ķengarags
Ķengarags ir Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā. Ķengaraga apkaime atrodas Rīgas pilsētas DA daļā starp Ogres virziena dzelzceļu un Daugavu. Tā robežojas ar Latgales apkaimes, Šķirotavas un Rumbulas apkaimēm, bet pa Dienvidu tiltu arī ar Katlakalna apkaimi. Iepretim Ķengaraga apkaimes centrālajai un DR daļai Daugavas pretējā pusē atrodas Ķekavas novads. Ķengaraga apkaimes robežas ir Daugava, paralēla iela Kvadrāta ielai, Latgales iela, Višķu iela, dzelzceļš (Lokomotīves iela, Salaspils iela) Slāvu iela, Dienvidu tilts, Daugava.
Ķengarags | |
---|---|
![]() | |
![]() | |
Pamatinformācija | |
Pilsēta | Rīga |
Priekšpilsēta | Latgales priekšpilsēta |
Platība | 5,190 km² |
Iedzīvotāju skaits | 43 717 (2024) |
Ūdenstilpes | Daugava Ķengaraga dīķis |
Parki | Ķengaraga parks |
Transports | |
Autobuss | 15., 18., 31., 49., 60. |
Trolejbuss | 15. |
Tramvajs | 7., 14. |
Cits | Elektrovilciens, Dīzeļvilciens, Starppilsētu autobusi |
Papildinformācija | |
Pasta indekss | LV-1019 LV-1057 LV-1063 |
Ārējā saite | apkaimes.lv |
2023. gadā Ķengaragā dzīvoja 44 084 cilvēki, no kuriem 19 531 (44,3 %) bija krievi, 16 023 (36,4 %) — latvieši, bet 8 530 (19,3 %) piederēja citām etniskām grupām.
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuĶengaraga apkaimes kopējā platība ir 5,190 km², kas aptuveni atbilst vidējam apkaimes platības rādītājam Rīgā. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 10 722 metri. Noteiktās apkaimes robežas dabā ir skaidri nolasāmas, kas attiecīgi atvieglo šīs teritorijas uztveramību kā telpiski vienotai un funkcionāli savstarpēji saistītai telpai jeb apkaimei. Tomēr, ņemot vērā Ķengaraga apkaimes salīdzinoši lielo platību, apdzīvojuma raksturu un izteikti lineāro formu, šajā apkaimē komercdarbība galvenokārt notiek gar šīs apkaimes galveno maģistrāli — Latgales ielu (mazākā intensitātē arī gar Prūšu ielu). Attiecīgi Ķengaragā nav arī viena konkrēta vietējā centra, lai gan kā galvenos centra funkciju koncentrējošos punktus uz Latgales ielas var identificēt Ķengaraga tirgu (apkaimes ZR daļā) un tirdzniecības centru "Dole" (apkaimes DR daļā). Atsevišķi mazāki lokālie centri iezīmējas ap Prūšu un Rušonu ielas krustojumu apkaimes centrālajā daļā, kā arī ap Prūšu un Ikšķiles ielas krustojumu apkaimes DA daļā.
Vēsture
labot šo sadaļuĶengaraga teritorija bija viena no pirmajām Rīgas daļām, kas izveidojās kā sala, Baltijas ledu ezeram atkāpjoties un mainoties klimatam. Baltijas ledus ezers izveidojās pēdējā ledus laikmeta beigās no Ziemeļeiropas ledāja kušanas ūdeņiem un pastāvēja pirms aptuveni 13 000–10 300 gadiem. Nav drošu ziņu par senāko apdzīvotību šajā teritorijā, bet tiek pieņemts, ka sīkām upītēm un mazām saliņām bagātā Daugavas delta varēja būt piemērota zvejnieku un migrējošo ziemeļbriežu mednieku apmetnēm.
1208. gadā Ķengaraga teritorijā Zobenbrāļu ordenis uzcēla Brāļa Bertolda dzirnavas, un vienlaicīgi nocietinātu cietoksni, kas bija atbilstoši tā laika prasībām. Bertolda dzirnavas bija nozīmīgs ordeņa atbalsta punkts cīņās ar Rīgas pilsētu, kas atradās Kuzņecova porcelāna fabrikas rajonā.[1] Dzirnavas celtas uz Dreiliņu (Jāņavārtu) upītes, kura līdz 20. gadsimta vidum tecēja no Dreiliņu muižas pļavām caur Kuzņecova fabrikas teritoriju, šķērsoja Latgales ielu un ietecēja Daugavā pie Vīberta salas.[2] Pēckara gados upīte ievadīta kanalizācijas kolektorā. Šajā stratēģiski svarīgajā punktā no šīm celtnēm kontrolēja ieeju pilsētā no austrumiem (Krievzemes). Šeit ne vienreiz vien tika izcīnītas smagas kaujas, ordenim karojot gan ar pilsētu, gan ar ārējiem ienaidniekiem. Rīgas pilsētas un Zobenbrāļu cīņu laikā dzirnavas regulāri mainīja savu īpašnieku. 15. gadsimtā tās izlēņoja cisterciešu sieviešu klosterim, 16. gadsimta otrajā pusē jezuītiem, 17. gadsimtā tās pārgāja Rīgas pilsētas īpašumā. 16. gadsimtā tur mala labību un apstrādāja varu, tad 17. un 18. gadsimtā tur vēla vadmalu un filcu.
Ķengarags kā apdzīvota vieta dokumentos minēta 16. gadsimta otrajā pusē kā Kengeragge.[1] Ir vairāki šī nosaukuma skaidrojumi. Vietas nosaukums varēja celties no kāda zemnieku māju vārda Ķengas un krasta līnijas maiņas –raga salikuma, kurš dzīvoja vietā, kur Daugava met līkumu, veidojot zemesragu, vai kur Daugavā atsedzās radze (dolomīts). Cita versija ir, ka nosaukumam ir lībiska izcelsme ar nozīmi "Kurpju rags".
No 17. gadsimta līdz 18. gadsimtam Ķengaraga teritorijā viduslaikos atradās Mazjumpravas muiža jeb Rīgas patrimoniālmuižas Mazjumpravas muižas vaka. Mazjumpravas muižai kādreiz piederējušā ciemā dzīvoja galvenokārt latviešu zemnieki un zvejnieki. Apkārtējā zeme bija neauglīga, smilšaina un purvaina, un tāpēc pārsvarā visi nodarbojās ar zvejniecību. Ķengaraga vakas zemnieki-zvejnieki pamatienākumus ieguva no zvejas, bet daudzi strādāja un brauca arī par algādžiem uz Rīgu.
18. gadsimtā Ķengaraga zemnieku lauki un saimniecības vairākkārt tika izpostītas Daugavas pavasara palos, bet visvairāk 1744. gadā. Apkaime stipri cieta arī Lielā mēra epidēmijas laikā. Ķengarags, kā liels zemesrags Daugavas labajā krastā pastāvēja līdz 18. gadsimta beigām, kad Daugavas gultni raga lejasdaļā norobežoja ar dambjiem. Vēsturiski par Ķengaragu saukta teritorija, kas atradusies tagadējā Krasta masīva teritorijā. Ar laiku Ķengaraga vārdu attiecinājuši uz teritorijām, kas stiepjas tālāk no Rīgas centra.
Bijušo Bertolda dzirnavu vietā, kas atradās starp Latgales ielu un Daugavu, iepretī Slāvu tiltam vēl līdz 18. gadsimta otrajai pusei darbojušās ūdensdzirnavas, kas 17. gadsimtā sauktas par dzirnavām pie Maskaviešu nometnes, bet 18. gadsimtā par Pleiku dzirnavām. Aplencot Rīgu, Krievijas-Zviedrijas kara laikā tur 1656. gadā atradusies un tika izveidota krievu cara Alekseja Mihailoviča karaspēks, kas uz sešām nedēļām uzcēlis savu nometni. Pēdējais dzirnavu īpašnieks 18. gadsimtā bija dzirnavnieks Šrēders, pēc kura vārda dzirnavas tolaik tika sauktas par Šrēdera dzirnavām.[2]
No 18. gadsimta līdz 19. gadsimtam Ķengaragā atradās loču un enkurnieku stacija. Enkurnieku stacija un amats šeit izveidojās pēc ģeogrāfiskiem apstākļiem. Viņiem piederēja laivas, enkuri un cits attiecīgais inventārs darba veikšanai. Daudzas no strūgām (liellaivām), kas uz Rīgu devās no Krievzemes apstājās Glūdas ielā, lai uzņemtu enkurniekus – ločus tālākai ceļošanai pa Daugavas grīvu. Plosti un strūgas tika pārvietoti ar vinčām, un tai trosē piestiprināta ar enkura palīdzību. Enkuru iemeta vajadzīgajā vietā un uztinot trosi vinčai, aizvadīja plostus un strūgas līdz enkuram. Mūsdienās ir saglabājusies enkurnieku māja un senais tauvošanās akmens. Starp Kaņieru un Glūdas ielu atrodas veca enkurnieku stacijas un kazarmu divstāvu klasiskā stila mūra ēka enkurniekiem, kura celta ap 1860. gadu un, kas ir saglabājusies līdz mūsdienām un atrodas Daugavas promenādes sākumā. 1935. gadā ēku atjaunoja pēc arhitekta Dāvida Zariņa projekta, jo ēka bija kritiskā stāvoklī. No 2016. līdz 2017. gadam ēka tika atjaunota nostiprinot tai pamatus, atjaunojot āra kāpnes un daļēji nokrāsojot fasādi.
1764. gadā Krievijas valdības uzdevumā artilērijas kapteinis, Krievijas Impērijas armijas inženieris Gustavs Emanuēls fon Veismanis sastādīja pirmo Daugavas regulēšanas vispārējo plānu, paredzot uzcelt dambjus un aizsprostus no Ķengaraga līdz ietekai jūrā, lai novērstu plūdus. Rezultāti nebija nozīmīgi, jo dambji neizturēja Daugavas ūdens spiedienu. Tie bija vairākkārt jālabo, jāceļ no jauna, upe bija pamatīgi jābagarē, lai varētu uzturēt kārtībā ostu un kuģu ceļu (fārvateru). No dambjiem, kurus cēla Veismanis, jāmin Krīdenera dambis un Katrīnas dambis.[3] Ar jaunajiem dambjiem Daugavas straumi savaldīt izdevās tikai 19. gadsimta otrajā pusē.[4]
1776. gada 25. oktobrī Katrīnas II pavēle noteica, ka Daugavas tīrīšanai nepieciešamie līdzekļi jāievāc nodevu veidā no transporta līdzekļiem Daugavā un, ka tīrīšana jāsāk 1777. gadā. Darbus nolēma sākt ceļa posmā no Mārtiņsalas līdz Rumbulai. Par darbu vadītāju tika iecelts Vjazmas tirgotājs Benedikts Fatovs. Nodevas bija jāsāk vākt kopš 1777. gada. Rīgas rātes ķemerejas tiesa, kas pārzināja enkurnieku amatu, norīkoja Ķengaragā enkurnieku uzraudzības posteni navigācijas laikā. Tiklīdz Ķengaragam tuvojās strūgas vai plosti, enkurnieku vecākajam ar palīgiem bija jāsēžas laivā un jābrauc iekasēt minētās nodevas. Nemaksāšanas gadījumā enkurnieku vecākais aicināja palīgā štāba oficieri, turklāt bija pat atļauts arestēt dažus braucamā līdzekļa strādniekus. 1789. gadā pie Ķengaraga tika ievākti 6114 rubļi, 1790. gadā — 5914 rubļi un 1791. gadā — 7365 rubļi, turklāt lielākā summas daļa tika ievākta ik gadus aprīļa un maija mēnešos, kad lejup brauca visvairāk satiksmes līdzekļu. Kopš 1792. gada tika pārtraukta nodevu vākšana no satiksmes līdzekļiem Daugavā, jo bija savākta no valsts kases aizņemtā summa — 21 tūkstoši rubļu.[5]
1797. gadā Ķengaragā darbojās kokzāģētava un ražoja dēļus eksportam uz ārzemēm.[6] 18. gadsimta beigās darbojās divas lielas kokzāģētavas: Benkena-Šrēdera un Kummerfeldhofas holandiešu tipa vējdzirnavas, kas ķēra Daugavas vējus un darbināja gaterus. Vienu no tām uzbūvēja pirmais latviešu rūpnieks Jēkabs Dombrovskis.[1] Gaterus darbināja 19. gadsimtā upes krasti, sākot no Doles salas, garām Ķengaragam un līdz Sarkanajiem spīķeriem, bija piedzīti ar plostiem. Tos pludināja no Daugavas augšteces pa 10–15 tūkstošiem katru gadu. Līdz rudenim baļķus vajadzēja sašķirot, apstrādāt gateros un pēc tam ar kuģiem nogādāt Eiropas ostās. 19. gadsimta pirmajā pusē Ķengaragā izveidojās vairāki rūpniecības uzņēmumi: niedru cukura pārstrādāšanas manufaktūra, trīs podiņu un ķieģeļu rūpnīcas, "Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika", "Mihaila Račkina fajansa manufaktūra", pie Daugavas tika nodibināta AS "Baltijas linu manufaktūras kompānija".
1812. gada kara laikā Rīgai pietuvojās Napoleona Lielās armijas prūšu pulki, kuru nonākšana tik tuvu pilsētai radīja lielu satraukumu. Gatavojoties iespējamajam ienaidnieka iebrukumam pilsētā, nodedzināja Rīgas priekšpilsētas, nodega arī lielākā daļa Latgales apkaimes ēku. Pēc ugunsgrēka saglabājās Prūšu krogs, kas deva nosaukumu tagadējai Prūšu ielai. 1817. gadā šeit atklāja elementārskolu. Ielu tīkls Ķengaragā sāka veidoties 19. gadsimta vidū pēc Kuzņecova fabrikas nodibināšanas. 1861. gadā pēc dzelzceļa līnijas Rīga-Daugavpils atklāšanas, rūpnīcu saražotās preces atrada noieta tirgus Polijā, Baltkrievijā un Iekšzemes guberņās. 1870. gadā Ķengaragā nodibināja alus darītavu "Livonija".[7]
1901. gadā Ķengaragā blakus Daugavas labajam krastam izveidoja Daugavas promenādi. Ar laukakmeņiem, koka pāļiem, žagariem un smilti nostiprināja Daugavas plūdu aizsardzības valni, t. s. Daugavas regulēšanas "P" dambi, lai aizkavētu Mazjumpravas muižas un apkārtējo zemnieku zemes izskalošanu pavasara plūdos. 1908. gada decembrī līdz Kuzņecova fabrikai atklāja elektriskā tramvaja līniju, bet jau kopš 19. gadsimta beigām no Rātslaukuma līdz Ķengaragam varēja nokļūt izmantojot zirgu omnibusu satiksmi.[1] Pa Daugavu kursēja upju kuģītis ar piestātni Ķengaragā. 20. gadsimta sākumā Latgales ielas abās pusēs atradās saimniecības, sakņu dārzi, lauki un pļavas. 1923. gadā Blieķu muižiņas teritorijā nodibināja gumijas rūpniecības uzņēmumu "Kvadrāts", kas 1930. gados kļuva par lielāko gumijas izstrādājumu fabriku Latvijā.
1924. gadā paplašināja Rīgas robežas un Rīgai pievienoja zemes, kas sākās aiz Krasta masīva līdz Šķirotavas stacijai. No 1933. gada Ķengarags kļuva par vienu no pilsētas statistiskajiem rajoniem. 1934. gadā par vienu no pilsētas administratīvajiem rajoniem.[1] 1927. gadā Mārtiņš Gulbis Glūdas ielā 1 ierīkoja "Pirmo Baltijas siltumnīcu fabriku", 1934. gadā pēc arhitektes Lidijas Hofmanes projekta uzcēla kūti ar staļļiem zirgiem, govīm un cūkām, bet 1939. gadā pēc arhitekta Sergeja Antonova projekta uzcēla savrupmāju Daugavas krastā. 1940. gada septembrī Ķengaragā iekārtoja nēģu ceptuvi, kurā žāvēja zušus, lašus, vimbas un sīgas. Ceptuves jauda bija ap 2000 kg zivju dienā.[8] 1945. gadā Ķengaragā tika nodibināta "Rīgas mūzikas instrumentu fabrika", kas bija viena no lielākajām Ķengaraga ražotnēm un, kas gatavoja mūzikas instrumentus. Tajā laikā tika dibināta arī Skaitļošanas tehnikas remonta un izmēģinājumu rūpnīca "Impulss".
Ķengaragu intensīvi sāka apbūvēt 1950. gados, kad cēla divstāvu tipveida dzīvojamās mājas Šķirotavas stacijas dzelzceļa strādnieku vajadzībām, attīstījās arī individuālā apbūve pēc arhitekta A. Baikova parcelācijas projekta. 1962. gadā sākās daudzstāvu apbūve, uzbūvēja skolas, poliklīnikas, universālveikalus, kinoteātri, restorānus "Ruse" un "Ščecina". Dzīvojamais masīvs sastāvēja no 5 mikrorajoniem un to centriem, rajona sabiedriskā un tirdzniecības centra Bultu ielā. Pie apbūves projekta strādājuši arhitekti L. Nagliņš, A. Ozoliņa, N. Eglīte, M. Brodskis un citi.[1] Mikrorajonu starp Maskavas (tagad Latgales) ielu un dzelzceļu nosauca par Ķengaragu-2.[9] 1960. gados Rīgai pievienoja Ķengaraga dienvidu galu starp Šķirotavas staciju un Daugavu — līdz Ikšķiles ielai 1960. gadā, tad līdz Višķu ielai 1968. gadā, kad Rīgai pievienoja apkaimi gar Daugavas malu līdz Dārziņiem. 1970. gadā Prūšu ielā 2 atklāja kinoteātri "Maskava" ar 420 sēdvietām. 1974. gadā ugunsdzēsēji saņēma jaunu depo Ķengaraga ielā 3, kur izvietojās Mācību vienība un garāža desmit automobiļiem.[10] 1975. gadā uzcēla pārtikas preču veikalu Rušonu ielā 27.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gadā Ķengaraga ielā 6a darbojās "Lido" konstruktoru birojs. 1995. gadā Ķengaraga ielā 3 "Lido" dibināja gaļas pārstrādes uzņēmumu un 1999. gadā Ķengaraga ielā 6a zivju pārstrādes cehu.[11] 2001. gadā ēdināšanas uzņēmums "Lido" Ķengaraga ielā 3 atklāja bistro "Krievu sēta".[11] No 2002. gada ugunsdzēsēju depo atrodas VUGD Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža.[10] 2007. gadā no Ķengaraga ielas gar Daugavas krastu līdz Rumbulai Ķengaraga promenādē uzsāka veloceliņa Centrs—Dārziņi izbūvi. 2008. gadā nojauca bijušās "Rīgas mūzikas instrumentu fabrikas" ēkas un uzbūvēja daudzdzīvokļu dzīvojamais kompleksu "Ķengaraga zieds". 2009. gadā pie Krustamuižas Rīgas Austrumu izpilddirekcija ierīkoja putnu vērošanas un skatu torņa laukumu pēc arhitektu Ulda Liepas un Artūra Catūrova projekta. 2010. gadā labiekārtoja Ķengaraga dīķa apkārtni pie promenādes, uzcēla tiltiņu pāri dīķa attekai, ierīkoja vingrošanas laukumu un uzstādīja galda spēļu stacionāro iekārtu, pie veloceliņa uzstādīja dekoratīvu divriteni pēc akmeņkaļa kalēja Gunta Pandara un tēlnieka Āra Smildzera projekta. 2011. gada 19. augustā Blieķu muižas teritorijā uzcēla gājēju tiltiņš pāri Purvu upītei pēc arhitektu Ulda Liepas un Artūra Catūrova projekta. Par godu tiltiņa atklāšanai iestādīja trīs karaliskās sarkanās kļavas. 2012. gadā slēgtā kinoteātra "Maska" ēku nojauca un tās vietā uzcēla lielveikalu "IKI" (tagad veikals "Mego").
No 2013. līdz 2014. gadam pilnībā nojauca bijušās AS "Rīgas porcelāns" fabrikas ēkas, izņemot skursteņus, to vietā sāka būvēt daudzfunkcionālo tirdzniecības centru "Akropole".[12] 2015. gadā Prūšu ielā 1a atsāka nepabeigtās poliklīnikas būvniecību. 13. jūnijā Latgales ielā 309a atklāja Rīgas Svētā Antona Romas katoļu baznīcu, to iesvētot arhibīskapam Zbigņevam Stankevičam. 2016. gada 1. jūlijā atklāja 60. autobusa maršrutu pa Dienvidu tiltu, savienojot Ziepniekkalnu ar Ķengaragu.[13] 19. decembrī atklāja renovēto sociālo dzīvojamo māju Aglonas ielā 35/1 ar 215 dzīvokļiem.[14] 2017. gadā Mazjumpravas muižas teritorijā atklāja kultūrtelpu "Strops". Kultūrtelpā bija savākta, apkopota un apskatāma informācija par Ķengaraga apkaimi un par Mazjumpravas muižas vēsturi. Tajā notika arī kultūras, mākslas, izklaides, aktīvā dzīvesveida un sporta pasākumi, lekcijas un dzejas vakari. Mobilā kultūrtelpa strādāja vasaras mēnešos.[15] 2018. gada 12. decembrī Rīgas Centrālās bibliotēkas Ķengaraga filiālbibliotēkā (Latgales ielā 271a) notika kultūrtelpas "Strops" Ķengaragā sezonas pēdējais noslēguma pasākums, kurš muižas teritorijā nostrādāja divus gadus.[16]
2019. gadā Latgales ielā 257 atklāja iepirkšanās un izklaides centru "AKROPOLE Rīga", kurā atrodas "Maxima XXX" veikals un kinoteātris "Apollo Kino" ar IMAX augstākā līmeņa kinozālēm.[17]
2023. gadā Prūšu ielā 1 atklāja starptautiskā mazumtirdzniecības uzņēmuma “Lidl” veikalu nojauktā mēbeļu salona "Gauja" vietā.
Infrastruktūra
labot šo sadaļuDzelzceļš un sabiedriskais transports
labot šo sadaļuGar Ķengaraga apkaimes ziemeļaustrumu robežu dzelzceļa līnijā Rīga—Krustpils izvietotas dzelzceļa stacijas: Jāņavārti, Daugmale, Šķirotava. Jāņavārtos atdalījās dzelzceļa atzars bijušajai līnijai Rīga—Ērgļi (mūsdienās sliedes saglabājušās tikai līdz Sauriešiem). Agrāk pa Daugavu kursēja kuģītis ar piestātni Ķengaragā, kurš tagad ir atcelts.
No Rīgas centra uz Ķengaragu kursē 7. maršruta tramvaji, 15. maršruta trolejbusi un 18. maršruta autobusi. Uz Pļavniekiem un Purvciemu kursē 15., 31. un 49. maršruta autobusi. Uz Ziepniekkalnu kursē 60. maršruta autobusi. Uz Iļģuciemu kursē 14. maršruta tramvaji.
Agrāk uz Ķengaragu kursēja divi mikroautobusu maršruti — 309. un 316, kā arī N7. nakts autobuss.
Tirdzniecības un ēdināšanas vietas
labot šo sadaļuĶengaragā ir attīstīts tirdzniecības un lielveikalu tīkls. Tirdzniecības centri "AKROPOLE Rīga", "Dole", "Zoom" un "Maska". Pārtikas veikali "Rimi" (Prūšu ielā 2b un Latgales ielā 357, 400), "Mini Rimi" (Salaspils ielā 20b un Latgales ielā 256b, 427e), "Maxima X" (Latgales ielā 256a, 265, 322), "Maxima XXX" (TC "AKROPOLE Rīga" Latgales ielā 257) un "Mego" (Prūšu ielā 2, 22a, 23a, 114a). Apkaimē atrodas arī Ķengaraga tirgus un t. s. Garais veikals. Agrāk atradās vēl viens tirgus pie tirdzniecības centra "Dole". 2017. gada beigās tajā vietā tika uzbūvētas divas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas.
No sabiedriskās ēdināšanas iestādēm pazīstama ir "LIDO Krievu sēta", "Tex-Mex" restorāns, "Ķengaraga Ezītis miglā". Ir četras kafejnīcas: "Litorāle" t. s. Garajā veikalā, "Mārtiņa beķereja" pie Šķirotavas dzelzceļa stacijas, "Stešavi" (TC "Dole" 2. stāvā un Kvadrāta) un piecas picērijas: "Rātes picērija", "Picu darbnīca", "Lulū", "Čili Pizza", "CanCan Pizza". Vairākas ēdināšanas iestādes atrodas arī TC "AKROPOLE Rīga".
Nozīmīgas celtnes un vietas
labot šo sadaļuApkaimē Latgales ielā 271a atrodas Rīgas Centrālās bibliotēkas Ķengaraga filiālbibliotēka. Pie Ķengaraga dīķa atradās Sabiedriskais kultūras centrs, kurā kādreiz atradās RCB Daugavas filiālbibliotēka. 2014. gada beigās bibliotēka pārcēlās uz bijušās Rīgas 62. vidusskolas telpām. Latgales ielā atrodas Ķengaraga parks, kurā ierīkoti rotaļu laukumi bērniem un basketbola laukums. Parkā tiek rīkoti arī pasākumi, piemēram, Jāņu ielīgošana. Gar Daugavu atrodas Ķengaraga promenāde, kas ir iecienīta iedzīvotāju un tūristu atpūtas un pastaigu vieta, kurā iet arī veloceliņš. Mazjumpravas muižas teritorijā divus gadus bija atradusies kultūrtelpa "Strops", kur notika kultūras, mākslas, izklaides, aktīvā dzīvesveida un sporta pasākumi, lekcijas un dzejas vakari. Prūšu un Aglonas ielu stūrī kādreiz darbojās kinoteātris "Maska", kurš ir nojaukts un tā vietā uzcelts lielveikals "Mego".
Izglītības iestādes
labot šo sadaļuĶengaragā ir Rīgas 25., 51., 72. vidusskolas, Lietuviešu vidusskola, Rīgas Ķengaraga vidusskola, Rīgas 65. pamatskola, Rīgas Valda Avotiņa pamatskola, Latgales priekšpilsētas mūzikas un mākslas skola. Šeit ir arī Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža un LU Cietvielu fizikas institūts. Apkaimē atrodas arī Bērnu un jauniešu centrs "Daugmale". Centram Ķengaragā ir divas filiāles — Aglonas ielā 39 un Latgales ielā 279/7. Centram šeit ir arī struktūrvienība — Reģionālais sporta centrs "Ķengarags", kas atrodas Latgales ielā 283b, kurā atrodas stadions un notiek sportiskas aktivitātes.
2017. gadā Daugavas labajā krastā no centra līdz Ķengaragam bija izvietotas astoņas vidusskolas, lai gan skolēnu skaits (767) bija pietiekams tikai trim vidusskolām. Ņemot vērā skolēnu dzīvesvietu izvietojumu un zemo obligāto centralizēto eksāmenu (OCE) indeksu (Rīgas 65. vidusskola (tagad pamatskola) 26,7%, Rīgas 51. vidusskola 36,7%, Rīgas Austrumu vidusskola 38,5% un Rīgas 75. vidusskola (tagad pamatskola) 41%), tika ierosināts tās reorganizēt par pamatskolām vai sākumskolām. Rīgas Lietuviešu vidusskolas nākotne risināma sarunās ar Lietuvu. Vidusskolas ar augstākiem OCE indeksiem (Rīgas 25. vidusskola 47,2%, Rīgas 72. vidusskola 49,5%, Rīgas Ķengaraga vidusskola 50,3%) būtu saglabājamas un ērti sasniedzamas reorganizēto vidusskolu audzēkņiem.[18]
Uzņēmumi
labot šo sadaļuBijušajā "Sarkanā kvadrāta" rūpnīcas teritorijā Latgales ielā darbojas "Baltijas gumijas fabrika" un "Baltijas apavu fabrika", kur tiek ražoti gumijas izstrādājumi. Teritorijā atrodas arī kosmētikas uzņēmums "Bio2You", kas ražo dabīgos kosmētikas produktus. Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumam "Lido" Ķengaraga ielā atrodas gaļas un zivju pārstrādes cehi.
Skatīt arī
labot šo sadaļuPiezīmes un atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 386.-387. lpp.
- ↑ 2,0 2,1 «Zudusī Latvija - Rīga. Dzīvojamā ēka, bijušo Bertolda dzirnavu vieta». zudusilatvija.lv. Skatīts: 2022-02-05.
- ↑ I. Grasmane. Daugava un Rīgas eksports XVIII gs. beigās un XIX gs. pirmajā pusē. Zinātne, 1973. 24. lpp.
- ↑ Rīga. Latvijas Valsts izdevniecība, 1965. 77. lpp.
- ↑ I. Grasmane. Daugava un Rīgas eksports XVIII gs. beigās un XIX gs. pirmajā pusē. Zinātne, 1973. 29.-30. lpp.
- ↑ Feodālā Rīga. Zinātne, 1978. 374. lpp.
- ↑ «Sapnis, kas noskreta». www.diena.lv. Skatīts: 2022-02-05.
- ↑ Arheoloģija un etnogrāfija: rakstu krājums, 5 sējums. Latvijas PSR zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1963. 87. lpp.
- ↑ «Rīgas apkaimju vēsture - kur ir Ķengaraga centrs?». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-09-01.
- ↑ 10,0 10,1 «Vēsture | Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests». www.vugd.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2022-02-05.
- ↑ 11,0 11,1 «Vēsture». www.lido.lv (latviešu). Skatīts: 2022-02-05.
- ↑ «Nojauc ēkas bijušās porcelāna rūpnīcas teritorijā, kur sliesies Akropole». Dienas Bizness (latviešu). Skatīts: 2022-02-05.
- ↑ «Rīdzinieki jautā: кad Ķengaragā sāks kursēt jaunie tramvaji?». riga.lv (latviešu). Skatīts: 2018-02-03.
- ↑ «Atklāj renovēto sociālo dzīvojamo māju Aglonas ielā 35/1. FOTO». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2017-12-29.
- ↑ https://www.riga.lv/lv/news/rigas-apkaimes-tiks-izveidoti-stropi-ar-informaciju-par-vesturi-un-kulturas-programmu?11074[novecojusi saite]
- ↑ Webmaster RDPAD. «12. decembrī kultūrtelpas „Strops” Ķengaragā sezonas noslēguma pasākums | Ķengarags». Apkaimes (lv-LV), 2018-12-03. Skatīts: 2019-08-09.
- ↑ Apmaksāta informācija. «Atklāts jaunais iepirkšanās un izklaides centrs 'Akropole'». delfi.lv (latviešu), 2019-04-04. Skatīts: 2019-08-13.
- ↑ Rīgā skolēnu pietiek 42 vidusskolu nokomplektēšanai, secina pētījumā LETA 2017. gada 25. oktobrī
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ķengarags.
- Apkaimes oficiālā mājas lapa
- Rīgas pašvaldības portāla.
- Rīgas apkaimju vēsture — kur ir Ķengaraga centrs? 2017. gada 20. augustā. 4. studija. LTV. Lsm.lv. Skatīts: 2017. gada 21. augustā.