Ķengarags
Ķengarags ir Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā. Ķengaraga apkaime atrodas Rīgas pilsētas DA daļā starp Ogres virziena dzelzceļu un Daugavu. Tā robežojas ar Maskavas forštates, Šķirotavas un Rumbulas apkaimēm, bet pa Dienvidu tiltu arī ar Katlakalna apkaimi. Iepretim Ķengaraga apkaimes centrālajai un DR daļai Daugavas pretējā pusē atrodas Ķekavas novads. Ķengaraga apkaimes robežas ir Daugava, paralēla iela Kvadrāta ielai, Maskavas iela, Višķu iela, dzelzceļš (Lokomotīves iela, Salaspils iela) Slāvu iela, Dienvidu tilts, Daugava.
| Ķengarags | |
|---|---|
 Maskavas iela Ķengaragā.
| |
| |
| Pamatinformācija | |
| Pilsēta |  Rīga
|
| Priekšpilsēta | Latgales priekšpilsēta |
| Platība | 5,190 km² |
| Iedzīvotāju skaits | 50 287 (2018) |
| Ūdenstilpes | Daugava Ķengaraga dīķis |
| Parki | Ķengaraga parks |
| Transports | |
| Autobuss | 15. 18. 31. 49. 60. |
| Trolejbuss | 15. |
| Tramvajs | 3. 7. 9. |
| Minibuss | 209. 216. 219. 276. |
| Cits | Nakts autobuss N7, Elektrovilciens, Dīzeļvilciens, Starppilsētu autobusi |
| Papildinformācija | |
| Pasta indekss | LV-1019 LV-1057 LV-1063 |
| Ārējā saite | apkaimes.lv |
Ķengaraga apkaimes kopējā platība ir 5,190 km², kas aptuveni atbilst vidējam apkaimes platības rādītājam Rīgā. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 10 722 metri. Noteiktās apkaimes robežas dabā ir skaidri nolasāmas, kas attiecīgi atvieglo šīs teritorijas uztveramību kā telpiski vienotai un funkcionāli savstarpēji saistītai telpai jeb apkaimei. Tomēr, ņemot vērā Ķengaraga apkaimes salīdzinoši lielo platību, apdzīvojuma raksturu un izteikti lineāro formu, šajā apkaimē komercdarbība galvenokārt notiek gar šīs apkaimes galveno maģistrāli — Maskavas ielu (mazākā intensitātē arī gar Prūšu ielu). Attiecīgi Ķengaragā nav arī viena konkrēta vietējā centra, lai gan kā galvenos centra funkciju koncentrējošos punktus uz Maskavas ielas var identificēt Ķengaraga tirgu (apkaimes ZR daļā) un tirdzniecības centru "Dole" (apkaimes DR daļā). Atsevišķi mazāki lokālie centri iezīmējas ap Prūšu un Rušonu ielas krustojumu apkaimes centrālajā daļā, kā arī ap Prūšu un Ikšķiles ielas krustojumu apkaimes DA daļā.
VēstureLabot
Jau 1208. gadā Ķengaraga teritorijā (Porcelāna rūpnīcas rajonā) Zobenbrāļu ordenis uzcēla Bertolda dzirnavas, un vienlaicīgi nocietinātu cietoksni. Šajā stratēģiski svarīgajā punktā no šīm celtnēm kontrolēja ieeju pilsētā no austrumiem — no Krievzemes. Šeit ne vienreiz vien tika izcīnītas smagas kaujas, ordenim karojot gan ar pilsētu, gan ar ārējiem ienaidniekiem. 1656. gadā, aplencot Rīgu, krievu cars Aleksejs Mihailovičs šeit uz sešām nedēļām bija uzcēlis savu nometni.
Kā apdzīvota vieta Ķengarags (Kengeragge) minēts 16. gadsimta otrajā pusē. Nosaukums cēlies no kāda turienes zemnieka vārda, saukta par Ķengu. Viņš dzīvoja vietā, kur Daugava met līkumu, veidojot zemesragu, vai kur Daugavā atsedzās radze (dolomīts). Mazjumpravas muižai kādreiz piederējušā ciemā dzīvoja galvenokārt latviešu zemnieki un zvejnieki. Apkārtējā zeme bija neauglīga (smilšaina un purvaina), un tāpēc pārsvarā visi nodarbojās ar zvejniecību. Daudzi brauca uz Rīgu par algādžiem. Kopš 18. gadsimta otrās puses divas lielas kokzāģētavas dibināja pašā Ķengaragā. Benkena—Šrēdera un Kummerfeldhofas vējdzirnavas darbināja gaterus.
19. gadsimta pirmajā pusē izveidojās vairākas manufaktūras: cukura manufaktūra, 3 podiņu un ķieģeļu rūpnīcas, Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika, M.Račkina fajansa manufaktūra. 1860. gadā pie Daugavas tika nodibināta "Baltijas linu manufaktūras kompānija". 19. gadsimtā Ķengaragā atradās loču un enkurnieku stacija. 1817. gadā šeit atklāja elementārskolu. 19. gadsimta beigās tika atklāta zirgu omnibusu satiksme, no 1908. gada darbojas elektriskais dzelzceļš (sākotnēji līdz Kuzņecova fabrikai).
1923. gadā Blieķu muižiņas teritorijā tika nodibināts gumijas rūpniecības uzņēmums "Kvadrāts". 1924. gadā Ķengaragu iekļāva Rīgas pilsētas administratīvajās robežās. 1934. gadā tas kļuva par vienu no pilsētas administratīvajiem rajoniem.
Ķengaragu intensīvi sāka apbūvēt 20. gadsimta 50. gados, kad cēla divstāvu tipveida dzīvojamās mājas dzelzceļa strādnieku vajadzībām. Daudzstāvu apbūve sākta 1962. gadā. Dzīvojamais masīvs sastāv no 5 mikrorajoniem. Pie apbūves projekta strādājuši arhitekti L. Nagliņš, A. Ozoliņa, N. Eglīte, M. Brodskis un citi.[1] 1970. gadā Prūšu ielā 2 tika atklāts kinoteātris "Maskava", kas bija celts pēc tipveida projekta. Skatītāju zālē bija 420 vietas. Pēc neatkarības atgūšanas kinoteātris tika pārdēvēts par "Maska". 2012. gadā ēka tika nojaukta un tās vieta ir tika uzcelts lielveikals "IKI" (tagad veikals "Mego").
Padomju gados tika izveidota Rīgas mūzikas instrumentu fabrika, viena no lielākajām Ķengaraga ražotnēm, kas līdz 1990. gadiem gatavoja mūzikas instrumentus (pašlaik a/s SOLO — Rīga ar ražošanu nenodarbojas). Tajā laikā tika dibināta arī Skaitļošanas tehnikas remonta un izmēģinājumu rūpnīca "Impulss".
1990. gadā sāka celt poliklīniku "Ķengarags", tomēr celtniecība tika pārtraukta.
IzglītībaLabot
2017. gadā Daugavas labajā krastā no centra līdz Ķengaragam bija izvietotas astoņas vidusskolas, lai gan skolēnu skaits (767) bija pietiekams tikai trim vidusskolām. Ņemot vērā skolēnu dzīvesvietu izvietojumu un zemo obligāto centralizēto eksāmenu (OCE) indeksu (Rīgas 65. vidusskola 26,7%, Rīgas 51. vidusskola 36,7%, Rīgas Austrumu vidusskola 38,5% un Rīgas 75. vidusskola 41%), tika ierosināts tās reorganizēt par pamatskolām vai sākumskolām. Rīgas Lietuviešu vidusskolas nākotne risināma sarunās ar Lietuvu. Vidusskolas ar augstākiem OCE indeksiem (Rīgas 25. vidusskola 47,2%, Rīgas 72. vidusskola 49,5%, Rīgas Ķengaraga vidusskola 50,3%) būtu saglabājamas un ērti sasniedzamas reorganizēto vidusskolu audzēkņiem.[2]
InfrastruktūraLabot
Gar Ķengaraga apkaimes ziemeļaustrumu robežu dzelzceļa līnijā Rīga—Krustpils izvietotas dzelzceļa stacijas: Jāņavārti, Daugmale, Šķirotava. Jāņavārtos atiet dzelzceļa atzars Rīga—Ērgļi (mūsdienās kustība tikai līdz Sauriešiem). Pa Daugavu kursēja kuģītis ar piestātni Ķengaragā (tagad atcelts). No Rīgas centra uz Ķengaragu iet tramvaja (3., 7., 9. maršr.), trolejbusa (15. maršr.) un autobusa (18.) maršruts. Autobusa (15., 31., 49. maršr.) līnijas ved uz Pļavniekiem un Purvciemu. Autobusa 60. maršruts ved uz Ziepniekkalnu.
Ķengaragā ir attīstīts lielveikalu un tirdzniecības tīkls: Dole, vairāki Supernetto, Maxima, Mego un Rimi veikali, Līksna veikali, Ķengaraga tirgus un tirgus pie "Doles" paliekas. No sabiedriskās ēdināšanas iestādēm pazīstama ir LIDO Krievu sēta, Tex-Mex restorāns, divas Stešavi kafejnīcas (t/c Dole un Kvadrāta 1.stāvā), Mārtiņa beķereja pie Šķirotavas dzelzceļa stacijas.
Pie Ķengaraga dīķa atrodas Sabiedriskais kultūras centrs (Maskavas ielā 264), kurā kādreiz atradās Rīgas Centrālās bibliotēkas Daugavas filiālbibliotēka (2014. gada beigās pārcelās uz bijušās Rīgas 62. vidusskolas telpām). Ķengaragā Prūšu un Aglonas ielu stūrī kadreiz darbojās kinoteātris "Maskava", vēlāk pārdēvēts "Maska" (tagad nojaukts, tā vietā uzcelts lielveikals Mego). Ķengaragā ir vairākas skolas (25., 51., 65., 72. vidusskolas, Lietuviešu vidusskola, Rīgas Ķengaraga vidusskola (agrāk - RUVS), Rīgas komercģimnāzija), dažādi sporta klubi un centri (Atlētika, Tornado, Delfīns u.c.), mūzikas skola. Šeit ir arī LU Cietvielu fizikas institūts. Bijušajā "Sarkanā Kvadrāta" rūpnīcas teritorijā darbojas "Baltijas gumijas fabrika" un "Baltijas apavu fabrika", kur tiek ražoti gumijas izstrādājumi.
1975. gada 25. februārī durvis vēra pārtikas preču veikals (Rušonu iela 27), kurā pircēji varēja iegādāties visu nepieciešamo — maizi, piena produktus, svaigu gaļu, saknes un dzērienus. Neilgi pēc tam, otrajā stāvā tika atvērta arī kafejnīca.
2007. gadā uzsāka Ķengaraga promenādes izbūvi no Ķengaraga ielas gar Daugavas krastu līdz Rumbulai. 2008. gadā uzbūvēja daudzdzīvokļu dzīvojamo kompleksu "Ķengaraga zieds".
No 2013. līdz 2014. gadam bijušās Kuzņecova porcelāna fabrikas rūpnīcas ēkas, izņemot skursteņus, tika pilnībā nojauktas, lai tā vietā uzbūvētu tirdzniecības un izprieču centru "Akropole".[3] Plānots pabeigt 2018. gadā.
2015. gada martā tika sākti nepabeigtās poliklīnikas "Ķengarags" Prūšu ielā 1A būvniecības darbi, ēku plānots nodot ekspluatācijā 2022. gadā.
2015. gada 13. jūnijā Maskavas ielā 309A atklāja un iesvētīja Rīgas Svētā Antona Romas katoļu baznīcu.
2019. gada 4. aprīlī Maskavas ielā 257 tika atklāts tirdzniecības centrs "Akropole".
Skatīt arīLabot
Piezīmes un atsaucesLabot
- ↑ Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 387. lpp.
- ↑ Rīgā skolēnu pietiek 42 vidusskolu nokomplektēšanai, secina pētījumā LETA 2017. gada 25. oktobrī
- ↑ «Nojauc ēkas bijušās porcelāna rūpnīcas teritorijā, kur sliesies Akropole :: db.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 5. decembrī. Skatīts: 2015. gada 22. jūlijā.
Ārējās saitesLabot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ķengarags.- Apkaimes oficiālā mājas lapa
- Rīgas pašvaldības portāla.
- Rīgas apkaimju vēsture — kur ir Ķengaraga centrs? 2017. gada 20. augustā. 4. studija. LTV. Lsm.lv. Skatīts: 2017. gada 21. augustā.
