1939. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1939. gada notikumi Latvijā.

NotikumiLabot

28. marts — PSRS nodeva Latvijai paziņojumu, kas apstiprināja tās ieinteresētību Latvijas valstiskās, politiskās un ekonomiskās neatkarības saglabāšanā. PSRS brīdināja Latviju un Igauniju netuvināties Vācijai, kā arī solīja lietot spēku šo norādījumu neievērošanas gadījumā.

22. aprīlis — Vācijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Ernsts fon Veiczekers telegrammā Vācijas sūtnim Rīgā fon Kocem ziņoja: "Vācijas vēstniecībai Londonā ir ziņas, ka Anglija ierosinājusi, lai PSRS piedāvā Latvijai, Igaunijai un Polijai militāru palīdzību agresijas gadījumam, ja tās to prasītu. Ja Kremlis šādu priekšlikumu izsaka Latvijai, sūtnim tas tūdaļ jāpaziņo Berlīnei".^[1]

4. februāris — Rīgā tika atklātas 40. Eiropas meistarsacīkstes ātrslidošanā, kurās par absolūto čempionu kļuva latvietis Alfons Bērziņš.^[2]^[3]

Latvijas-Vācijas un Igaunijas-Vācijas neuzbrukšanas līgumu parakstīšana 1939. gada 7. jūnijā.

7. jūnijs — Latvijas ārlietu ministrs Vilhelms Munters un Joahims fon Ribentrops Berlīnē parakstīja Neuzbrukšanas līgumu starp Latviju un Vāciju uz 10 gadiem. Abas līgumslēdzējpuses apņēmās nekādā gadījumā viena pret otru nekarot vai pielietot citu vardarbību, bet, ja to dara kāda trešā valsts, līgumslēdzējpuses nekādā veidā to neatbalsta. Pēc līguma noslēgšanas Munteru sūtņa Krieviņa un Ribentropa klātbūtnē pieņēma Ādolfs Hitlers.^[2]^[1]

23. augusts — Maskavā parakstīja Molotova-Rībentropa paktu, kura slepenajā papildus protokolā abas līgumslēdzējas puses vienojās par Austrumeiropas un Ziemeļeiropas sadali starp PSRS un Vāciju. Somija, Igaunija, Latvija un Polijas austrumu daļa nokļuva PSRS ietekmes zonā.

2. septembris — presē tika publicēta “Deklarācija par Latvijas neitralitati”. Latvijas valdība pieņēma arī likumu par teritoriālajiem ūdeņiem (4 jūdzes no krasta), kā arī par gaisa telpu virs tiem.
21. septembris — pēc tam, kad Vācija un PSRS bija pabeigušas Polijas Republikas okupāciju, Vilhelms Munters Polijas sūtnim Latvijā paziņoja, ka Latvijas valdība ir spiesta apturēt attiecības ar Poliju.^[2]
28. septembris — tika noslēgts līgums starp PSRS un Vāciju par draudzību un robežām ar slepenu papildus protokolu, kas paredzēja, ka Lietuva no Vācijas interešu zonas pāries PSRS interešu zonā, un PSRS neliks šķēršļus vācu tautības pārstāvju izceļošanai no Baltijas valstīm uz Vāciju.

Vācbaltiešu izceļošana uz Polijas kampaņas laikā okupēto teritoriju.

2. oktobris — uz Maskavu tika izsaukts ārlietu ministrs Vilhelms Munters, kur Josifs Staļins un ārlietu ministrs Vjačeslavs Molotovs pieprasīja atļauju Latvijā izvietot karabāzes. Staļins solīja, ka Latvijas iekšlietās neiejauksies un neatkarību neapdraudēs. Atbildei tika dotas 48 stundas.
5. oktobris — tika parakstīts savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS, kā arī konfidenciāls protokols par kara bāzu izvietošanu. Ar šo līgumu Latvija praktiski kļuva par PSRS protektorātu.^[2]
6. oktobris — Vācijas valsts kanclers Ādolfs Hitlers radiorunā, it kā rūpējoties "par tautiskās minoritātes drumstalu atkalpārvešanu Vācijā", aicināja Baltijas vāciešus atgriezties Vācijā.
30. oktobris — Starp Latviju un Vāciju tika noslēgts līgums par "Vācu tautības Latvijas pilsoņu izceļošanu uz Vāciju", kurā bija norādīts, ka vācu tautības izceļošana ir vienreizēja akcija, kas noslēgsies 15. decembrī. Līdz ar to beidza pastāvēt vācbaltiešu minoritāte Latvijā un Igaunijā. Vāciešu aizceļošanu valsts prezidents Kārlis Ulmanis pavadīja ar vārdiem "Uz neatgriešanos!".

3. decembris — LELB arhibīskaps Teodors Grīnbergs iesvēta pēc arhitekta Paula Kundziņa projekta celto Viesītes luterāņu baznīcu.
22. decembris — pieņēma likumu par Valsts Elektrības uzņēmuma "Ķegums" izveidi. Šis datums uzskatāms par Latvijas energosistēmas un uzņēmuma - Latvenergo priekšteča - dibināšanas dienu.

Ķeguma HES tika palaists pirmais hidroagregāts.
Tika pabeigta Skultes zvejnieku ostas celtniecība.
Pamatojoties uz "ekonomisko neizaugsmi" pilsētas tiesības zaudē Lejasciems.
Dobelē tiek atklāta, pēc Paula Kundziņa projekta celtā, Latviešu biedrības nama ēka Baznīcas ielā 6.

3. janvāris — Dainis Stalts, latviešu un līvu folklorists, politiķis (miris 2014. gadā)
8. janvāris — Gvido Skulte, kinooperators (miris 2013. gadā)
18. janvāris — Vilnis Salaks, komponists un mūzikas pedagogs (miris 2021. gadā)
13. februāris — Romāns Apsītis, jurists un politiķis (miris 2022. gadā)
20. februāris — Leons Bojārs, politiķis (miris 2013. gadā)
22. februāris — Skaidrīte Lasmane, filozofe
15. marts — Andris Buiķis, matemātiķis un politiķis (miris 2022. gadā)
12. aprīlis — Mihails Kublinskis, teātra režisors (miris 2020. gadā)
25. aprīlis — Varis Brasla, kino un teātra režisors
19. maijs — Jānis Lūsis, šķēpa metējs (miris 2020. gadā)
11. jūnijs — Māris Bišofs, mākslinieks, ilustrators, karikatūrists
30. jūnijs — Jānis Peters, dzejnieks
3. jūlijs — Vladlens Dozorcevs, rakstnieks un politiķis
25. jūlijs — Juris Lipsbergs, ornitologs (miris 2020. gadā)
16. augusts — Armands Krauliņš, basketbola treneris (miris 2022. gadā)
13. septembris — Guntis Ulmanis, Latvijas prezidents
8. oktobris — Elvīra Ozoliņa, šķēpa metēja
22. decembris — Daila Martinsone, kordiriģente

6. janvāris — Gustavs Zemgals, Latvijas prezidents (dzimis 1871. gadā)
14. februāris — Andrejs Krastkalns, politiķis (dzimis 1868. gadā)
21. aprīlis — Rihards Zariņš, grafiķis (dzimis 1869. gadā)
25. aprīlis — Matīss Ārons, žurnālists, publicists (dzimis 1858. gadā)
11. maijs — Jevgeņijs Millers (Евгений Карлович Миллер), Krievijas armijas ģenerālis (dzimis 1867. gadā)
14. maijs — Antons Benjamiņš, uzņēmējs, žurnālists (dzimis 1860. gadā)
4. jūlijs — Andrejs Petrevics, advokāts, politiķis (dzimis 1883. gadā)
14. augusts — Dāvids Rudzītis, valsts darbinieks (dzimis 1881. gadā)

↑ ^1,0 ^1,1 Noziegumi pret cilvēci / Molotova—Ribentropa nozieguma hronika Archived 2010. gada 9. jūlijā, Wayback Machine vietnē., vip.latnet.lv
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 ^2,3 "Latvija Ulmaņlaiki" 13. sērija (1939)
↑ Laikraksts "Kurzemes Vārds" Archived 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē., Nr. 30, 3. lpp, 05.02.1939.