1939. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1939. gada notikumi Latvijā.

Satura rādītājs

28. marts — PSRS nodeva Latvijai paziņojumu, kas apstiprināja tās ieinteresētību Latvijas valstiskās, politiskās un ekonomiskās neatkarības saglabāšanā. PSRS brīdināja Latviju un Igauniju netuvināties Vācijai, kā arī solīja lietot spēku šo norādījumu neievērošanas gadījumā.

22. aprīlis — Vācijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs fon Veiczekers telegrammā Vācijas sūtnim Rīgā fon Kocem ziņoja: "Vācijas vēstniecībai Londonā ir ziņas, ka Anglija ierosinājusi, lai PSRS piedāvā Latvijai, Igaunijai un Polijai militāru palīdzību agresijas gadījumam, ja tās to prasītu. Ja Kremlis šādu priekšlikumu izsaka Latvijai, sūtnim tas tūdaļ jāpaziņo Berlīnei".^[1]

4. februāris — Rīgā tika atklātas 40. Eiropas meistarsacīkstes ātrslidošanā, kurās par absolūto čempionu kļuva latvietis Alfons Bērziņš.^[2]^[3]

Latvijas-Vācijas un Igaunijas-Vācijas neuzbrukšanas līgumu parakstīšana 1939. gada 7. jūnijā.

7. jūnijs — Latvijas ārlietu ministrs Munters un Ribentrops Berlīnē parakstīja Neuzbrukšanas līgumu starp Latviju un Vāciju uz 10 gadiem. Abas līgumslēdzējpuses apņēmās nekādā gadījumā viena pret otru nekarot vai pielietot citu vardarbību, bet, ja to dara kāda trešā valsts, līgumslēdzējpuses nekādā veidā to neatbalsta. Pēc līguma noslēgšanas Munteru sūtņa Krieviņa un Ribentropa klātbūtnē pieņēma Hitlers.^[2]^[1]

23. Augusts — Tiek parakstīts Molotova-Rībentropa pakts, kura slepenprotokolā ir iekļauta Eiropas sadale starp PSRS un Vāciju. PSRS tiek Latvija, daļa Polijas, vēlāk visa tad, Igaunija un Lietuva

2. septembris — presē tika publicēta “Deklarācija par Latvijas neitralitati”. Latvijas valdība pieņēma arī likumu par teritoriālajiem ūdeņiem (4 jūdzes no krasta), kā arī par gaisa telpu virs tiem.
21. septembris — pēc tam, kad Vācija un PSRS bija pabeigušas Polijas republikas okupāciju, Vilhelms Munters Polijas sūtnim Latvijā paziņoja, ka Latvijas valdība ir spiesta apturēt attiecības ar Poliju.^[2]
28. septembris — tika noslēgts līgums starp PSRS un Vāciju par draudzību un robežām ar slepenu papildus protokolu, kas paredzēja, ka Lietuva no Vācijas interešu zonas pāries PSRS interešu zonā, un PSRS neliks šķēršļus vācu tautības pārstāvju izceļošanai no Baltijas valstīm uz Vāciju.

Vācbaltiešu izceļošana uz Vāciju

2. oktobris — uz Maskavu tika izsaukts ārlietu ministrs Vilhelms Munters, kur Josifs Staļins un ārlietu ministrs Vjačeslavs Molotovs pieprasīja atļauju Latvijā izvietot karabāzes. Staļins solīja, ka Latvijas iekšlietās neiejauksies un neatkarību neapdraudēs. Atbildei tika dotas 48 stundas.
5. oktobris — tika parakstīts savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS, kā arī konfidenciāls protokols par kara bāzu izvietošanu. Ar šo līgumu Latvija praktiski kļuva par PSRS protektorātu.^[2]
6. oktobris — Vācijas valsts kanclers Ādolfs Hitlers radiorunā, it kā rūpējoties "par tautiskās minoritātes drumstalu atkalpārvešanu Vācijā", aicināja Baltijas vāciešus atgriezties Vācijā.
30. oktobris — Starp Latviju un Vāciju tika noslēgts līgums par "Vācu tautības Latvijas pilsoņu izceļošanu uz Vāciju", kurā bija norādīts, ka vācu tautības izceļošana ir vienreizēja akcija, kas noslēgsies 15. decembrī. Līdz ar to vācieši kā minoritāte izbeidz savu pastāvēšanu Latvijā. Vāciešu aizceļošanu valsts prezidents K. Ulmanis pavadīja ar vārdiem "Uz neatgriešanos!".

3. decembris - LELB arhibīskaps Teodors Grīnbergs iesvēta pēc arh. P. Kundziņa projekta celto Viesītes luterāņu baznīcu.
22. decembris — pieņēma likumu par Valsts Elektrības uzņēmuma "Ķegums" izveidi. Šis datums uzskatāms par Latvijas energosistēmas un uzņēmuma dibināšanas dienu.

3. janvāris — Dainis Stalts, latviešu un līvu folklorists, politiķis (miris 2014. gadā)
8. janvāris — Gvido Skulte, kinooperators (miris. 2013. gadā)
13. februāris — Romāns Apsītis, jurists un politiķis
20. februāris — Leons Bojārs, politiķis (miris 2013. gadā)
15. marts — Andris Buiķis, matemātiķis un politiķis
25. aprīlis —Varis Brasla, kino un teātra režisors
19. maijs — Jānis Lūsis, šķēpa metējs
30. jūnijs — Jānis Peters, dzejnieks
3. jūlijs — Vladlens Dozorcevs, rakstnieks un politiķis
13. septembris — Guntis Ulmanis, Latvijas prezidents
8. oktobris — Elvīra Ozoliņa, šķēpa metēja

6. janvāris — Gustavs Zemgals, Latvijas prezidents (1871)
14. februāris — Andrejs Krastkalns, politiķis (1868)
21. aprīlis — Rihards Zariņš, grafiķis (1869)
25. aprīlis — Matīss Ārons, žurnālists, publicists (1858)
11. maijs — Jevgēņijs Millers (Евгений Карлович Миллер), Krievijas armijas ģenerālis (1867)
14. maijs — Antons Benjamiņš, uzņēmējs, žurnālists (1860)
4. jūlijs — Andrejs Petrevics, advokāts, politiķis (1883)
14. augusts — Dāvids Rudzītis, valsts darbinieks (1881)

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.