Doles sala

Doles sala ir bijusī lielākā sala Daugavas lejtecē, senās ārējās deltas rajonā. Tā atrodas Salaspils novada Salaspils pagasta dienvidrietumu daļā starp Ceļa Daugavu ziemeļaustrumos un Sauso Daugavu dienvidrietumos. Mūsdienās Doles sala faktiski ir pussala, ko ar Daugavas kreiso krastu savieno uzbērts dambis, bet labo — spēkstacijas aizsprosts. Lielāko daļu salas aizņem plakans, nedaudz viļņots līdzenums ar absolūto augstumu 5 — 10 m virs jūras līmeņa. Salu divās daļās dala 120 — 250 m plata erozijas gultne Lebjava, pa kuru agrāk lielos palos ūdens no Ceļa Daugavas notecēja Sausajā Daugavā. Salā izveidots Doles salas dabas parks.

Doles sala
Dolomīta atsegums salas rietumu krastā
Doles sala
Ģeogrāfija
Izvietojums	Daugava
Koordinātas	56°51′46″N 24°13′37″E
Platība	9,75 km²
Garums	6,2 km
Platums	2—2,7 km
Augstākais kalns	15,5 m
Administrācija
Latvija
Novads	Salaspils novads
Lielākais ciems	Dolesmuiža
Doles sala Vikikrātuvē

Vēsture

Līdz Rīgas HES aizsprosta uzbūvēšanai 1974. gadā salas garums bija 9,2 km, platība — 18,5 km². Hidroelektrostacijas būvdarbi sākās 1966. gadā un noritēja līdz 1974. gadam. Šajā laikā uz Doles salas appludinātajā daļā arheoloģisko izrakumu rezultātā izpētītas vairākas bronzas un dzelzs laikmetu apdzīvotās vietas:

• Vampeniešu apmetne (2. gadu tūkstoša p.m.ē. 2. puse), pie tās atrodami dzelzs laikmeta senkapi (1. gadu tūkstotis m.ē.), līvu uzkalniņu kapi (11.—13. gs.) un Livonijas laika kapi (12.—14. gs.);
• Raušu apmetne ar Vikingu laikmeta dzelzs priekšmetu depozītu (sirpji, lakta, piekaramās atslēgas, cirvji, cirtņi, 9.—12. gs.) un līvu senkapiem (11.—13. gs.);
• Ķivutkalna pilskalns ar 1,6—3m biezu kultūrslāni. Pilskalns bijis apdzīvots bronzas laikmetā un senākajā dzelzs laikmetā (no 1.—2. gadu tūkstoša p.m.ē. mijas līdz aptuveni 750. gadam m.ē.). Iedzīvotāji apstrādāja akmeni, dzintaru, kaulu, ragu, šeit atradās bronzas apstrādes centrs. Izrakumos atklāti nocietinājumi - valnis ar koka un akmens konstrukcijām. Zem pilskalna kultūrslāņa atklāja arī 2. gadu tūkstoša p.m.ē. apbedījumus, kas liecina, ka arī pirms baltu nocietinātās apmetnes te bijis liels kapulauks;
• Mārtiņsalas 12.—13. gs. senvietu komplekss ar pili, baznīcu, ciemu un senkapiem.

No Doles salas Vīķu mājām (mūsdienās Vīķi ir appludināti zem Rīgas HES ūdenskrātuves) ir cēlusies bijušās Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes Freibergas dzimta.

Salas neappludinātajā daļā arheoloģiskie pieminekļi ir Vecdoles un Jaundoles pilsdrupas, Solāžu skants, kā arī Doles muižas komplekss.

• 
  Doles sala, Akmeņsala (Stein Holm), Katlakalns 1793. gada kartē
• 
  Doles sala 19.—20. gs. mijā (Insel Dahlen)
• 
  Ķivutkalna pilskalns Doles salā (pirms Pirmā pasaules kara)

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Doles sala.