Atvērt galveno izvēlni

Algādzis bija strādnieks feodālisma laikā, kas pretēji kalpam strādāja par noteiktu dienas vai nedēļas algu. Algādži (medelinge) parādās Vidzemes muižu vēstures avotos, sākot ar 14. gadsimtu. Par algādžiem gāja vaļinieki, iebūvieši un citi zemnieki, kam dzimtkungs atļāva iet peļņā. Pilsētās dzīvojošie algādži strādāja kā apkārtnes laukos, tā arī pilsētā, galvenokārt preču transportā un būvdarbos.

Par algādžiem mēdza dēvēt strādniekus arī vēlāk, kapitālisma laikā, līdz pat 20. gadsimta sākumam.