1. janvāris — tika palielināts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) no 18% uz 21%, tā samazinātā likme no 5% līdz 10%, iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme samazināta no 25% līdz 23%.
1. janvāris — tika likvidēti īpašu uzdevumu ministru sekretariāti integrācijas lietās un ES finanšu pārvaldes lietās.
13. janvāris — Doma laukumā notika protesta mītiņš par Saeimas atlaišanu un pret esošo ekonomisko situāciju Latvijā, kurā piedalījās aptuveni 10 000 cilvēku un kurš tā beigās pārauga grautiņos. Saeimas ēkai un citām tuvumā esošajām ēkām tika izsisti logi, demolēti veikali un apgāztas policijas automašīnas. 29 cilvēki, tajā skaitā policisti, ievainoti. 126 personas tika aizturētas.[11][12]
15. janvāris — tika izsludināti Ministru kabineta noteikumi "Noteikumi par līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Eiropas Kosmosa aģentūru par sadarbību kosmosa jomā miermīlīgiem mērķiem", Latvijas dalībai Eiropas Kosmosa aģentūrā sadarbības valsts statusā.[14]
Zemnieku pikets pie Lauksaimniecības ministrijas ēkas
2. februāris — kā protests pret nepietiekamo finansējumu, nepilnu stundu, no 7 līdz 8 rītā, tika pārtraukti raidījumi visos četros Latvijas radio kanālos, kā arī Radio NABA.[18]
7. februāris — Igaunijā, ap 4 no rīta, Valga—Tartu 40. kilometrā nobrauca no ceļa un apgāzās autobuss ar 32 makšķerniekiem no Latvijas. Divi cilvēki ceļu satiksmes negadījumā gāja bojā, bet 14 pasažieri avārijā guva dažādas pakāpes miesas bojājumus.[22]
9. februāris — jūrā pie Salacgrīvas, ap plkst. 6.30 no rīta, uz sēkļa uzskrējis Kiprā reģistrēts kravas kuģis "Reymar", kas veda koku kravu. Kuģī Salacgrīvas ostā bija iekrauta papīrmalka un tas bija ceļā uz Somiju. Ejot ārā no ostas, kuģis novirzījies uz kanāla malu un to aizķēra.[23] Vēlāk tas tika novilkts no sēkļa.
17. februāris — netālu no Bornholmas salas Dānijas teritoriālajos ūdeņos Baltijas jūrā nogrima Latvijas zvejas kuģis "Unora". Četri kuģa apkalpes locekļi tika izglābti, bet divi tiek uzskatīti par bez vēsts pazudušiem.[24]
12. marts — Saeima nobalsoja par Normunda Vilnīša iecelšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatā.[28]
12. marts — Saeima apstiprināja Valda Dombrovska (JL) veidoto valdību Par Dombrovska valdības apstiprināšanu balsoja 67 Saeimas deputāti, pret — 21.[29]
2. aprīlis — Skolotāju protesta gājienā Rīgā sapulcējās aptuveni 10 000 cilvēku. Protesta gājienu atbalstīja ne tikai izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS), bet arī vairākas organizācijas, kuras aicināja savus biedrus tajā piedalīties. Saistībā ar skolotāju protesta akciju Rīgas centrā bija vērojami plaši satiksmes sastrēgumi.[30][31]
18. aprīlis — visā Latvijā notika lielā talka, kurā piedalījās vairāk nekā 110 000 brīvprātīgo, savācot ap 340 tūkstošiem 60 litru ietilpīgo maisu ar atkritumiem.[32]
1. maijs — Starptautiskajā operācijā Afganistānā kaujas laikā agri no rīta gāja bojā divi Latvijas karavīri — seržants Voldemārs Anševics un dižkareivis Andrejs Merkuševs un divi tika ievainoti.[34]
18. jūnijs — Rīgā, Esplanādē notika tautas manifestācija "Par Latviju. Pret netaisnību" pieprasot tūlītēju valdības un valdībā esošo partiju atkāpšanos no Valsts pārvaldes. Izskanēja informācija, ka notiks mēģinājumi bloķēt satiksmi Rīgā, tomēr tie nepiepildījās. Dažādu formu protesta akcijas notika arī Latvijas reģionos — Valmierā, Jelgavā, Liepājā un Daugavpilī.[38][39]
27. jūlijs — Latvijā, Ziemeļkurzemē plkst. 19:48 tika konstatēta zemestrīce kuras stiprums sasniedza 3,4 balles pēc Rihtera skalas. Tās epicentrs bija Baltijas jūrā aptuveni 41 km no Slīteres bākas, apmēram 15 kilometru dziļumā.[44]
2. septembris — netālu no Līvāniem ap plkst. 19.30 avarēja pasažieru vilciens Daugavpils—Rīga. Pasažieru vilciena trešajā vagonā ietriecies ekskavators. No gūtajiem ievainojumiem bojā gāja kāda 28 gadus veca sieviete.[47]
9. septembris — Latvijā plkst. 11.31 tika konstatēta zemestrīce kuras stiprums sasniedza 2,7 balles pēc Rihtera skalas. Tās epicentrs bija septiņus kilometrus no Salaspils, ne vairāk kā 40 kilometru dziļumā.[48]
18. septembris — Aizsardzības ministrs Imants Lieģis apstiprināja informāciju, ka iepriekšējā nedēļā NATO iznīcinātāji pie Latvijas gaisa telpas eskortējuši pārāk tuvu pielidojušu Krievijas kara lidmašīnu. Šī bija pirmā reize, kad NATO lidmašīnas veikušas šādu uzdevumu.[49]
25. oktobris — Masu medijos izplatījās informācija, ka Mazsalacas novadā ir nokritis meteorīts, izveidojot aptuveni 20 metrus platu un 10 metrus dziļu krāteri. Meteorīts esot nokritis netālu no mājām "Kundrati". VUGD izsaukums tika saņēmts ap plkst. 17:30. LTV raidījumā "Panorāma" tika intervēts kāds aculiecinieks, kurš stāstīja, ka meteorīts krītot radījis lidmašīnas pikēšanai līdzīgu troksni. Aculiecinieks redzējis, ka neliels ugunīgs objekts ielidojis mežā un pēc tam bijis redzams uguns stabs.[52][53][54] Nākamajā dienā tika izplatīta informācija, ka Mazsalacas "meteorīts" bija mobilo sakaru operatora "Tele2" atbalstīts inscenējums.[55]
7. novembris — Neilgi pirms pusnakts Rīgā, Latgales apkaimē, Jēkabpils ielā izcēlies ugunsgrēks kādā trīsstāvu dzīvojamā mājā ar mansardu, kurā gājuši bojā septiņi cilvēki — četras sievietes un trīs vīrieši.[56]
28. novembris — plkst. 11.00 satiksmei tika slēgts esošais Slāvu pārvads pār dzelzceļu, satiksmi novirzot uz jaunuzbūvēto pārvadu, kas ietilpst Dienvidu tilta būvniecības otrajā kārtā.
30. novembris — auto protests "Apkārt Vecrīgai" pret transportlīdzekļa nodevas paaugstināšanu.
